Alternatīvais finansējums uzņēmējdarbībai

Kur aizņemties uzņēmējdarbībai citur, izņemot  kredītiestādes? Kur iegūt informāciju? Vai ir droši aizņemties nebanku sektorā?  Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes pašlaik jāmeklē Latvijā.

Vietējās rīcības grupas saskārušās ar problēmām, kad LEADER projekta iesniedzējs atsakās ieviest jau apstiprinātu projekta pieteikumu bankas aizdevuma atteikuma dēļ. Lai risinātu problēmu, tika meklēts veids, kā uzlabot alternatīvo aizdevumu piesaistes iespējas uzņēmējiem reģionos. Sešas biedrības  –  “Lauku partnerība Ziemeļgauja”, “Vidzemes lauku partnerība Brasla”, “Pierīgas partnerība”, “Kandavas partnerība”, “Rīgas rajona lauku attīstības biedrība” un “No Salacas līdz Rūjai” – noorganizēja  pētījumu  ELFLA projektā “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai”. Projekta ideja – “Vietējo atbalsts vietējiem” jeb  B2B (biznesa atbalsts biznesam) darbības princips, kur reģionālie uzņēmēji (t. sk. aizdevēji nebanku sektorā) tiek aicināti atbalstīt cita reģiona uzņēmēja biznesu. 52 pagastos, 6 pilsētās 2019. gada novembrī tika veikta aptauja. Tās  mērķis bija noskaidrot esošo un potenciālo uzņēmēju finanšu vajadzības, iespējas sava uzņēmuma darbībai. Aptaujā piedalījās 314 respondenti. Pētījums un aptauja tapuši sadarbībā ar SIA “SKDS Pētījumu centrs”.

Aptaujā iegūtie secinājumi:

1. Nedaudz vairāk kā puse (53%) aptaujāto norādījuši, ka pēdējo 3 gadu laikā mēģinājuši piesaistīt finanses uzņēmējdarbības izveidei vai attīstībai;

2. Biežākie finanšu piesaistes veidi – 43% aptaujāto vērsušies bankā, 13% nebanku sektorā (privātie aizdevēji), ELFLA finansējums 12%, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās 10%, ALTUM 8%, Nodarbinātības valsts aģentūras programmās 8%;

3. Trešdaļai no aptaujātajiem, kuri bija vērsušies bankā, nav izdevies iegūt aizdevumu, galvenokārt nepietiekama nodrošinājuma dēļ. Nereti potenciālie aizņēmēji paši atteikušies turpināt finanšu piesaisti kredīta veidā saistībā ar paaugstinātām prasībām kredīta nodrošinājumam;

4. No finanšu piesaistes vajadzībām 26% bija summās līdz 10 000,00 eiro. 22% summās no 10 001,00 līdz 20 000,00 eiro, 13% robežās no 20 001,00 līdz 30 000,00 eiro, 14% no 30 001,00 līdz 50 000,00 eiro, 8% no 50 001,00 līdz 75 000,00 eiro;

5. No tiem aptaujas dalībniekiem, kuri pēdējo 3 gadu laikā centušies piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbības izveidei jeb attīstībai, 52% ir vēlējušies saņemt SIA darbībai, 20% zemnieku saimniecībām, 18% pašnodarbinātas personas saimnieciskajai darbībai;

6. No visiem aptaujas dalībniekiem 2/3 daļas jeb 66% ir norādījuši finanšu piesaistes vajadzību tuvāko 5 gadu laikā uzņēmējdarbības aktivizēšanai, 39% no tiem ir norādījuši apgrozāmo līdzekļu pieejamības vajadzību summām līdz 10 000,00 eiro, 18% robežās no 10 001,00 līdz 20 000,00 eiro. Nedaudz vairāk kā trešdaļa jeb 36% aptaujas dalībnieku  norādījuši aizdevuma izlietojuma termiņu līdz 5 gadiem.

Pētījuma rezultāti iezīmējuši lauku reģionu uzņēmēju aktivitāti, mērķus darbības aktivizēšanai un vajadzības finanšu piesaistei, meklējot finanšu avotus ārpus bankām. Īpaši Covid-19 seku likvidēšanai, aktivizējies sīko un mazo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanas jautājums. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība īstermiņam, ELFLA projektu līdzfinansējuma jeb priekšfinansējuma pieejamība (īpaši LEADER projektiem summās līdz 20 000,00 eiro ar atbalsta intensitāti vidēji 70%), darbinieku mājsaimniecību aizdevumu pamatsummu atlikšana jeb atmaksas termiņu pagarinājumi (vidēji summām līdz 5000,00 eiro).

Kādi pieejami alternatīvie aizdevumi uzņēmējiem reģionos?

Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības

KKS ir patlaban visaktīvākie altrenatīvo aizdevumu pakalpojumu sniedzēji reģionos. Pakalpojums ietver kā iespējas, tā ierobežojumus. KKS būtība ir sniegt finansiālu atbalstu un organizēt noguldījumus saviem biedriem skaidri iezīmētās ģeogrāfiskās darbības teritorijās. Piemēram, KKS ”Allažu Saime” sniedz pakalpojumus Siguldas novada un kaimiņu novadu interesentiem. Labā ziņa – faktiski Latvijā reģistrētas 34 KKS (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati), sliktā ziņa – ne visiem Latvijas novadiem pieejami KKS pakalpojumi, ne visas reģistrētās KKS ir aktīvas. Ne mazāk svarīga ir  ierobežojošā darbība juridiskām personām. Faktiski aizdevumu izsniegšana  pieejama zemnieku saimniecībām, individuāliem komersantiem. SIA un citām komercdarbības formām aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem, KKS ir vienīgais  reālais atbalsta instruments uzņēmējam reģionā,  īpaši situācijā, kad  vajadzīgi apgrozāmie jeb investīciju līdzekļi summā līdz 15 000,00 eiro. Būtiska ir KKS darbības ideja – atbalstīt savas darbības teritorijas interesentus (biedrus), kā fiziskas, tā juridiskas personas, lai nauda paliek reģionā. Par KKS biedru  iespējams kļūt, veicot biedru naudas iemaksu. Katras KKS biedru uzņemšanas un pakalpojumu sniegšanas veids ir individuāls. Aizdevumu procentu likmes draudzīgas –  vidēji 8% gadā.

Faktoringa pakalpojumi

Salīdzinoši jauns pakalpojums. Faktorings ir naudas summa uzņēmumam apmaiņā pret debitora rēķiniem. Tas darbojas sekojoši: 1) Uzņēmums ir pārdevis savas preces/pakalpojumus un nav saņēmis rēķina apmaksu. 2) Neapmaksāto rēķinu uzņēmums iesniedz faktoringa pakalpojuma sniedzējam un saņem vidēji 80–90% no neapmaksātās summas. 3) Debitora norēķinus par saņemtajām precēm turpmāk veicam faktoringa sniedzējam; 4) Pēc pilnas debitora summas saņemšanas faktoringa pakalpojuma sniedzējs veic norēķinu ar uzņēmumu par atlikušajiem 20–10% + sava pakalpojuma procenti.

Būtiski apzināties – faktorings nav kredīts. Atbilstoši Komerclikumam faktorings ir naudas prasījuma pret trešo personu (pircēju) nodošana faktoram par atlīdzību. Tātad faktors neaizdod naudu savam klientam–pārdevējam, bet gan  nopērk no konkrētiem pārdevēja rēķiniem izrietošus naudas prasījumus. Liela nozīme šī pakalpojuma piesaistē ir pakalpojuma līgumā minētajai darījuma summai, ķīlas un saistību lielumam, soda % u. c.

Pakalpojumu ir iespējams apdrošināt. Gadījumā, ja debitors neveic pilnu apmaksas summu, tās starpību sedz apdrošinātājs. Šo pakalpojumu piedāvā populārākās komercbankas Latvijā un plašs komersantu loks atrodams, meklējot faktoringa pakalpojuma sniedzēju interneta vietnēs.

Izvēloties alternatīvo pakalpojumu sniedzēju, liela uzmanība  jāpievērš šī pakalpojuma papildu izmaksām un riskiem. Līdz debitora maksājuma pilnīgai saņemšanai pārdotā prece/pakalpojums ir ķīla, iespējams, būs vajadzīgi papildu  ķīlas objekti. Faktoringa darījums ir trīspusējs, ietver notariāli nostiprinātu ķīlu un darījumu. Summas ir vidēji no 1000,00 eiro ar komisijas maksājumu vidēji 350,00 eiro. Pastāv iespēja norēķina termiņu pagarināt, paredzot papildus % maksājumu. Faktoringa pakalpojumi ir ērti apgrozāmo līdzekļu piesaistei.  Iespējams, darījumu summai vairāku tūkst. eiro apmērā šis ir risinājums. Noteikti organizējamas konsultācijas par juridisko atbalstu pirms šī darījuma slēgšanas, lai izslēgtu pārpratumus.

Investīcijas P2P platformās  

Platformas paredzētas investīciju piesaistei kā fiziskām, tā juridiskām personām. P2P jeb ”peer-to peer”  jeb “kredīts vienlīdzīgam ar vienlīdzīgu” ir platforma, kurā satikties investoram ar investīcijas ņēmēju jeb aizdevējam ar aizdevuma ņēmēju. Latvijā ir veidotas vairākas, pat pasaulē zināmas platformas. P2P platformas darbībā vidējais investētā kapitāla atdeves % ir 10, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs. Banku sektorā noguldījumu atdeves ~1,5% gadā.

Platformas darbība ļauj kļūt par investoru teju jebkuram ar konkrētu naudas summu, sasniedzot pilngadību. Savukārt aizņēmēji savu vajadzību aizņemties piesaka platformas īpašniekiem, kur tiek veikta aizņēmēja riska analīze atbilstoši platformas īpašnieka izveidotiem kritērijiem. Pamata kritēriji –  kredītu vēsture, aktīvu likviditāte, uzņēmējdarbības nozare u. c. Faktiski platformas īpašnieki nodrošina investīciju devēju ar jau izvērtēta aizņēmēja piedāvājumu. Izvēli, kuram, kādā summas apjomā aizdot jeb investēt, pieņem pats investors/aizdevējs. Katras platformas darbība ir atšķirīga, piedāvājot investoriem atšķirīgus pakalpojumus savu aizdevumu risku mazināšanai, aizdevumu termiņiem un darbības teritorijām.  

Platformai ir būtisks trūkums –  augsts risks tās investoriem. Atšķirībā no KKS platformā ieguldītais neietver garantijas par ieguldījumu drošību. Platforma var pārtraukt savu darbību un investētais finansējums neatgriezeniski tiek zaudēts. Līdz ar šo risku platformas darbības % likmes ir mainīgas un svārstās no 8 līdz 30% un vairāk atkarībā no aizdotās summas, nozares u. c.

No šī gada P2P platformām Latvijā dota iespēja iegūt ISB licenci, kas padara klientu ieguldīšanu daudz drošāku. Jaunā likumdošana licences īpašniekiem pašlaik garantē atlīdzību ieguldījumiem līdz 20 000 eiro. Gadījumā, ja kaut kas notiek ar P2P platformu, klienti saņem atpakaļ naudu trīs mēnešu laikā. Vairāki Latvijas P2P ir pieteikušies šai licencei, pagaidām apstiprinājumi tās saņemšanai vēl nav doti. 

P2P kā efektīvs pūļa finansēšanas veids ES ir zināms no 2005. gada un turpina veiksmīgi attīstīties, paplašinoties pakalpojumu sniedzējiem.

Lai pārliecinātos par jūsu izvēlēto alternatīvo aizdevēju uzņēmējdarbībai, aicinām izmantot Latvijā atbildīgo institūciju datu bāzes, piemēram, ”Finanšu un kapitāla tirgus komisijas”   un ”Finanšu nozares asociācijas”.

ELFLA projekta ”Reģiona  finanses reģiona uzņēmējdarbībai” Nr.18-00-A019.332-000005, Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumā “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”.

Kristīne Ragaine-Volnianko,
LLKC Pierīgas biroja vadītāja