Tradicionālo vērtību radošu pasniegšanu un prasmi sadarboties varam mācīties no igauņiem

Jelgavas novadā viesojās delegācija no Igaunijas ziemeļiem, pārstāvot vietējās Kūsalu, Vihula, Loksa un Tapa pašvaldības.

Ideja par šādu tikšanos radās šī gada sākumā, kad LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Videga Vītola devās uz „Grundvik” apmācībām Čehijā, kur darba grupā iepazinās ar igauņu kolēģi Ehu Pāsu. Pārrunājot aktuālākā savās darbības jomās, igauņu kolēģe izteica vēlmi atbraukt ciemos uz Jelgavas novadu.

Grupas sastāvā, kas pie mums viesojās 16. un 17. jūnijā, bija kopā četrpadsmit pašvaldību vadītāji, mājražotāji, iestāžu vadītāji un vietējo partnerību pārstāvji, kas ieinteresējās par to, kā Jelgavas novada pašvaldība atbalsta vietējos pārtikas ražotājus.

Grupas vadītāja Eha Pāsa, Igaunijā ir pieredzējusi konsultante vietējo kopienu jautājumos un vietējo produktu attīstības projektu vadītāja partnerībā „Arenduskoda”. Sekmējams ir tieši pašvaldības atbalsts mazajiem uzņēmējiem.

Kolēģi no Igaunijas ar interesi iepazinās, kā Jelgavas novads atbalsta un līdzfinansē biedrības „Pārtikas amatnieki” īstenotos projektus vietējo produktu tirdzniecības sekmēšanā. Delegācija apmeklēja nevalstiskās organizācijas „Lielbarons”, „Dzīvo gudri” un tikās ar biedrību vadītājām: Zandu Zariņu Platonē un Hertu Šalkovsku Glūdas pagasta Zemgales ciemā. Tika nobaudīti Ināras Mālkalnes sieri un Jāņa Dāvida bioloģiskā maize. Vakariņas viesi ieturēja pie mājražotājas Antras Zeiliņas, kura viesus cienāja ar ēdieniem, kas gatavoti no ķiplokiem.

Izveidojās interesantas diskusijas un nolemts, ka Jelgavas lauku partnerība „Lielupe” un Vihula, Kūsalu, Kadrina, Tapa un Ambla pašvaldību pārstāvošā partnerība „Arenduskoda” veidos kopīgu sadarbības projektu jaunajā programmēšanas periodā. Igauņu kolēģi uzaicināja Latvijas pārstāvjus rudenī ciemos un kopīgi sagatavot uzmetumu sadarbības projektam. Lieki piebilst, kas varētu būt sadarbības projekta tēma, protams, vietējo produktu popularizēšana, sadarbības tīkla veidošana starp ražotājiem, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem laukos. Latvijā ir lietas, ko šajā sfērā var uzlabot. Piemēram, vietējā produkta mārketings, kas ietver produkta nosaukumu, iepakojumu, pasniegšanas veidu, tirdzniecības vietas noformējumu. Šeit ir daudz detaļu, kas kopumā veido gan uzņēmēja, gan produkta tēlu pircēja acīs. Otrs ir sadarbība un kopējs piedāvājums reģiona ietvaros.

Šī ir tēma, kuru var mācīties no igauņu kolēģiem. Igaunijā ir labi piemēri, kā uzņēmēji sadarbojas, savu piedāvājumu attīstot kopīgi, veicot kopīgas mārketinga aktivitātes. Iepriekšējā programmēšanas periodā Igaunijā LEADER programmas ietvaros sekmīgi ir veidoti vairāki šādi uzņēmēju sadarbības tīkli, kas radīti, ieguldot ES finansējumu. Ar šādu piemēru iepazīstināja viena no brauciena dalībniecēm – Sirje Kūsika, kura vada ilgtspējīga tūrisma sadarbības tīklu „Ehedad”. Organizācija sadarbojas ar somu uzņēmējiem, un īstenoti ir vairāki LEADRE projekti. viens no tiem ir piedalīšanās tūrisma izstādēs, apmācības interneta mārketingā, vietējo produktu gatavošanā un pasniegšanā, mājaslapas izveide, publicitātes un reklāmas materiālu izstrādāšana biedrības biedriem.

Atzinīgi ir vērtējama biedrības darbība. Katrs biedrs savu pienākumu veic atbildīgi. Biedrībā var iestāties pēc vietējā lauku konsultanta vai cita uzņēmēja ieteikuma. Pastāv stingri definēti noteikumi, kurus biedrībai palīdzēja izstrādāt ilgtspējīga tūrisma nozares profesionāļi. Organizācijas pārstāve stāsta, ka nav pieļaujams, ka organizācijā ir kāds neaktīvs biedrs, jo tas kavē kopējā mērķa sasniegšanu.

Organizācijas valde darbojas brīvprātīgi, starp biedriem  tiek sadalīti veicamie pienākumi. Katrs biedrs apzinās, ka visi strādā kopīga mērķa labā un kopīgs darbs nes labumu visiem. Šādi uzņēmēji ietaupa laiku un resursus, sekmējot savas uzņēmējdarbības attīstību. Igaunijā LEADER grupas aktīvi ir izmantojušas līdzekļus vietējo produktu mārketinga veikšanā. Tas ir piemērs, no kā varam mācīties šeit, Latvijā, vērtējot aizvadītā plānošanas perioda finanšu izlietojumu un plānojot aktivitātes nākamajam periodam.

Jelgavas novada pašvaldība, Jelgavas lauku partnerība, LLKC, Jelgavas nodaļa un biedrību „Pārtikas amatnieki” turpina iesākto darbu, lai vietējie produkti būtu atpazīstami gan reģionā, gan ārpus tā robežām.

Uzņemot ziemeļu kaimiņus, sarunās neviļus nācās secināt, ka reizēm dzenam jokus par saviem kaimiņiem, to katrs pats zina, bet secinājums, tiekoties ar Ziemeļigaunijas aktīvajiem lauku ļaudīm, ir tāds, ka igauņiem piemīt radošs gars un pieeja, labs pašvērtējums, prasme izcelt savas tradicionālās vērtības, tai skaitā nacionālo virtuves bagātību un atraktīvi to piedāvāt tirgū. To uzskatāmi pierāda vietējo produktu atpazīstamība reģionos.

Videga Vītola,

LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante