Mazozolu pagasta «Bulavās» saimnieko Iveta Mihaleviča

«Bulavās» Iveta Mihaleviča mīt 13 gadus, iesākumā ikdienas gaitās viņa kopā ar tēvu aprūpēja govju ganāmpulku, bet, tēvam aizejot mūžībā, tika lemts par labu senajam vaļaspriekam – mūsu platuma grādu visnotaļ vērtīgajām tējām, kā arī puķu (pārsvarā ziemciešu) un dekoratīvo stādu audzēšanai. Izšķirošajam pamudinājumam kalpoja pirms vairākiem gadiem Siguldas Stādu parādē redzētais. «Manā dārzā taču arī daudz kas ir!» atskārtusi Iveta. Domāts – darīts. Jaunākā aktivitāte – darbietilpīga, bet arī radoša un interesanta.

Lai papildinātu savas zināšanas un ielāgotās gudrības, kas pasmeltas no vecmāmiņas pieredzes pūra lādes, Iveta apmeklējusi ārstniecības augu, biškopības, daiļdārzniecības un netradicionālo augu audzēšanas kursus. Tēju sortimenta vidū ir pelašķi, raudenes, vīgriezes, āboliņš, ugunspuķes, avenes, liepziedi, ķimenes, piparmētras, mežrozītes, upenes, pīlādži, nātres un vērmeles. Ievāktie augi tiek kaltēti mājas apstākļos. Pati saimniece tēju (īpaši garšo pelašķu, raudeņu un nātru izvilkumi) bauda, krūzītē pievienojot medu.

Stādu un tējas produkcija «aiziet» tirdziņos Madlienā, Ērgļos, Madonā u. c. Iveta vairs neuzdod sev jautājumu – kāpēc veikalā pirkt nezināmu pulverī saberztu ķīniešu tēju, ja vari iziet no savas lauku mājas un tuvākajā apkārtnē salasīt lieliskas zālītes, īstenojot brīnišķīgu, ārstniecisku homeopātiju. Nu, jā – viens izņēmums gan ir – retumis veikalā var iegādāties ekskluzīvo gardumu – zaļo jasmīnu tēju.

Runājot par sīrupiem, Iveta atklāj, ka pirmie «pionieri» bija piparmētru, raudeņu un mežrozīšu sīrups. Rindas kārtībā nāca cidoniju un priežu čiekuru sīrups. Protams, neiztikt arī bez ierastajām sulu tūrēm.

Mājražotājas pamatnodarbošanos Iveta papildina ar elegantu pirtsslotu siešanu. Veselīga pēriena sniedzēju sastāvā ir gan ozolzariņi, bērzi, pīlādži, kalmes, jasmīni un visvisādas jāņuzāles. Žēl tikai – pašas pirtiņas pagaidām nav... Jautāta par nākotnes perspektīvu, Iveta ir pārliecināta par savas darbības nišas paplašināšanu (cik nu viena ar dēliem Uldi un Kristeru iespēj), saglabājot pašreizējo virzienu. Laukos nopietni jāstrādā; no gaušanās, sūdzēšanās, valdības un valsts zākāšanas, raudāšanas un bezdarbības paēdis, dzīves lutināts un gandarīts nebūsi.

Māris Griņevičs,

LLKC Ogres nodaļas lauku attīstības konsultants