Uz Kurzemi pēc idejām

3. Augusts 2020.

GalerijaPrint

Lai dažādotu savu saimniecisko darbību, Alūksnes, Apes un Gulbenes puses uzņēmēji devās LLKC Alūksnes konsultāciju biroja organizētajā braucienā uz Kurzemes pusi, lai smeltos idejas vietējās produkcijas noieta veicināšanā un lauku tūrisma attīstībai savās saimniecībās.

Ceļā līdz Kurzemei tika apmeklētas saimniecības arī Jelgavas pusē. Pirmā bija viena no Latvijā skaistākajām, darbīgākajām un izdomu bagātākajām saimniecībām – zemnieku saimniecība “Blūdži”, kurā saimnieko Mālkalnu ģimene. Saimnieki jau vairākus gadus pievērsušies mājražošanai, gatavojot 32 šķirnes sierus, kā arī audzē augļus un dārzeņus, ko konservē un tirgo. Mājražošanas darbības sākuma produkcija tika vesta uz tālākiem un tuvākiem mazajiem tirdziņiem, taču, saskaitot visus un plusus šādai braukāšanai, nonāca pie slēdziena, ka tā ir tikai laika un līdzekļu šķērdēšana. Tagad Mālkalnu produkcija nonāk lielākos vietējos tirgos, kā arī Kalnciema tirgū Rīgā. Saimniece ir ļoti darbīga, runātīga, humora pilna kundze, kurai patīk savā sakoptajā sētā redzēt viesus. Un atkal radās ideja saražotās produkcijas pievienotajai vērtībai – tūristu uzņemšana, sava aroda, saražotās produkcijas prezentācija. Tagad saimniecībā tiek uzņemtas tūristu, uzņēmēju, citu novadu mājražotāju grupas, kas veicina saražotās produkcijas noietu.

Vircavas pagasta saimniecībā “Dzērves” saimnieko Evita un Edgars Gūtmaņi. Nu jau gadus 20 saimniecībā tiek audzēti tomāti. Lai pircējam varētu piedāvāt pēc iespējas plašāku tomātu klāstu, audzēti tiek dažādas krāsas, formas un izmēra tomāti. Daudzus gadus saimnieki nodarbojās vien ar tomātu audzēšanu un to tirgošanu, bet nu jau pievērsušies arī dažādu produktu gatavošanai no pašaudzētajiem tomātiem, ķiplokiem, garšaugiem. Šobrīd ejošākie pārstrādes produkti ir tomātu sula un kaltēti tomāti. Saimniece Evita atzinīgi izteicās par iespēju gūt ES atbalstu, īstenojot projektu LEADER pasākumu ietvaros “Telpu izveide tomātu pārstrādei un tūrisma attīstībai piemājas saimniecībā “Dzērves””, līdz ar to patlaban ir, ne tikai kur pārstrādāt produkciju, bet arī, kur uzņemt interesentu grupas un organizēt mācību seminārus, produkcijas degustāciju. Tie ir saimniecības papildus ienākumi, kā arī savas augstvērtīgās produkcijas bezmaksas reklāma.

Apmeklējot Saldus novada lauku tūrisma saimniecību “Juku dzirnavas”, kas ir kļuvis populārs lauku tūrisma atpūtas komplekss, baudījām dabas skaistumu, izejot pastaigā, laivojot, vērojot briežu dārza iemītnieku dzīvi. Līdz ar to redzējām, ka šāds variants – divi vienā (viesu māja un briežu dārzs), piesaista daudz vairāk atpūsties gribētāju, nekā, ja būtu tikai viesu māja vai tikai briežu dārzs. Sapratām, ka nevar savā biznesā balstīties tikai uz vienas kājas.

Pa simtgadīgu liepu aleju devāmies uz zemnieku saimniecību “Garīkas”, kurā saimnieki nodarbojas ar netradicionālo lauksaimniecību – šitaki sēņu audzēšanu un pārstrādi. Šitaki sēnes pasaulē ir novērtētas kā kulinārijas delikatese, jo tās satur augstvērtīgas barības vielas un tām piemīt ļoti patīkama garša. Saimniecības viesiem tiek gatavoti visdažādākie sēņu ēdieni. Ja darbības sākumā saimnieki uzskatīja, ka galvenā darbība būs sēņu audzēšana, tad tagad viņi smejoties uzsver, ka sēnes ir tikai kā klientu “pievilinātājs” atpūsties un svinēt gribētājiem. Saimnieki saka, ka viesu māja bez sēnēm un sēnes bez viesu mājas būtu tāda pussaimniekošana.

Pēc mencu zvejas pilnīga aizlieguma Aigars Laugalis kopā ar ģimeni savu uzņēmējdarbību pārorientēja uz tūrismu un viesmīlības biznesu, Liepājas senajā spīķerī tapa alus darītava un gastrobārs. Uzņēmumā darītais alus “Puta” nelielos daudzumos tiek eksportēts uz ārzemēm un nonāk vietējā tirgū. Gastrobārs ierīkots telpā, kur ar masīvkoku un citām dizaina detaļām saimnieki centušies saglabāt senatnes elpu, tas paredzēts ēdiena, īpaši zivju ēdienu baudītājiem. Saimnieku ļoti atraktīvais, interesantais stāstījums, savas darbošanās pieredzes plusu un mīnusu izklāsts, saražotās produkcijas degustācija ieklausīties lika katram mūsu uzņēmējam. Saistoša likās viņu darbošanās ideja – saglābt un saglabāt vecās, nu jau izzūdošās, jūrniecības lietas – zvejas kuģīšus, sen aizmirstās un tukšās zivju un zvejas rīku noliktavu telpas, vietējo zivju kulināriju. Aigars uzsvēra, ka uzņēmums attīstās, pateicoties ES projektu līdzekļiem, kā arī pieskaņojoties pašvaldības izstrādātajam pilsētas attīstības plānam. Arī šeit vairākkārt tika uzsvērts, ka tūristiem jāpiedāvā plašs pakalpojumu piedāvājums – no laipnas uzņemšanas, atraktīva, atklāta stāstījuma par savu uzņēmumu līdz ģimenēm ar maziem bērniem (rotaļu istaba, kur bērni uzraudzīti darbosies, kamēr vecāki aizņemti ar klausīšanos). Mazsvarīgas nav arī produkcijas degustācijas, grupu ēdināšana. Laugaļu ģimenei pieder arī atpūtas komplekss “Jūrnieku ligzda”, kur tiek piedāvātas telpas dažādiem pasākumiem un tūristiem, kas grib baudīt jūru, vēju un sauli.

Trešo dienu sākām ar SIA “Zoovilla” apmeklējumu, kura uzņēmējdarbība saistīta ar lavandu audzēšanu un pārstrādi. Baudot lavandu tēju, klausījāmies interesantajā un pamācošajā īpašnieces Zanes Gustas stāstījumā par lavandām, to audzēšanu, kā atšķirt lavandu no lavandīna, par uzņēmumā saražotās produkcijas pielietojumu, par radošo darbnīcu un atvērto dienu organizēšanu. Šeit ļoti atklātā stāstījumā dzirdējām par saimniecības nerimstošu virzību uz izvirzītajiem mērķiem, par ES projektu piesaisti saimniecības izaugsmē. Zane uzsvēra, ka pirmais ES projekts bija ļoti vērtīgs atbalsts ne tikai naudas ziņā, bet arī kā pārbaude pašu gatavībai iet uz priekšu, kā arī jaunu, jau daudz augstāku mērķu sasniegšanai. Saimniecība nu jau piedāvā plašāku pakalpojumu klāstu – ne tikai audzē lavandas, ļauj baudīt to neaizmirstamo krāsu un smaržu buķeti, bet var izmitināt atsevišķās mājiņās ģimenes, kuras vēlas klusumu un mieru. Katrs interesents, kurš apmeklē saimniecību, projām aizbrauc ne tikai ar labu noskaņojumu, bet arī ar kādu veselīgu produkciju – eļļu, smaržu spilventiņu vai tēju.

Saimniecību apmeklējumu noslēdzām ar “Ēdenes dārza” apmeklējumu, kur ar stāstījumu par permakultūras meža dārzu tapšanu un izveidi dalījās Māris Narvils. Meža dārza princips ir veidot saderīgu augu sabiedrības, kuri augtu pa stāviem, izmantot vertikālo telpu. Sākumā tiek izmantota mulča, bet vēlāk augi jau ar lapām var to izdarīt paši. Apskatījām iespēju dārzeņu audzēšanai uz siena ruļļim. Šāda veida dārzkopība nodrošina produktīvu katras piemājas vietas izmantošanu.

Šo saimniecību apmeklējuma laikā gūtā pieredze rosināja dalībniekus dažādot savu saimniecisko darbību, attīstot lauku vides tūrismu, kurš var dot pienesumu ne tikai paša uzņēmumam, bet arī novada teritorijai, radot jaunus apskates objektus.

Saimniecību apmeklējums tika organizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, apmeklējuma tēma “Saimniekošanas dažādošana: lauku vides tūrisma saimniecību attīstība – vietējās produkcijas noieta veicināšana, mārketinga projektu veidošana, tūrisma produkta prezentāciju organizēšana”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.