Apmaināmies pieredzē ar kolēģiem Igaunijā

LLKC Zivsaimniecības nodaļa ar trīs nevalstisko organizāciju – Latvijas Zvejnieku federācijas, Kuivižu zvejnieku apvienības un “Salacgrīvas nēģi” – biedriem no 27. līdz 28. jūlijam organizēja mācību un pieredzes apmaiņas braucienu pie kolēģiem uz Igauniju, Lēnes apriņķi.

Brauciena pirmais objekts atradās apdzīvotā vietā Lihulā – “Šķipera zivis (Kipperi Kala )“. Apskatei tika piedāvāts  zivju kūpināšanas cehs, tirdzniecības vieta, izmitināšanas pakalpojumi. Andress Habaks, uzņēmuma īpašnieks, pastāstīja, ka zivju apstrāde tika izvēlēta ar mērķi palielināt ienākumus no pašu zvejotajām zivīm. Zivju apstrādes cehs tika izveidots, piesaistot Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļus, tajā nokūpina visas savas nozvejas. Neapstrādātas pārdod tikai sīkās zivis, kuras nav lietderīgi kūpināt. Tirdzniecības vieta ierīkota, pateicoties jau citam EJZF pasākumam, strādā gan nepilnu laiku, jo lielākā produkcijas daļa tiek iztirgota tieši no ceha un tirgos nedēļas nogalēs. Tūristu izmitināšana, pēdējā realizētā projekta auglis, plānota 9 numuriņos saimnieka mājas augšējā stāvā. Trūkst tikai segu un spilvenu, lai varētu uzsākt viesu uzņemšanu augstā līmenī. To varējām novērtēt, apskatot istabu ar parketa grīdu, un piekrist, ka saimnieka nosauktā augstā cena par vienu nakti ir savietojama ar atpūtas komfortu.

Andress par attīstību runā: tas mums ir izdarīts par 2012. gada zivju naudām, tas par 2017. gada zivju naudām… Ai, kā gribētos šos vārdus vairāk dzirdēt no mūsu jūras piekrastes zivsaimniecības uzņēmējiem.

Puises zvejas ostā mūs sagaidīja un ar tās darbību un vēsturi iepazīstināja valdes loceklis Tāvi Suitsbergs. Osta ir pašvaldības īpašumā, bet to apsaimnieko piekrastes zvejnieki, kuri  īstenojuši vairākus EJZF projektus, lai uzlabotu un attīstītu savu darbību. Ir atjaunota un labiekārtota piestātne, uzstādot celtni zivju izkraušanai, renovētas laivas un pēdējā pasākumā iegādāti jauni zvejas rīki. Zvejas rīks tika demonstrēts un izraisīja neviltotu interesi un reizē lepnumu, jo igauņi tādus dēvē par Latvijas tipa murdu. Tāvi pats izgatavo zivju murdus, tāpēc varēja sīkumos iepazīstināt ar pasākuma rezultātu – ar 80% LAD atbalstu iegūts moderns zvejas rīks, paredzamajās roņu postījumu vietās iešūts stiprs linums, kura cena gan ir 10 reizes dārgāka, bet tas pasargā rīku no saplēšanas. Šāds zivju murds kopā ar enkuriem izmaksā aptuveni 10 tūkstošus eiro. Interesants risinājums pašam realizācijas procesam: zvejnieks pats nevar sev izgatavot zvejas rīku, bet, kooperējoties ar uzticamu kaimiņu, kurš arī vēlas savu rīku, Tāvim  noliktavas plauktā sezonu gaida paša rūpīgi izlolotais, “kaimiņa ražotais” jaunais murds ar LAD piešķirto numuru. Lieliski!

Apmeklējām arī blakus zvejas ostai izveidoto viesu māju. Puise Nina   īpašnieks, pats būdams piekrastes zvejnieks, uzņēmējdarbības dažādošanas pasākumā bijušā zivju pārstrādes ceha vietā izveidojis viesu māju. Tajā tiek izmitināti un ēdināti tūristi, putnu vērotāji no dažādām valstīm. Igaunijas bērniem šeit ir vasaras nometnes, tajās viņus iepazīstina ar piekrastes zvejnieka darbu.

Topu ostā laipni uzņēma un stāstu par Piekrastes zvejnieku biedrību  izstāstīja Ēriks Kaido. Biedrības zvejniekiem ir priekšrocības ostas kanāla un piestātnes izmantošanai, kā arī viņiem ir sava ēka, kur var šķirot, svērt, atvēsināt un uzglabāt zivis saldētavā. Mūsu biedrības “Salacgrīvas nēģi” aktīvists Armands Belasiks šeit uzdeva savu tradicionālo jautājumu: ”Kur ir zivis?” Ēriks atbildēja, ka pārpircēji izpērk vairumā par pieņemamu cenu, patreiz nav ekonomiski izdevīgi saldēt un uzglabāt. Apskatījām arī otrajā stāvā izvietoto biroja un atpūtas telpu, kuras izmantošanā biedrības zvejniekiem ir priekšroka.

