Diskusija par aktualitātēm piena nozarē

Zemkopības ministrijā 26. septembrī notika diskusija par aktualitātēm piena nozarē, kurā tika analizēti gan negatīvie, gan pozitīvie aspekti un sniegta plaša informācija par svarīgāko.

 Situāciju kūtsmēslu apsaimniekošanā skaidroja Valsts vides dienesta uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere. Informāciju par piena kvalitāti republikā sniedza ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktores vietniece Dace Ugare. Lauksaimniecības datu centra Piena informācijas datu uzturēšanas nodaļas vadītājas vietniece Inese Bernere raksturoja situāciju piena kvotu izpildē, runāja par kritiskākajiem ganāmpulkiem un iespējamām soda sankcijām. Par situācija piena tirgū stāstīja un iespējamos risinājumus iezīmēja ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta nodaļas vadītājas vietniece Inga Orlova.

 Turpinājumā diskusiju vadīja Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzēju biedrības valdes locekle Maija Brunovska. Analizējot situāciju piena nozarē, tika izteiktas sekojošas atziņas.

 Negatīvais:

1.  Latvijā saražotajam pienam  tirgus par mazu.

2.  Tiek intensificēts darbs jaunu piena tirgu meklēšanā, bet process ir tikai sākuma posmā un notiek nepārtraukti.

3. Piena iepirkuma cena ar katru mēnesi samazinās, no 27 eiro centiem gada sākumā līdz 19 šobrīd, un paredzams, ka būs vēl zemāka.

4. Beidzies termiņš, kad varēja iztikt bez  atbilstošām mēslu krātuvēm.

5. Piena kvotas pārsniegšana draud ar soda sankcijām. Piena kvota savulaik bija iedalīta  izslaukumam līdz 5000 kg no govs gadā, bet šobrīd vidēji valstī tā pārsniegusi 6000 kg robežu.

 Pozitīvais:

 1. Tiek celtas jaunas, modernas novietnes, rekonstruētas esošās, atvieglots smagais roku darbs.

2. Palielinās vidējais govju skaits ganāmpulkā, kas atvieglo piena savākšanu.

3. Katru gadu palielinās vidējais izslaukums, uzlabojas govju piena sastāva rādītāji, piemēram, olbaltuma saturs, kas ir svarīgs siera ražotājiem.

4. Palielinās saražoto piena produktu sortiments.

5. Valdība finansiāli atbalstu piena ražotājus, kuri pilda piena piegādes kvotu. Tai pat laikā jāpiebilst, ka atbalsts visiem ir vienāds, neņemot vērā izslaukumu no govs.

 Daudziem Latvijas piena ražotājiem, it īpaši nelielo ganāmpulku īpašniekiem, ļoti sāpīgs ir jautājums par kūtsmēslu uzglabāšanu. Tāpēc M. Brunovska lūdz Valsts vides dienesta uzraudzības departamenta direktori Inesi Kurmaheri pastāstīt par pašreizējo situāciju kūtsmēslu apsaimniekošanā un prasībām, kas noteikti ir jāievēro jau tuvākajā laikā.

 Inese Kurmahere apstiprina, ka attiecībā uz kūtsmēslu krātuvēm nekādu atlaižu vairs nebūs, un prasības ir jāievēro. Lauksaimnieki tiek lutināti vairāk nekā  rūpnieki. Bet situācija nav tik traģiska, jo kūtsmēslu krātuves ir izbūvētas, un darbs turpinās. Nenoliedzami, daudz ir arī lagūnas tipa krātuvju, bet, ja tās pareizi ierīkotas un izbūvēti kontrolurbumi, neviens neiebilst pret šādām mēslu krātuvēm. Tiek meklēti arī kompromisi kūtsmēslu uzglabāšanai uz lauka.

