Tūrisma piedāvājuma izveide zemnieku saimniecībā

Kā saimniecībām, kurās notiek produktu ražošana, uzņemt tūristus? Vai visiem tas ir piemērots nodarbošanās veids, un kāds ir labums no tā? Uz šiem un citiem jautājumiem tika sniegtas atbildes LLKC Jelgavas nodaļas rīkotajā divu dienu izglītojošajā seminārā.

Seminārā piedalījās 20 saimniecību pārstāvji no Jelgavas, Bauskas, Mārupes un Saldus novadiem. Tās ir saimniecības, kas ražo lauksaimniecības produktus un uzsākušas uzņemt tūristu grupas, kā arī tādas, kas tikai plāno to darīt.

Apkopojot redzēto Vācijā, Polijā, kā arī Igaunijā un Somijā, kur pieredzi smēlušies LLKC Jelgavas nodaļas speciālisti, secināts, ka ievērojamu daļu (līdz pat 50%) no ražojošas lauku saimniecības ienākumiem veido arī lauku tūrisms. Kā tas darbojas? Saimnieks atver savas saimniecības durvis un aicina ciemos, rādot, kā noris darbi lauku sētā. Tiek iepazīta produktu audzēšana un pārstrāde. Pats galvenais, ka saimniecības apmeklētāji var nobaudīt saimnieka veikumu uz vietas saimniecībā. Tā ir unikālā pieredze, ko nav iespējams gūt nekur citur pastarpināti. Varētu teikt, ka tieši lauku tūrisms ir kā tieša saikne starp ražotāju un produkcijas pircējiem. Protams, zemniekam tas ir izdevīgi, kad pircējs atbrauc pie viņa pats un iegādājas produkciju.

Tomēr vai tas viss ir tik vienkārši? Nianses un sagatavošanās darbus, kas veicami, lai darbotos viesmīlības jomā, atklāja jau pieminētais seminārs un uzaicinātie savas jomas speciālisti.

Jelgavas reģionālā tūrisma centra speciāliste Vita Kinderēviča norādīja uz pamatuzdevumiem, kas veicami, lai uzņemtu tūristus saimniecībā: sasniedzamība (pieejams e-pasts, tālrunis, lai savlaicīgi sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem); precīzi formulēts piedāvājums; skaidri nosacījumi (apraksts, cena, darba laiks); informācijas pieejamība (drukātā veidā, internetā, svešvalodās u.c.); reģistrēta saimnieciskā darbība, tiek veikta grāmatvedības uzskaite; sakopta saimniecības teritorija; viesmīlīga attieksme; pārdomāts piedāvājuma pasniegšanas stils un noformējums; atraktīvs un pārdomāts stāstījums par saimniecību. Svarīgi, lai būtu nodrošinātas ērtības tūristiem (labierīcības, roku mazgāšanas iespēja, atpūtas vietas, stāvlaukums); pieejamība, norādot, vai tūristi ir gaidīti visu gadu vai tikai sezonā, darba dienās vai brīvdienās, individuāli vai grupās, ar iepriekšēju pieteikšanos vai darba laikā bez pieteikšanās. Svarīgi ir uzstādīt norādes un zīmes vietas atrašanai.

Prasības ceļazīmju izgatavošanai un uzstāšanai skaidroja Jelgavas novada pašvaldības ceļu būvinženieris Edgars Jumītis. Tūrismā pamatā izmantojamas: rīkojuma zīmes, kas norāda atļautos manevrus un ceļa izmantošanas kārtību gājējiem un velosipēdistiem; norādījuma zīmes, kas ievieš/atceļ transporta līdzekļu vadītājiem noteiktus satiksmes režīmus; servisa zīmes, kas informē transporta līdzekļu vadītājus par dažādu objektu atrašanās vietu; virziena rādītāju un informācijas zīmes, kas norāda braukšanas virzienus un attālumus līdz apdzīvotām vietām vai citiem objektiem, un papildzīmes, ar kuru palīdzību precizē citu ceļa zīmju darbību.

Pirms zīmes uzstādīšanas būtiski ir pārliecināties, uz kādas nozīmes ceļa zīmi plānots uzstādīt. Veicamie pasākumi ceļa zīmju izvietošanas saskaņošanai uz valsts ceļiem ir sekojoši: jāsaņem no Tūrisma informācijas centra izziņa par atbilstību tūrisma objekta statusam; jāuzraksta iesniegums, pievienojot shēmas un kartes, kurās var identificēt precīzu zīmju izvietojumu un izskatu; jāaizpilda līguma sagatave un jānosūta reģionālajai VAS “Latvijas valsts ceļi” nodaļai; jāveic zīmju uzstādīšana. Veicamie pasākumi zīmju uzstādīšanai uz pašvaldības ceļa: jāuzraksta iesniegums, pievienojot shēmas un kartes, kurās var identificēt precīzu zīmju izvietojumu un izskatu; jāsaņem saskaņojumi uz zīmju izvietošanas shēmas no pašvaldības un reģionālās VAS “Latvijas valsts ceļi” nodaļas; jāveic zīmju uzstādīšana.

Kopā ar Pārtikas veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldes speciālistiem tika pārrunāti jautājumi, kas attiecas uz saimniecībā izaudzētās produkcijas degustāciju organizēšanu un ēdienu gatavošanu tūristiem, izvērtējot saimnieku atbildību no labas higiēnas prakses viedokļa. Speciālisti uzsvēra, ka, tiklīdz tiek veikta izaudzētās produkcijas pārstrāde un plānots to piedāvāt tūristiem degustācijās, tā saimniecībai ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Vienkāršākais veids šajā gadījumā lauku saimniecībai būtu reģistrēt ražošanas uzņēmumu mājas apstākļos, precizējot darbības virzienu, kam tiek piešķirts kods 45.12 – ēdienu gatavošana mājas apstākļos. Sīkāks skaidrojums par nosacījumiem ražošanai mājas apstākļos pieejams LLKC izdevumā “Ceļvedis mājražošanā”.

LLKC Jelgavas nodaļas, uzņēmējdarbības konsultante un tūrisma gide Videga Vītola dalījās pieredzē, kā organizēt tūristu grupai ekskursijas norisi saimniecībā. Organizējot grupu ekskursijas uz saimniecībām, vienā saimniecībā tiek pavadīts laiks no pusotras līdz divām stundām. Tad nu iepriekš jāsaplāno, kā šis laiks tiks pavadīts. Jāsagatavo stāstījums atbilstoši tūristu grupai (skolēniem, senioriem, ģimenēm ar bērniem, ārzemniekiem u.c.), kā arī jāpiemēro aktivitātes. Skolēniem tiek plānots īsāks laiks stāstījumam, vairāk akcentējot iespēju radoši darboties un iesaistīties. Senioriem svarīgas ir rūpes un uzmanības izrādīšana, interesants stāstījums, iespēja apsēsties. Ģimenēm ar bērniem būtisks būs atpūtas un rotaļu stūrītis bērniem, kāds īpašs un veselīgs našķis bērniem, iespēja pašiem izbaudīt laukus un iegādāties produktus.

Jāpadomā par savu apģērbu un, pats galvenais, jābūt viesmīlīgam un laipnam. Svarīgi ģimenes lokā iepriekš izlemt, kurš uzņems tūristus saimniecībā. Kuram no ģimenes locekļiem vislabāk padodas darbs ar cilvēkiem? Vislabāk, protams, par savu izloloto nodarbi saimniecībā pratīs pastāstīt pats idejas autors, kam acis deg par to, ko viņš dara. To viesi sajutīs un novērtēs. Uzreiz var redzēt atšķirību, vai stāsta pats saimnieks, vai viņa darbinieks.

Viesiem ierodoties, sākotnēji jāatvēl laiks, lai iepazītos un informētu par iespējām šajā saimniecībā (atpūta, labierīcības, roku mazgāšana, viesu drošības jautājumi, jāinformē par teritoriju, kur nevēlaties, lai tūristi ietu u.c.). Tad saimnieks var iepazīstināt ar sevi un vispārīgi ar saimniecības vēsturi, akcentējot, kāpēc pats ir tieši šeit un ar ko šī vieta viņam pašam ir īpaša? Tad seko iepazīšanās ar ražošanu, ja iespējams, iesaistot arī tūristus praktiskās nodarbēs, kas viesiem ļoti patīk. Kā apmeklējuma galvenā daļa un kulminācija seko produktu degustācija, kuras laikā tūristi gūst garšas pieredzi un mielojas ar saimnieka veikumu. Jādod laiks viesiem iegādāties produktus līdzņemšanai. Tāpat svarīgi saimniekam ir atvadīties, piedāvāt informāciju par sevi līdzņemšanai (vizītkartes) un aicināt ciemos vēl pie sevis. Svarīgi, lai viesi saimniecībā jūtas gaidīti. Tad viesi aizbrauks gandarīti, vēlēsies atgriezties atkal un ieteiks jūsu saimniecību arī citiem! Kā zināms, tā ir vislabākā reklāma.

Semināra otrajā dienā, semināra dalībnieki devās uz vairākām saimniecībām Jelgavas novadā, kur iepazinās ar tūrisma iecerēm. Z/s “Vilki” Svētes pagastā tūristiem piedāvā apskatīt dendrāriju un Latvijas zilās govis. Z/s “Trubenieki” Lielplatonē gatavojas un  jau nākamgad plāno piedāvāt šitakē sēņu zupu un iepazīstināt, kā audzē šīs sēnes. Z/s “Undzēni” Platonē prot pamielot viesus ar dārzeņu biezzupu un gardām zaptēm, Z/s “Dārziņi-2” Platonē iepazīstināja ar puķu audzēšanu un to izmantošanu floristikā. Noslēgumā grupa baudīja šī gada medus ražu un saimnieka stāstījumu par bišu dzīvi piemājas saimniecībā “Mucenieki” Vircavas pagastā.

Semināra dalībnieki atzina, ka tika saņemta praktiska un ļoti noderīga informācija, kā veidot piedāvājumu tūristiem savās saimniecībās, kā arī tas tika ieraudzīts praksē, un viņi paši varēja gan iejusties, uzņemot grupu, gan baudot labumus kā tūristi un klausīties stāstījumu no kolēģiem. Jāpiemin, ka Latvijā šādas un līdzīgas saimniecības asociācija “Lauku ceļotājs” apkopojusi ceļojuma maršrutos tūristiem “Lauku labumi”, kas dod iespēju tūristiem uzzināt, kuras saimniecības ir atvērtas viesu uzņemšanai.

Sarīkojot šo semināru, tika dots pienesums tam, lai ražojošās lauku saimniecības Jelgavas novadā un Zemgales reģionā kopumā izveidotu labu tūrisma piedāvājumu, kā arī sekmētu savas produkcijas noietu un veidotu tiešu saikni ar pircējiem.

Videga Vītola,

LLKC Jelgavas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante