Pāvilostas vidusskolēni iepazīst zivsaimniecības daudzpusīgās iespējas

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Liepājas nodaļa ar mērķi popularizēt zivsaimniecību un tās piedāvātās iespējas jūnija sākumā rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu Pāvilostas vidusskolas skolēniem. Brauciena laikā bija iespēja tuvāk iepazīt akvakultūru, mūsdienīgas izglītības iespējas un interesantā Aigara Laugaļa stāstījumā vairāk uzzināt par zvejniecības vēsturi un attīstību.

Ceļojums sākas Pāvilostā. Tā ir īpaša vieta, kur jau vēsturiski tūrisms, zivsaimniecība un jūra ieņem būtisku lomu gan pagātnē, gan arī nākotnē, jo tiek ļoti daudz ieguldīts ostas attīstībā un zivsaimniecības tradīciju uzturēšanā. To labi arī parāda tradicionālie Zvejnieku svētki, kas šogad Pāvilostā notiks 8. jūlijā, kad ciemos tiek aicināti gan tuvi, gan tāli viesi.

Pāvilostas iedzīvotāju saikne ar jūru, zivīm ir ļoti cieša, un to labi apliecina tas, ka gandrīz visiem pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieku ģimenēm ir saistība ar zivsaimniecību.

Zivju audzētavā “Pelči”

Pirmā pieturvieta bija zivju audzētavā “Pelči” (Kuldīgas novads), kura darbību uzsākusi 1940. gadā, un tās galvenais uzdevums ir Ventas baseina lašveidīgo zivju krājumu atražošana. Publisko ūdenstilpju papildināšanai tiek audzēti sīgu, vēdzeļu mazuļi un līdaku kāpuri. Papildus tiek audzēti karpu, līņu un varavīksnes foreļu mazuļi. Audzētavas vecākā zivkope Olga Revina pastāstīja par zivju audzētavas izveidošanu, tās darbību, piedāvātajām iespējām, zivju audzēšanā svarīgām niansēm (temperatūru, barošanu, slimību ārstēšanu u.c.), kā arī izrādīja zivju audzētavu, mazuļu audzēšanas procesus caurteces un recirkulācijas sistēmās.

Durbes ezera ekspozīcija

Tālāk iepazināmies ar unikālu ekspozīciju par Durbes ezeru, kurš ir viens no lielākajiem Liepājas pusēs ezeriem un ir makšķernieku iecienīta vieta. Ekspozīcijā apskatāmas ezerā mītošo zivju mulāžas, ar skārienjūtīga ekrāna palīdzību iespējams vizualizēt ezera veidošanos, vēsturiskās liecības, eitrofikācijas iemeslus un bioloģisko daudzveidību, ar augu, gliemju un zivju noteicēja palīdzību pārbaudīt savas zināšanas ikvienam interesentam.

Tāda iespēja tiek dota arī brauciena dalībniekiem, jo viņiem tika piedāvāta krustvārdu mīklu “Durbes ezera istaba”, un skolēni paši meklēja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Tas ir ļoti labs veids, kā ne tikai sniegt informāciju, bet arī veicināt skolēnu aizrautību, mērķtiecību un velmi pašiem rast atbildes uz nezināmo.

Liepājas Jūrniecības koledža

Liepājas Jūrniecības koledžā mūs viesmīlīgi uzņēma un ar izglītības iestādi iepazīstināja sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase. Koledža piedāvā mūsdienīgas, modernas un pasaules līmenī konkurētspējīgas izglītības iespējas jauniešiem gan pēc pamatskolas, gan vidusskolas. lai gan lielākā daļa, kas mācās, ir puiši, tai pašā laikā, pēc Indras teiktā, aizvien vairāk koledžu izvēlas arī meitenes.

Liepājas Jūrniecības koledžā zinošu, profesionālu un pieredzējušu pasniedzēju vadībā ir iespējams apgūt kuģa mehāniķa, kuģa stūrmaņa un loģistikas speciālista izglītību. Par to, ka jūrniecībai ir nākotne, apliecina koledžā plānotie ieguldījumi un nākotnes ieceres saistībā ar mācību tehniskās bāzes uzlabošanu un veidoto sadarbību starptautiskā līmenī ar citām mācību iestādēm.

Pēc koledžas beigšanas tās absolventiem ir plašas karjeras iespējas gan vietējā, gan pasaules līmenī. Liela nozīme ir zināšanām daudzās jomās, valodas prasmēm, jo šajā gadījumā neviena valoda nav lieka, t. sk. ķīniešu valoda. Bet pats galvenais ir pašu jauniešu vēlme mācīties un mērķtiecība.

Zvejniecības attīstības vēsture un attīstība

Dienas noslēgumā pie Liepājas kanāla (Vecā ostmalā 53) tikāmies ar Aigaru Laugali, kurš pārstāv zvejniecības un tūrisma uzņēmumu SIA “Ervils”. Šajā vietā atrodas uzņēmuma kuģis “Briedis” un apsaimniekotais vecais spīķeris, kurš šobrīd tiek izmantots zvejniecības nodrošināšanai un, piesaistot Eiropas projektu naudu, tiek plānots attīstīt zivju pārstrādi, izveidot zivju veikalu un ierīkot nelielu Baltijas jūras zivju ekspozīciju.

Pēc Aigara stāstītā, zvejniecībā kuģus var iedalīt trijās kategorijās – piekrastes kuģi un laivas, kuģi – traleri izmērā no 12 līdz 40 m, kas zvejo Baltijas jūrā aiz piekrastes joslas, un lielie okeāna traleri, kas zvejo tāljūrā.

Gadu laikā zvejas kuģu skaits, kas zvejo Baltijas jūrā aiz piekrastes joslas, ir strauji samazinājies, t.i., no 198 (2000. gadā) līdz 63 (2017. gadā). Galvenās industriālās zivju sugas Baltijas jūrā ir brētliņa, reņģe, menca, bute un arī lasis. Esošo ekosistēmu būtiski ietekmē bullīša jeb apaļā jūras grunduļa izplatīšanās.

Šobrīd vidējais vecums, kas uz kuģa strādā, ir ap 55 gadiem. Un tieši tāpēc, kā atzīst Aigars, viens no svarīgākajiem zvejniecības attīstības priekšnosacījumiem ir tas, ka nozarē ienāk jaunā paaudze. Zvejniecība nav viegls darbs, un ir pat viens no bīstamākajiem, taču ir ļoti interesants.

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes „Zivsaimniecības popularizēšana skolās” ietvaros.

Andis Cielava,

LLKC Liepājas nodaļas zivju lauku attīstības konsultants Pāvilostas novadā

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultants

Foto: Vizma Ģēģere, Aleksejs Kačanovs