Garšīgi: „Cepam pa vecam!”

Aiga Valtere pēc izglītības ir ekonomists ar augstāko izglītību, bet jau studiju gados sapratusi, ka viņas vieta ir laukos, un maizes cepšana ir tā niša, kurā patīk darboties. Receptūra ir mantojums no vecmāmiņām.

Sākotnēji maizes krāsns tika mūrēta savām vajadzībām, taču tikai ģimenes patēriņam tā bijusi par lielu. Lai gan ar malku kurināmā krāsnī ir grūtāk uzturēt temperatūru cepšanai, šai maizei ir īpaša, mājās ceptas maizes garša, un tieši tāpēc sauklis: „Cepam pa vecam!” ir ļoti atbilstošs.

– Kā noritēja mājražošanas reģistrēšana?

Aiga Valtere: – Tā kā vairākkārt konsultējos ar PVD darbiniekiem, nekādu būtisku problēmu nebija. Liela uzmanība jāpievērš PVD prasībām – telpas iekārtojumam, produktu ražošanas un uzglabāšanas noteikumiem.

– Kā veidojās sadarbība ar kontrolējošām institūcijām?

– Ļoti labi, pagaidām nesūdzos. Neskaidrību gadījumos esmu vērsusies attiecīgajās institūcijās un saņēmusi atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

– Kur apguvāt nepieciešamās zināšanas?

– Maizes cepšanā izmantoju personīgo pieredzi un zināšanas, kuras ieguvu, pateicoties vecmammām, kuras jau bērnībā man iemācīja cept maizi. Tā nu izmantoju viņu zināšanas, savus eksperimentus un, nu jau var teikt, –  arī pašas pieredzi. Izmantojot ar malku kurināmo krāsni, jāņem vērā arī laikapstākļi. Ja ārā ir karsts, arī maizes krāsns ātrāk uzsilst. Vasarās, siltajā laikā, maizes rūgšanas process ir īsāks un vienkāršāks, jo nevajag papildu siltuma, lai maize rūgtu.

– Kas sastāda produktu receptūru un procesa aprakstus?

– Gandrīz viss, kas saistīts ar dokumentiem, tiek kārtots un rakstīts pašu spēkiem. Arī grāmatvedību sākām kārtot paši. Iepriekš izmantojām grāmatvedības firmas pakalpojumus, bet secinājām, ka labāk darīt pašiem. Tā tomēr labāk visu pārzinām.

– Cik daudz laika tiek patērēts produkta saražošanai?

– Vienai maizes tūrei, kurā ir 6–8 maizes klaipi, vidēji nepieciešams no 5–6 stundām. Viena stunda – mīklas sagatavošanai, 2,5 stundas maizes rūgšanas procesam, kura laikā tiek kurināta krāsns, un 1,5–2 stundas maizes cepšanai krāsnī.

– Maizes cepšana ir jūsu pamatnodarbošanās?

– Jā. Šobrīd aktīvi mēģinām papildināt maizes klāstu. Papildus tirgojam mana drauga z/s „Lejas–Jērāni” produkciju – linus, linu eļļu, rapša eļļu, ķimenes, kailgraudu miežus, zirņus un citas lietas.

– Kā iegādājaties izejvielas?

– Sākumā bija doma piena produktus ražot pašiem, bet tam nepieciešami gan lieli ieguldījumi, gan laiks. Izdevīgāk ir iepirkt.

– Kā tiek uzglabāta saražotā produkcija?

– Lielākoties produkciju ražojam tūlītējai patērēšanai. Konditorejas izstrādājumiem nav ilgs derīguma termiņš, tāpēc tie katru dienu tiek cepti svaigi. Maizei ir ilgāks uzglabāšanas termiņš, tāpēc to arī uzglabājam ražošanas telpās.

– Vai ir sarežģīti sakārtot nepieciešamo dokumentāciju?

– Neteiktu, ka sarežģīti, bet mazliet darbietilpīgi. Šobrīd gandrīz viss laiks tiek atvēlēts ražošanai un tirdzniecībai. Bet nu jau ceturto mēnesi gan grāmatvedība, gan pārējie dokumenti, kas saistīti ar ražošanu un realizāciju, tiek kārtoti pašu spēkiem.

– Vai nepieciešams veikt regulārus pierakstus (piemēram, produkta izsekojamība, temperatūras režīmi, ražošanas pārpalikumi)?

– Jā, nepieciešams. Jāfiksē temperatūra, jo katrai izejvielai un gatavajai produkcijai ir sava uzglabāšanas temperatūra. Maizei ir nepieciešama noteikta temperatūra, lai tā izceptos. Tas viss ir jāpārbauda. Pārpalikumu un izejvielu uzskaite nepieciešama, lai zinātu, kad kas ir jāpapildina, kā arī palīdz ražot to, ko visvairāk pieprasa patērētāji, tādējādi samazinot pārpalikumus.

– Vai sarežģīti piemeklēt produkcijai iepakošanas materiālu?

– Nē. Mēs tirgojam maizi klaipos, un katrs pircējs pasaka, cik daudz un no kura maizes klaipiņa viņš vēlas, tad arī viņa klātbūtnē maizīte tiek nogriezta. Tāpēc nav nepieciešams  īpašs iepakojums.

– Gatavās produkcijas reklamēšanai tiek izmantota reklāma, logo, vai devīze?

– Jā, tiek. Mūsu uzņēmuma sauklis – „Cepam pa vecam!”. Cik iepriekš tika mēģināts veidot dažādas reklāmas, tērēta nauda, – tomēr tas neatmaksājās un nenesa augļus. Tāpēc tagad nekāda reklamēšanās nenotiek. Ir jau izveidojies savs klientu loks, kas papildinās, lielākoties pateicoties tiem pašiem klientiem, jo vislabākā reklāma ir pircēji, viņu atsauksmes.

– Kur tiek realizēta saražotā produkcija?

– Mūsu produkciju katru sestdienu var iegādāties Līvānos pie veikala „Maxima XX”. Taču lielākoties izmantojam izbraukuma tirdzniecību. Dodamies uz Rīgu, Rēzekni, Preiļiem, Jēkabpili, Lielvārdi un citām pilsētām, kad notiek kādi tirdziņi un pasākumi. Pārdošana katrā pasākumā atšķiras. Ir tādi, kuros tirgojam no paša rīta līdz vēlam vakaram, kā arī tādi, kuros tirdzniecība notiek pāris stundu.

– Vai, dodoties uz tirdzniecības vietu, izmantojat speciālu transportu, iekārtas?

– Mums ir kravas busiņš, kurā tiek pārvadāta visa produkcija. Speciāli izbraukuma tirdzniecībai iegādājāmies galdus, teltis, speciāli tika pasūtīti linu galdauti, pīti grozi, kuros maize tiek piedāvāta.

– Kā izdevīgāk realizēt produkciju – pastāvīgā vietā vai doties izbraukuma tirdzniecībā?

– Agrāk domāju, ka izdevīgāk ir tirgot pastāvīgā vietā, bet pieredze parādīja ko citu. Vienīgi grūtākais izbraukuma tirdzniecībā ir tā lielā sakārtošanās. Daudz laika nepieciešams, kamēr preci sanes, saliek stendā. Visgrūtāk ir ar mēbelēm (galdiem), kas katru reizi jānes, jāsaliek un tad jānovāc. 

– Kā iegūstat informāciju par iespējamām tirdzniecības vietām?

– Internetā, no paziņām. Līvānos pie tirdzniecības centra „Maxima XX” bieži tirgo zivis, desas, dažādus augļus un dārzeņus, un mēs ar citiem tirgotājiem kontaktējamies un dalāmies informācijā.

– Ko ieteikt topošajiem mājražotājiem, lai labāk organizētu pārdošanu?

– Katrai precei ir nepieciešams stāsts, interesants noformējums, jo cilvēki vispirms visu apskata un tikai tad – bauda. Tāpēc svarīgs ir vizuālais iespaids. Pēc iespējas vairāk jācenšas sadraudzēties ar citiem mājražotājiem un tirgotājiem, jo tad arī tirgošanās izdodas raitāk.

– Vai ieguldījumiem tika piesaistīti kredītlīdzekļi?

– Iesniedzām biznesa plānu Hipotēku bankā, kur Starta programmā arī bez īpašām problēmām saņēmām kredītu, par ko tika iegādāti visi pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi. Tikai ar saviem personīgajiem līdzekļiem ir grūti kaut ko uzsākt, jo  salīdzinoši daudz naudas nepieciešams tehnikas un iekārtu iegādei. Tirdzniecības plānošanai nepieciešami izdevumi plauktu un stendu iegādei.

– Ja plānojat attīstīties, kādā virzienā un kas tam palīdzētu?

– Protams, plānojam. Cenšamies izbraukuma tirdzniecībā atrast pastāvīgas vietas, lai varētu tirgot katru nedēļu konkrētā laikā un vietā.

– Kas jāzina tiem, kuri vēlas uzsākt nodarboties ar mājražošanu? Jūsu ieteikumi un padomi!

– Noteikti jāiepazīstas ar visām prasībām un noteikumiem. Nevajag baidīties kaut ko uzsākt! Ja arī sākumā netiek sasniegts cerētais rezultāts, tas nekas. Ar laiku viss var mainīties!

Aina Golubeva un Dace Millere

Foto: Reinis Balodis