Oficiāla tirgošanās ar pašu ražoto produkciju

Pašaudzēto dārzeņu un augļu vai pašrocīgi ceptu pīrādziņu un smalkmaizīšu tirgošanās sezona tūlīt ritēs pilnā sparā, tāpēc par šādas komercdarbības nepieciešamajām prasībām Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta speciālisti sagatavojuši informāciju „Lauku Lapai”.

Pārtikas apritē iesaistītajiem jāreģistrējas

 Ikvienam, kurš vēlas iesaistīties pārtikas apritē – kaut ko ražot vai audzēt un pēc tam šo produkciju tirgot patērētājam, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). To paredz Pārtikas aprites uzraudzības likuma (1998.03.20) 5. panta 3. punkts. Vispirms ir jāsagatavo pieteikums atbilstošās jomas reģistrācijai. Interesējošo pieteikuma veidlapu varat atrast PVD tīmekļa vietnē sadaļā „Veidlapas” – tur meklējiet interesējošo uzņēmuma/objekta reģistrācijas veidlapu.

Kad reģistrācija būs notikusi, jums tiks piešķirts atbilstošs uzņēmuma identifikācijas kods. Daudzus uztrauc fakts, cik šāda reģistrēšanās maksā? Tā ir par brīvu. Vienīgi, ja vēlaties iegūt arī reģistrācijas apliecību (tas nav obligāti), nāksies šķirties no 1,42 eiro.

 Izņēmums, kam nav jāreģistrējas PVD, ir fiziskas personas, kuras nelielos daudzumos piegādā pašaudzētos augļus un dārzeņus galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kā to paredz Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 499 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”.

 Ar ko atšķiras ielu tirdzniecība?

 Preču pārdošana pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās, tajā skaitā tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta, piemēram, autotransporta, ir ielu tirdzniecība. To nosaka Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumi Nr. 440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” II daļa.

 Tirdzniecības dalībnieks šajā gadījumā var būt gan juridiska, gan fiziska persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību un pārdod preces, kā arī fiziska persona, kura pārdod sekojošas preces:

pašu ražoto lauksaimniecības produkciju – pārtikā paredzētos augkopības, lopkopības, pašu iegūtus svaigus zvejas produktus nelielos apjomos un biškopības produktus;

mājas apstākļos ražotus pārtikas produktus no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas;

savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes;

lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvniekus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par kārtību, kādā organizējama dzīvnieku tirdzniecība publiskās vietās;

lietotas personiskās mantas.

Īpaša uzmanība – higiēnai

Bez ievērības nedrīkst atstāt rūpes par higiēnu. Organizējot savu darbu, ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, kas nosaka higiēnas prasības pārtikas apritē. Ar regulu varat iepazīties Eiropas Savienības tiesību aktu datu bāzē, Eiropas Savienības tiesību aktu datu bāzē Uzņēmuma paškontroles sistēmas ietvaros jāizvērtē apdraudējumi, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo produktu, piemēram, pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā, kā arī siltā laika ietekmē.

Par atbilstošu produktu marķēšanu

Lai patērētājs netiktu maldināts vai kā citādi sniegta nepatiesa informācija, tirgotājam jāievēro vispārējās prasības Latvijā izplatāmo pārtikas preču marķējumam. To nosaka Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumi Nr. 964 „Pārtikas preču marķēšana”. Citus pārtikas nozari reglamentējošus normatīvos aktus piemēro, ja tajos ir noteiktas papildu prasības atsevišķu pārtikas preču marķējumam, to saturam, noformējumam vai izplatīšanas kārtībai. Aizliegts izplatīt pārtikas preces, kas neatbilst šo noteikumu prasībām.

Papildus Latvijā pieņemtajiem likumiem 2014. gada 13. decembrīs stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un padomes Regula Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Sīkāk ar to varat iepazīsties Eiropas Savienības tiesību aktu datu bāzē. Eiropas Savienības tiesību aktiem Eiropas Savienības tiesību aktiem Eiropas Savienības tiesību aktiem

 Pārbaudes tirdzniecības vietās

Nevienu nevēlamies baidīt ar iespējamajiem sodiem, taču gribam pievērst cilvēku uzmanību tam, ka tirgotāji, ražotāji un audzētāji tiek pārbaudīti – gan viņu prece, gan dokumentācija. Noteikumi Nr. 440 nosaka, ka šo noteikumu uzraudzību un kontroli atbilstoši kompetencei īsteno pašvaldība, tirgus pārvaldītājs, PVD, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija un pašvaldības policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Pārbaudes notiek periodiski, vadoties no pašvaldības sniegtās informācijas.

 Lai viss noritētu bez pārpratumiem, vajadzētu ievērot dažas pamata lietas:

• preču pārdošana tirdzniecības vietā bez pašvaldības atļaujas ir tirdzniecība neatļautā vietā;
• tirdzniecības dalībnieks tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā izvieto skaidri salasāmu informāciju: juridiska persona – uzņēmuma nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un tās personas vārds un uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā; fizika persona – vārds un uzvārds.

Visbiežāk konstatētie pārkāpumi

Daudzus droši vien interesē, kādi ir visbiežāk konstatētie pārkāpumi? Tie ir: nepareizi produktu uzglabāšanas temperatūras režīmi; pārdevējs nevar uzrādīt produktu izcelsmes apliecinošus pavaddokumentus; produktiem nav atbilstoša marķējuma (tas nozīmē, ka patērētājs nevar iepazīties ar produktu nosaukumu, sastāvu, derīguma dermiņu); higiēnas prasību pārkāpumi tirdzniecības vietā; kā arī personīgās medicīniskās grāmatiņas neesamība.

Informācijai

•  Neskaidrību gadījumā persona var sazināties ar PVD teritoriālo pārvaldi (pēc personas faktiskās adreses), kur tiks sniegta nepieciešamā konsultācija. Tur varat doties ar savu iesniegumu vai kādiem citiem dokumentiem. Teritoriālo pārvalžu sarakstu, adreses, telefona numurus un darba laiku varat atrast ŠEIT
•  Aprakstītie noteikumi attiecas gan uz mobilām, gan stacionārām tirdzniecības vietām.
•  Informētības nolūkos komersantiem ieteicams sīkāk iepazīties arī ar valstī noteiktajiem reģistrācijas, atzīšanas un licencēšanas regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ko varat atrast PVD tīmekļa vietnes sadaļā „Informācija uzņēmējiem”.
•  Diemžēl arī sieviņai, kura nelielos daudzumos tirgo sēnes vai savā dārzā izaudzētas upenes, jābūt uzskaites žurnālam. Ja tāda nav, tad PVD inspektors šo pārkāpumu piefiksē, tirgotājs saņem aizrādījumu un turpmāk šādu pārkāpumu nepieļauj.
• Vasaras periodā cilvēki vairāk apmeklē brīvdabas pasākumus, gadatirgus un dodas iepirkties ārpus telpām. Novēlam, lai iepirkšanās ir veiksmīga un apmierinātais pircējs arī turpmāk atrod savu pārdevēju –   godprātīgu un atbildīgu mājražotāju!