 Apsekoti 1795 lauksaimniecības uzņēmumi par vides piesārņojumu no kūtsmēsliem. Diemžēl 694 saimniecības kūtsmēslus uzglabā kaudzēs uz lauka. Lielākoties tās ir mazās saimniecības. Valsts vides dienests darbosies, vadoties pēc likuma, un saimniecības ietekmēs ar Lauku atbalsta dienesta maksājumu palīdzību. Valsts Vides dienesta speciālisti nevienu bez brīdinājuma nesoda un piena ražošanas darbību neapdraud. Ja  konstatē  pārkāpumu, tiek izteikts brīdinājums un dots laiks problēmas novēršanai. Ja, piemēram, ganāmpulka īpašnieks var uzrādīt, ka ir izstrādāts mēslu krātuves   tehniskais projekts, sods netiek piemērots, un mēslu krātuves izbūves laika limits ir viens gads. Savukārt tie ganāmpulku īpašnieki, kuri ierīkojuši mēslu krātuves,  ir pret pielaidēm kūtsmēslu krātuvju izbūvē.

 Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Ļubova Tralmaha informē, ka apmēram 4900 saimniecībām nav sakārtots kūtsmēslu uzglabāšanas jautājums.

Šobrīd starp Lauksaimniecības departamentu un  ES notiek sarunas, lai abpusēji saprastu situāciju un izstrādātu noteikumu galējo versiju.    Stratēģisko plānu pēc izstrādāšanas nodos izvērtēšanai Vides ministrijai.

 Otrs svarīgais jautājums ir piena kvalitāte. Par to, kas šajā jautājumā paveikts no likumdošanas viedokļa, informē Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktores vietniece  Dace Ugare. Jaunajos ministru kabineta noteikumos ir panākts atvieglojums piena pircējiem: nav jāaprēķina ģeometriskais vidējais (ĢV) baktēriju kopskaitam un somatisko šūnu skaitam; nav jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) par paaugstinātajiem ĢV  rādītājiem un inhibitoru klātbūtni pienā; nav jāziņo par nenovērstajiem ĢV, lai PVD uzliktu   piena realizācijas aizliegumu.

 Daci Ugari papildina PVD Veterinārās uzraudzības dienesta direktora vietniece Maija Irbe un informē par svaigpiena realizācijas aizliegumiem. Ja piena kvalitātes rādītāji 3 mēnešu laikā pēc aizrādījuma uzlikšanas neuzlabojas, PVD uzliek aizliegumu piena realizēšanai. Savukārt, ja rādītāji regulāri uzlabojas, aizliegums tiek automātiski dzēsts.

 Šobrīd ļoti aktuāls jautājums ir piena produktu realizācija, kas tieši saistīta  ar piena iepirkuma cenu. Tāpēc par situāciju piena tirgū un iespējamiem risinājumiem stāsta ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta nodaļas vadītājas vietniece  Inga Orlova, apstiprinot, ka situācija ir sarežģīta. Latvijā piena iepirkuma cena augustā nokritās par 7%, septembrī varētu būt tālāks pazeminājums par aptuveni 15 līdz 20%. Vājpiena pulvera cena no augusta sākuma līdz septembra vidum samazinājusies par 19%,

sviesta cena – par 13%, siera cena attiecīgi par 4–5% .

 Inga Orlova skaidro, kāda ir Eiropas Komisijas rīcība.

Intervences pasākumi:

– ar 4.09.2014. pagarināts valsts intervences periods sviestam un vājpiena pulverim līdz šī gada beigām, 31.decembrim,

– intervences iepirkuma cena noteikta vājpiena pulverim – 169,80 eiro/100 kg, sviestam – 221,75 eiro/100 kg.

Tā kā tirgus cena ir par 30% augstāka nekā intervences cena, neviens pieteikums intervences iepirkumam nav iesniegts. Pasākums nav attaisnojies.

1. Privātā uzglabāšana:

– no 4.09.2014. atvērts atbalsts privātai uzglabāšanas sviestam un vājpiena pulverim, kā arī atsevišķiem sieriem, tai skaitā saldētam biezpienam,

– produkta ražotājam tiek daļēji kompensētas izmaksas šo produktu uzglabāšanu paša ražotāja noliktavā. Uzglabāšanai beidzoties, produkta ražotājs meklē tirgus iespējas savam produktam, 

– iesniegumus var iesniegt līdz 2014. gada 31. decembrim, tādējādi produktu privātās uzglabāšana shēma darbosies līdz 2015. gada jūlijam ieskaitot,

– atbalstu piešķir par uzglabāšanu no 3 līdz 7 mēnešiem sviestam un vājpiena pulverim un no 2 līdz 7 mēnešiem sieram un saldētam biezpienam.

          Taču, pieteikšanās siera privātai uzglabāšanai tika pārtraukta no 23. septembra saistībā ar bažām par nepamatotiem iesniegumiem un nelietderīgu budžeta izlietojumu.

Rīcība Latvijas valsts līmenī:

 –  MK 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība” grozījumi paredz palielināt līdz 1 000 000 eiro spēkā esošo garantiju apmēru vienam kredīta vai galvojuma ņēmējam vai savstarpēji saistītu kredīta vai galvojuma ņēmēju grupai, ja tie nodarbojas ar lauksaimniecības primāro ražošanu,

– ar 2014. gada 26. augusta noteikumiem Nr. 511 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai” piešķirts atbalsts, lai segtu ar piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu saistītās administratīvās izmaksas, kas  ir 6 000 000 eiro vai līdz 46 eiro par govi. Neprognozētu apstākļu rezultātā  tūliņ seko paziņojums par maksājuma samazinājumu uz 40 eiro par govi,

– 9.09.14. MK sēdē  izskatīts projekts „Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem”, prasības būs saistošas iepirkumu veicējiem tiešās pārvaldes iestādēs,

– līdz 2014. gada 30. oktobrim ir jāizdod MK noteikumi, kas  noteiks prasības un piemērošanas kārtību zaļajam publiskajam iepirkumam pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumiem. Šie noteikumi būs saistoši visiem publisko iepirkumu veicējiem  (ne tikai tiešajai pārvaldei),

– ārējo tirgu apgūšanai papildus piešķirti 5 milj. eiroatbalstāmajām aktivitātēm (tirgus pētījumi,nozares pārstāvji ārvalstīs, tirdzniecības misijas jaunajos tirgos un mārketinga kampaņas jaunajos tirgos).

 Valsts nostāja:

– ES līmenī ir nepieciešams kompensēt ražotājiem radušos zaudējumus  īstenojot vairākus pasākumus ar mērķi mazināt tirgus pārprodukcijas radīto spiedienu uz cenām,

– kompensāciju pasākumiem ir jābūt maksimāli mērķētiem uz ražotājiem tajās dalībvalstīs, kuras embargo skāris vissmagāk –Baltijas valstis, Somija, Polija.

 I. Rutkovska piebilst, ka  nedrīkst neņemt vērā iepirkuma cenu pirmo kritumu aprīlī, saistībā ar politisko situāciju Ukrainā. Otrais kritums –  cenu embargo augustā.

 Laikā, kad krītas piena iepirkuma cena, kvotas pārpilde draud ar soda maksājumiem par pārsniegto piena kvotas līmeni. Situāciju skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena informācijas datu uzturēšanas nodaļas vadītājas vietniece Inese Bernere. Kvotas gada 5 mēnešu  izpilde ir par 5% lielāka nekā  iepriekšējā gada attiecīgajā  periodā. Valsts rezervē ir 1% kvotas tonnu. Tas soda sankciju situāciju neatrisina. Maksimālā soda nauda par tonnu ir 278, 00 eiro. Lauksaimniecības datu centra mājas lapā atrodama formula, pēc kuras katrs piena ražotājs var  aprēķināt iespējamo soda naudas apmēru.  I. Bernere piebilst, ka  trešā daļa  saimniecību pārpilda piena kvotu.

 Piena pircēju rīcība ir dažāda. Daži piena pircēji vēl piena pirkšanu nekādi neierobežo, citi pienu iepērk, bet ietur samaksu kā drošības garantu soda naudas nomaksai. Jāpiebilst, ka soda nauda par pārpildīto kvotas apjomu ir jānomaksā piena pircējam un pēc tam jāpiedzen no sava klienta.

 Secinājumi:

 Katram piena ražotājam ir jāizvērtē savas iespējas un jāpieņem lēmums, kas rada mazākos zaudējumus.

2. Valdībai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu piena nozari, kas iekšzemes kopproduktā no lauksaimniecības nozares dod vienu no lielākajiem ieņēmumiem.

3. Pastiprināti jāmeklē jaunas tirgus iespējas piena produktu realizācijai.

4. Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā jāskaidro esošā situācija un jāpanāk kompensācija zaudētā piena tirgus dēļ. 

 Ināra Kanska,

Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciāliste