Aktualitātes EJZF atbalsta saņemšanā

Apkopojot informāciju par paveikto Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalsta piesaistē, jāsecina, ka daudz ir paveikts, bet daudz vēl arī darāmā. Izmantošanai laika periodā no 2014. līdz 2023. gadam Latvijas zivsaimniecībai kopumā pieejami 183,5 miljoni eiro publiskā finansējuma.

Līdz 2019. gada beigām zivsaimniecības sektora attīstībai ir  piesaistīts publiskais finansējums 65,6 miljonu eiro apjomā, bet projekti kopā apstiprināti par 104,9 miljoniem eiro. Minētie dati liecina, ka nedaudz vairāk kā 78 miljoni eiro vēl ir pieejami zivsaimniecības uzņēmu attīstībai nozīmīgu projektu īstenošanai.

Akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai vēl ir pieejami 18 miljoni eiro. Akvakultūras dzīvnieku audzētājiem ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas zinātniskajā institūtā “BIOR”, kā arī piedalīties tā organizētos semināros, lai saņemtu dažāda veida palīdzību, piemēram,  saimniecību vispārējās veiktspējas un konkurētspējas palielināšanai, kā arī to darbības ietekmes uz vidi samazināšanai. Savukārt sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām nozares uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas var saņemt atbalstu inovācijām, izstrādājot jaunus vai uzlabotus produktus, lai ieviestu jaunas akvakultūras sugas, kā arī izpētītu inovatīvo produktu vai procesu tehniskās vai ekonomiskās īstenošanas iespējas. Šajā atbalstā ir ietvertas arī pētāmā objekta testēšanas izmaksas. Pieejams arī atbalsts visplašākā veida investīcijām esošos akvakultūras uzņēmumos, kā arī jaunu akvakultūras uzņēmumu izveidei. Atbalsts netiek sniegts jaunu dīķu izveidei. Tomēr tām dīķsaimniecībām, kuras ražo akvakultūras produkciju pārdošanai, pieejams atbalsts dīķu atjaunošanas darbiem bez dīķa platības paplašināšanas. Saņemot atbalstu investīcijām akvakultūrā, ir jāplāno ražošanas apjomu pieaugums un plānotie rādītāji arī jāsasniedz. Pasākumā “Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus akvakultūras nozares uzņēmumiem – dīķsaimniecībām, kas pārdošanai saražo zināmu produkcijas apjomu un jau ir uzņēmušies vismaz 5 gadu saistības to darīt ar videi draudzīgām metodēm” saņem kompensējošu maksājumu.

Zvejniecības nozares konkurētspējas sekmēšanai un tai pieejamo zvejas resursu ilgtspējas nodrošināšanai publiskais finansējums vēl ir pieejams 29,4 miljonu eiro apmērā. Pasākumu ietvaros zvejnieku organizācijas var saņemt atbalstu pievienotās vērtības radīšanai zvejas produktiem, produktu kvalitātes uzlabošanai, kā arī zvejniekiem nepieciešamajām investīcijām ostās, savukārt zvejas uzņēmumi – investīcijām uz zvejas kuģiem apkalpes veselības un kuģošanas drošības nodrošināšanai. Līdzīgi kā akvakultūrā, arī zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē var saņemt atbalstu inovāciju izstrādei dažādās jomās, tostarp energoefektīvu risinājumu ieviešanai, klimata pārmaiņu mazināšanai, ražošanas procesu efektivitātei, pievienotās vērtības radīšanai un citās jomās. Inovāciju pasākumi īstenojami sadarbībā ar zinātnisko institūciju. Ņemot vērā roņu radīto zaudējumu pieaugošo ietekmi, piekrastes zvejnieki, sākot ar šo gadu, varēs saņemt kompensāciju. Tā  aprēķina metodikas projekts ir maksimāli vienkāršots, lai nesarežģītu atbalsta saņemšanas procesu. Kompensācijas aprēķinā tiks ņemts vērā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoms kilogramos, tās vērtības koeficients, kā arī radīto zaudējumu koeficients. Tomēr zvejnieks gadā kompensācijā nevarēs saņemt lielāku publisko finansējumu, kā ir ziņojis Valsts ieņēmumu dienestam savus ieņēmumus par attiecīgo gadu. Šobrīd tiesību akts ir izstrādes stadijā. Ar tā projektu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40483498.

Atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei vēl pieejams 17,4 miljonu eiro apmērā. Pasākuma ietvaros atbalstu var saņemt, lai radītu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus un ražošanas metodes. Arī šajā pasākumā, veicot investīcijas, ir jāizvirza sasniedzami rādītāji, palielinot ražošanas efektivitāti, ražošanas apjomus un citus rādītājus. Zivsaimniecības uzņēmumi var pieteikties arī dalībai starptautiskās izstādēs, kurās piedalīšanos organizē Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Informācija par plānotajām izstādēm ir pieejama AREI tīmekļa vietnē. Atbalstu var saņemta arī biedrības, ja dalība plānota starptautiskā izstādē, kurā dalību neorganizē AREI.

Vietējo rīcības grupu teritorijas attīstības stratēģiju īstenošanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes teritorijā vēl pieejami ap 3 miljoniem eiro. Atbalsts ir paredzēts pievienotās vērtības radīšanai zivsaimniecības produktiem, dažādu ekonomisko aktivitāšu izveidošanai piekrastes teritorijā, teritorijā esošo vides resursu izmantošanai, kā arī zvejas un jūras kultūras mantojuma izmantošanas veicināšanai. Projektu iesniegumu iesniegšanas kārtas un rīcības, kurās atbalsts pieejams attiecīgajā teritorijā, publicē katra VRG.

Ar aktuālo informāciju var iepazīties Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Zivsaimniecības Sadarbības tīkla tīmekļa vietnēs, kā arī saņemt konsultācijas Zemkopības ministrijā vai Lauku atbalsta dienestā.

Edīte Kubliņa,
ZM Zivsaimniecības departamenta,
Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja