Ja gribat satikt cilvēku, kurš ir patiesi iemīlējies tajā, ko dara, tad dodaties uz “Virslavu” mājām, kas atrodas Strenču novada Jērcēnu pagastā. Tur saimnieko mūsu pusē pazīstamākais smiltsērkšķu audzētājs Jurijs Ovsjaņikovs, kurš ir zemnieku saimniecības “Puntiņi” īpašnieks.

Tā kā esmu pieteikusi apciemojumu, Jurijs ir gatavojies, un uz galda sakārtota kaudzīte ar grāmatām un laikrakstiem, kuros ir informācija par smiltsērkšķiem un arī vairāki raksti par Juriju pašu un viņa saimniecību. Viņš uzreiz pievērš uzmanību tam, ka vecākais no šiem preses izdevumiem ir no 1987. gada, tātad tieši pirms 30 gadiem radusies pirmā interese par šo augu. Sarunas gaitā gan atklājas, ka par smiltsērkšķiem Jurijs saņēmis informāciju jau tad, kad mācījies institūtā inženieru zinības, un studentiem stāstīts, ka smiltsērkšķu želeja dota līdzi kosmonautiem. Pasniedzējs stāstījis, ka viena grama jebkuras vielas pacelšana kosmosā izmaksā tikpat, cik viens grams zelta. Tas licis domāt par to, cik vērtīgs ir šis augs. Nav tā, ka jau pirms 30 gadiem Jurijs uzreiz uzsācis šī auga audzēšanu. Viņš neko nedara, pirms nav kārtīgi izpētījis. Jurijam ir sava teorija  par to, kā smiltsērkšķis nonācis līdz Eiropai, tajā skaitā līdz Latvijai. Pēc viņa domām, auga dzimtene ir Altajs (arī Ķīna, Mongolija), kur tas audzis kalnos, un Maķedonijas Aleksandrs stādus atvedis uz Eiropu, bet tālāk jau jūrnieki smiltsērkšķus izvadājuši gar jūru piekrastēm, tāpēc arī Latvijā un citās valstīs ap Baltijas jūru tie aug.

Pirmais Ziemeļvidzemē

Savu dārzu 3 ha platībā, kuru tagad plānots paplašināt, Jurijs iestādīja pirms 17 gadiem, un ir lepns, ka izdarījis to pirmais Ziemeļvidzemē, pirmais viņš arī pieminēts nesen izdotajā grāmatiņā par smiltsērkšķu audzētājiem Latvijā un viņu ražoto produkciju.  Dārzā, vadoties pēc ieteikumiem, saimnieks iestādījis vairāk nekā 1250 stādus uz ha, bet tagad noteikti stādīs ap 1000 stādiem, jo smiltsērkšķis ir prasīgs augs, kam vajag arī daudz gaismas. Viņš saka, nevajag domāt, ka auga nosaukums pasaka priekšā, ka tas ir ļoti pieticīgs augšanas apstākļu ziņā, tā nav, smiltsērkšķim nepatīk ne tīra kūdra, smilts vai māli, un augs dzīs sakņu dzinumus un ies tālāk, meklējot savai augšanai labvēlīgākus apstākļus. Tomēr galvenais iemesls, kāpēc stādījums tapis vairāk nekā 10 gadu pēc tam, kad radusies doma stādīt smiltsērkšķus, ir tas, ka vēl 1998. gadā Latvijā īsti neprata tos novākt. Varēja cerēt, ka izdosies Sibīrijā augušo augu novākšanas metode, kad ogām ļauj sasalt kokā un tad tās nopurina uz palaga, kuru apklāj zem koka, bet ziemas pie mums nav tik paredzamas, un tad var sabojāt visu produkciju. Jautāju, vai kāds ir mēģinājis lasīt ogas, izmantojot šķidro slāpekli, Jurijs zina teikt, ka igauņi to ir izmēģinājuši, bet tas nav attaisnojis cerības. Lasīt ar rokām arī mēģināts, bet ērkšķi šo procesu padara tik lēnu, ka dienā var nolasīt labi ja 15 kilogramus. Tāpēc Jurijs uzreiz pēc dārza iestādīšanas paša spēkiem uzbūvēja lielo saldētavu un par savu izvēlējās ražas novākšanas metodi, kad tiek nogriezti zari kopā ar ogām, pēc iespējas ātri ievietoti saldētavā, tad sasalušās ogas tiek nobirdinātas. Tīrās ogas uzreiz sašķiro un saliek maisos vai nu pa šķirnēm, vai noteikta kilogramu daudzuma un ievieto saldētavā uzglabāšanai. Tā viens cilvēks var novākt dienā pat līdz 200 kg. Ražas novākšanas laikā ir palīgi, kamēr vieni rosās uz lauka, citi jau birdina sasaldētās ogas. Ar šo metodi vācot ražu, daļa ogu paliek kokā, jo nākamā gada raža veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem, bet iegūtā raža samazinās vismaz par 30%, un atkarībā no gada iegūst ap 4 tonnām ogu no hektāra. Tiek uzskatīts, ka smiltsērkšķi ir kultūra, kuras audzēšanā nav jāizmanto augu aizsardzības līdzekļi, tomēr pēdējos gados audzētājiem jāsāk domāt, kā tikt galā ar smiltsērkšķu raibspārnmušu, kura jau piecus gadus ir sastopama arī Latvijā. Lai arī mušai patīk silts klimats, tā lēnām virzās tālāk ziemeļu virzienā un, pēc literatūras datiem, var nodarīt līdz 30% lielu kaitējumu ražai, bet realitātē ražas zudumi ir pat vēl lielāki.