Otro dienu  uzsākām ar braucienā lielākās ostas Dirhami un tās infrastruktūras apskati. Osta ir neaizsalstoša, līdz ar to aktivitāte tajā turas līmenī visu gadu. No ostas uz tuvāko apdzīvoto salu kursē ātrgaitas kuteri, lai nodrošinātu tūristu interesi par šo vietu. Ostas teritorijā darbojas laivu remonta uzņēmums un ļoti iecienīta kafejnīca, kur maltītes pasniedz arī tālākas apkārtnes interesentiem. Ievērības cienīgs objekts šeit ir Dirhami zvejnieku nams, tas izsauca lielu brauciena dalībnieku interesi. Protams, ēkas celtniecībai tika izmantots Eiropas līdzfinansējums. Ēkas augšējais stāvs atvēlēts izmitināšanai – viesnīcai ar istabām, vidējais stāvs paredzēts sanāksmēm un konferencēm, bet pagrabstāvā darbojas kompakts pārstrādes cehs ar modernu aprīkojumu. Apskates dienā cehā tika filēts Norvēģijas lasis, procesu nodrošināja gan automatizētas iekārtas, gan arī prasmīgi darbinieki, t. sk. viesstrādnieki no ārzemēm. Asakas no filejām sākumā izņem iekārta, tad vēl pieslēdzas prasmīgas cilvēka rokas un rezultātā bagāto ar D vitamīnu un Omega 3 taukskābēm zivi ēd arī kaprīzs bērns, kurš atbīda šķīvi pie pirmajām asakas pazīmēm.

Arī Nova ostapiesaistīja ar vienkāršu, bet efektīvu pieeju attīstībai zvejnieku labā. Šeit rasta sadarbība starp pašvaldību un piekrastes zvejniekiem, lai operatīvi izbūvētu piestātni, no kuras jūrā iet otrie. Negaidot iespēju 100% atbalstam pasākumā ar pašvaldības piedalīšanos, zvejnieku biedrība startēja mazākas intensitātes pasākumā un pašvaldība ar savu daļu atbalstīja šo projektu. Rezultātā ieguvums apmierina visus, jo naudas izlietojums tika plānots un kontrolēts kā pašu maks. Jāatzīmē, ka mūsu dalībnieki izrādīja pastiprinātu interesi konkrētam gadījumam, bildējot realizēto projektu. Aivars Oruste, zvejnieku biedrības aktīvists, mums laipni izrādīja ostu, kā  arī aicināja tālāk uz piekrastes zvejas dažādošanas objektu – veikalu un kafejnīcu.

Objekts iekārtots Novas muižas kalpu ēkā, ēdienkartē populārākais ēdiens ir cepta bute, kas ķerta piekrastē. Šeit arī piedalījāmies diskusijā starp Novas piekrastes zvejniekiem, Igaunijas Zivsaimniecības informācijas centru un mūsu zvejniekiem. Pārrunas bija spraigas, katrs vēlējās pateikt savu taisnību un apliecināt pārākumu, bet rezultātā uzvarēja draudzība un igauņi tika uzaicināti atbildes vizītē uz Latviju. Atziņas no diskusijām un redzētā brauciena laikā:

• Igauņu kolēģi ES regulas veiksmīgāk piemēro savas zemes vajadzībām, lasi – netulko par labu ierobežojumiem no Briseles, rezultātā piekrastes  zvejnieki ir tikuši pie EJZF atbalstītām, renovētām zvejas laivām, arī jauniem, moderniem zvejas rīkiem.
• Mūsu ZST ir apsteidzis igauņus ar uzskates materiāliem, konkrēti,  ar jūras piekrastē un ezeros zvejojamo zivju plakātiem, ko sadrukāja un bez maksas izdalīja zivsaimniekiem. Igauņu zivsaimnieki, konkrēti 1. apskates objektā zivju plakātus pirka par naudu no poļiem.
• Igauņi attīsta ne tikai lielās ostas, bet arī mazu upju grīvās izveido piestātnes piekrastes zvejniekiem, dodot iespēju attīstīties tiem, kas to vēlas darīt.
• Mūsu zivsaimnieki atpaliek no igauņu kolēģiem EJZF naudas apgūšanā, bieži vien nespējot novērtēt dotās iespējas. Igaunis pateicībā EJZF noglāsta fonda logo un paklanās tā priekšā, saliecot kopā plaukstas kā lūgšanā, pats redzēju!
• Igaunijā praktiski katrā lauku sētā redzējām saules baterijas gan uz ēku jumtiem, gan vienkārši tīrumā, dzīvojamās ēkas tuvumā. Arī Puises ostā izmanto saules enerģiju vasaras periodā, kad jādzesē un jāsaldē noķertais loms. Iemesls – enerģijas ražošana un sadale ir skaidri saprotama patērētājiem.
• Mūsu piekrastes  zvejnieki saņem kompensācijas par roņu postījumiem, aizpildot iesniegumu LAD, kas ir krietni vienkāršāk nekā Igaunijā, kur atbalsta tiek nodots Dabas aizsardzības pārvaldei, un tas ir krietni sarežģīts process. Jebkurā gadījumā mūsu zvejnieki apsteidz kolēģus šajā pozīcijā.

Pieredzes apmaiņas braucienu atbalstīja Latvijas Zivsaimniecības sadarbības tīkls (ZST) kopā ar Igaunijas Zivsaimniecības informācijas centru (ZIC). Visa brauciena laikā mūs pavadīja ZIC darbinieks Erko Veltsons.

Iespaidiem bagātais brauciens uz Lēnes apriņķi Igaunijā beidzies, lai dzīvo nākamais!

Jānis Kravalis,

LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs