No idejas līdz produktam – otrā Aizkraukles mājražotāju sanākšana

Otrā mājražotāju darba grupas sanākšana notika 16. augustā. Šoreiz lektore bija inženierzinātņu doktore Ilga Gedrovica, LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras vadošā pētniece, viesdocente. Lektore sadarbībā ar uzņēmēju ir izstrādājusi pazīstamās “Milzu” brokastu pārslas un dažādus citus produktus, kas nonākuši līdz veikalu plauktiem un ir palīdzējusi šo uzņēmumu biznesa tapšanai. Semināra laikā tika runāts par iespējām un izaicinājumiem vietējiem Latvijas produktiem, par jaunākajām tehnoloģijām un tendencēm pārtikas produktu ražošanā, par jaunām izejvielām un kvalitatīvu pārtikas produktu nišu, par atbalsta iespējām uzņēmējiem.

Semināra laikā varēja uzzināt, ko īsti nozīmē kvalitatīvs, veselīgs produkts, kā tiek radīt šādi produkti, kāds ir ceļš no idejas līdz produktam un kādas ir sadarbības formas ar LLU. Pamatā ir trīs iemesli, kāpēc cilvēki ierodas uz LLU pēc padoma un iespējamas sadarbības. Kādam ir ideja, bet ir jāpārbauda un jārada produkts (tā radās “Milzu” pārslas). Citam ir izejvielas, bet nezina, ko ar tām iesākt (tā radās bišu maizes konfektes). Trešajam ir iekārtas, bet nav noslodzes.

Kvalitāte ietver sevī gan kvalitatīvas izejvielas, gan pārtikas drošumu. Kvalitatīvas izejvielas ietver sevī savukārt daudz dažādus aspektus: kā audzēts, ar kādām metodēm, kāda šķirne, kā glabāts, kā pārvadāts utt. 

Veselīgs produkts. To nosaka olbaltumvielu, šķiedrvielu un ogļhidrātu daudzums. Protams, ir vēl daudzas citas nianses, kas nosaka, kas ir veselīgs produkts.  Jāzin, cik % šķiedrvielām jābūt produktā, lai tas būtu veselīgs, ko nozīmē šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas.

Ļoti interesanti bija uzzināt, kā tiek radīti produkti atšķirīgām mērķauditorijām – bērniem, sportistiem. Atkarībā no mērķauditorijas, piemēram, produkta sastāvā tiek iekļauti ogļhidrāti, kas ir ar augstu vai zemu glikēmisko saturu. Piemēram, sportistiem noder produkti, kuros ir augsts glikēmiskais saturs, jo tie ātrāk un straujāk pārstrādājas. Taču lēnie ogļhidrāti rada ilgāku sāta sajūtu.

Uzzinot šādu informāciju, potenciālais ražotājs var domāt un uzlabot savu produktu, tam kaut ko pievienojot vai mainot proporcijas, lai gala rezultātā būt drošs, ka ir radījis produktu, ko ir vēlējies un kas patiešām ir veselīgs un drošs.

Taču, lai nebūtu pašam uzņēmējām jātaisa daudz ekspeerimenti un  viņš nepaliktu neziņā, kāds īsti ir produkts, noteikti  iesaku sazināties ar LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļu, kur ir atsaucīgi  un zinoši speciālisti. Jo nereti tirdzniecībā nonāk produkti, kuri nemaz nav tik veselīgi cilvēkam, bet pats ražotājs pat to nenojauš.  Vienlaicīgi ieteicams ir pārrunāt par iepakojumu, kas ļauj produktam saglabāt savu vērtību un paildzināt glabāšanas termiņu.

Lai nebūtu viss jāfinansē no uzņēmēja līdzekļiem, ir iespējams  izmantot LIAA Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumu, kā arī iespējams vēl iesniegt kādu projektu LEADER programmā savā vietējā partnerībā.

Kad ir veikta produkta izpēte vai izstrāde, tad vieglāk ir startēt LAD projektos pārtikas produktu pārstrādes programmā. Un galvenais, ka radītais produkts būs drošs, veselīgs un sagādās prieku ne tikai ražotājam, bet arī pircējam.

Paldies pasniedzējai, klausītāju atsauksmes bija labas. Kārtējais secinājums, ja cilvēks dara to, kas viņam patīk un no sirds, tad rezultāts ir labs visiem.

Nākamā būs izbraukuma tikšanās oktobrī, kad dosimies uz Jelgavu skatīties, kā tas notiek praktiski.

Ineta Sproģe,

LLKC Aizkraukles nodaļas Kokneses lauku attīstības konsultante