Pateicīgs smiltsērkšķim par veselību

Nav cilvēkam vērtīgākas ogas uz šīs pasaules, un, lai to pierādītu, Jurijs kā no grāmatas noskaita, ka ogu sastāvā ir četri antioksidanti, 18 no esošām 22 aminoskābēm, 14 dažādi vitamīni un provitamīni viegli uzņemamā formā, un bez tā vēl 150 dažādu aktīvu vielu un ķīmisku savienojumu. Lai pierādītu ogu unikālo vērtību, Jurijs saka, tā ir E vitamīna, beta karotīna un K-1 vitamīnu klātbūtni. Tas palīdz imūnajai un arī nervu sistēmai. Lai nebūtu tā, ka tiek noniecinātas citas ogas un augi, Jurijs teic, ka katram ir sava vieta zem saules. Zinu, bija laiks, kad Jurijs ļoti aktīvi popularizēja smiltsērkšķu ogu vērtīgo ietekmi uz cilvēka veselību, viņš bija gaidīts viesis ar interesantajām lekcijām gan bibliotēku pasākumos, gan semināros. Arī sanatorijā, kur viņš atguva veselību, Jurijs labprāt noorganizējis improvizētu semināru. Pats viņš pateicīgs smiltsērkšķim par veselības atjaunošanu, abi ar sievu strādājuši “Valmieras stikla šķiedrā”, un darbs nav bijis veselībai nekaitīgs. Tagad, Jurijs saka, ka vairs nav laika doties uz pasākumiem un stāstīt, jo nu ir daudz jāstrādā, lai nodrošinātu klientus ar produkciju. Viņš sācis uzņemt apmeklētājus savā sētā un, kā pats smejas, piedāvā īso vai garo stāstu par smiltsērkšķiem un arī produktu degustāciju. Tieši pēdējos gados saņemtie pateicības vārdi no cilvēkiem, kuru veselība pēc smiltsērkšķu produktu lietošanas ir uzlabojusies, dod spēku dzīvot un strādāt tālāk, un neviens darba dzīvē saņemtais apbalvojums to neatsver, tā Jurijs.

Iegādāts jauns ražošanas aprīkojums

Zinu, ka pagājušajā gadā z/s ”Puntiņi”, startējot biedrības “Lauku partnerība Ziemeļgauja” izsludinātajā LEADER projektu konkursā, saņēma atbalstu ražošanas ceha un aprīkojuma iegādei. Saimniecība jau iegādājusies eļļas spiedi. Arī pirms tam tika ražota smiltsērkšķu eļļa, bet tad šis pakalpojums pirkts Rīgā, un “Puntiņu” saimnieki ar ogām devušies turp, tērējot laiku un citus resursus.

Saprotu, ka esmu ieradusies saimniecībā diezgan nepiemērotā brīdī, jo šogad ir tas retais gads, kad iztirgota visa produkcija, jaunā raža vēl gatavosies pāris mēnešus un ražošanas telpās vairāk izskatās pēc postažas, jo notiek pārbūve un tieši šobrīd rosās celtnieki. “Vecajās telpās vairs netiku galā ar produkcijas ražošanu, jo pieprasījums aug,” saka Jurijs, un tāpēc vecā “kolhozu laiku” ferma tiek pārbūvēta. Būvniecības darbi ne tuvu nav pabeigti, bet Jurijs plāno tālāk. Projektā bija paredzēta saldējuma ražotne, bet nu jau ieplānota arī telpa, kurā ražos smiltsērkšķu zefīru. Zefīra receptūra vēl nav izstrādāta, tas notiks sadarbība ar Valmieras tehnikuma pārtikas tehnologiem, bet saldējums gan jau ir piedāvāts pastāvīgajiem pircējiem. Bez pārējām dabīgajām izejvielām, kuras ir saldējuma sastāvā (saldais krējums, olas dzeltenums, cukurs), saldējumam ir pievienota dabīga smiltsērkšķu sula, līdz 30 procentiem no kopējā daudzuma. Tas tāpēc, lai saldējumam neveidotos ledus kristāliņi. Saimnieks īpaši uzsver, ka e-vielas netiek pievienotas, tāpēc saldējumu nevar ilgi uzglabāt, bet bērni ar šo našķi saņem sulas dienas devu sev patīkamā veidā. Jautāju, vai izejvielas saldējuma ražošanai nāk no vietējiem zemniekiem. Šeit Jurijam jāatzīst, ka tādas sadarbības pagaidām nav. Saimniecība “Puntiņi” saldējuma recepti ir saskaņojusi Pārtikas un veterinārajā dienestā, kur reģistrējusies kā mājražotāja. Līdz šim arī produkcijas (lielākoties saldēta smiltsērkšķu sula ar biezumiem, ar vai bez cukura, smiltsērkšķu eļļa un saldētas ogas) realizācija ir notikusi, pievedot klientiem produkciju, vai viņi paši ierodas pēc tās uz “Virslavām”.

Ražošana citā līmenī un apjomos

Gandrīz puse smiltsērkšķu produktu pircēju ir no Rīgas, tāpēc jāplāno regulāras piegādes, bet Valmieras tirgus apmeklētāji to var iegādāties sestdienās. Kad pabeigs ražošanas ceha pārbūvi, PVD vedina z/s “Puntiņi” reģistrēties kā ražotājiem un savu produkciju piedāvāt realizācijai veikalos, bet līdz tam vēl daudz darāmā. Uzsāktās būvniecības mērķis ir, lai veiktu ražošanu jau citā līmenī un apjomos. Kā vienu no galvenajām problēmām ražošanā Jurijs min faktu, ka tai ir sezonāls raksturs, un būs grūti piesaistīt darbiniekus, bet arī šeit jau iestrādes ir. Pagaidām esot tikuši galā pašu spēkiem, galvenais palīgs Jurijam visos darbos ir sieva Faina, ja nepieciešams, palīgā nāk arī dēls, kurš strādā Valmierā, bet, ja sāksies nopietna ražošana, tad bez darbiniekiem neiztikt.

Palielinās arī smiltsērkšķu stādījumus

Jurijs Ovsjaņikovs negrasās apstāties pie tā, ko sasniedzis, un šopavasar ar lielu punktualitāti strādāja pie plāniem, kas saistīti ar smiltsērkšķu stādījumu palielināšanas un audzēšanas procesa uzlabošanu. Lauku atbalsta dienestā tika iesniegts projekta pieteikums pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Tiks stādīts un atjaunots dārzs un arī iegādāta kopšanas tehnika.

Lai arī Jurijs jau pašas sarunas sākumā atklāj, ka viņam aprit 70 gadi, tas šķiet neticami, jo no viņa dzirkstī tāda enerģija, ka var saprast: kamēr vien pašam spēks un veselība, un, galvenais, būs ģimenes atbalsts, viņš nepametīs iesākto darbu. Dzinējspēks ir arī apziņa, ka viņš nedrīkst pievilt savus daudzos klientus, kam smiltsērkšķu produkti palīdzējuši atgūt vai saglabāt labu veselību.

Valda Empele, LLKC Valkas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Sandra Pētersone, laikraksts “Ziemeļlatvija”