Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā

Piekrastes zvejnieki ir uzsākuši īstenot pasākuma “Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā” projektus līdz  30 tūkstošiem eiro, kas saistīti ar ieguldījumiem piekrastes zvejas produktu ieguvē vai pievienotās vērtības radīšanai savai nozvejotai zivij.

Pirmās kārtas projektu statistika

Patlaban pirmajā kārtā ir apstiprināti 32 projektu pieteikumi, 5 projekti vēl atrodas vērtēšanas procesā – zvejnieki veic precizējumus. Var teikt, ka aktivitāte ir bijusi liela un ir apgūts viss izsludinātais finansējums 1 miljona eiro apmērā.

Zvejnieku projektos plānotās galvenās investīcijas jeb ieguldījumi ir:

* Transporta iegāde – loma, zvejas rīku, zivju transportēšanai. Piemēram, kvadraciklu iegāde, lai atvieglotu zvejnieku darbu vietās, kur nav piestātņu, un specializētā transporta līdzekļa iegādei, zivju kvalitātes saglabāšanai.

* Iekārtu un aprīkojuma uz laivām iegāde.

* Pirmapstrādes iekārtas – zivju vakuumēšanai, kūpināšanai un atvēsināšanai.

* Ar būvniecību saistīti projekti – vieglas konstrukcijas telpas rīku novietošanai, nojumes, kā arī pirmapstrādes un apstrādes telpas.

* Digitalizācija – telefoni un datortehnika, lai izpildītu lomu reģistrācijas prasības, kā arī navigācijas sistēmas, kas nodrošina zvejas procesa papildus drošību.

* Tara zivju transportēšanai un uzglabāšanai.

Rinalds Vācers, Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors, uzsver: “Pozitīvi, ka projekti vērsti uz zvejas procesu uzlabošanu, kā arī pievienotās vērtības radīšanu pašu nozvejotai zivij, līdz ar to iegādājas dažādas pirmapstrādes iekārtas, apstrādes iekārtas. Kā papildus aspekts, lai projektā iegādātos aprīkojumu, piemēram, zivju kūpināšanai, ir jāizņem mājražošanas atļauja PVD, tas dod iespēju pašiem zvejniekiem kūpināt un tirgot pašu nozvejotās zivis un gūt lielākus ienākumus sev.”

R. Vācers arī norāda, ka plānotie ieguldījumi ir atšķirīgi pa reģioniem: stāvvadu zvejas un grunduļu zvejnieku plānos investīcijas galvenokārt ir zvejas procesa uzlabošanai, piemēram, specifiskāks laivu aprīkojums. Līča daļas zvejnieku projekti vērsti uz pievienotās vērtības radīšanu.

Galvenie izaicinājumi pirmajā kārtā

Kā norāda R. Vācers – šis ir viens no pirmajiem jaunā perioda pasākumiem, kas ieviests un šajā pasākumā tiek izmantota jauna atbalsta  piešķiršanas shēma ar standarta budžeta izmaksām – šāda pieeja mazina birokrātiju projekta ieviešanas procesā (nav jāiesniedz maksājuma dokumenti, bet tā liedz veikt būtiskas izmaiņas sākotnēji apstiprinātajā projektā un tā izmaksās.

Pirms projektu pieteikumu iesniegšanas un arī pieteikumu iesniegšanas laikā notika vairāki klātienes informatīvie semināri un tiešsaistes seminārs, kura ieraksts pēc tam brīvi bija pieejams, un papildus dažādi skaidrojošie materiāli bija pieejami LAD un Zivsaimniecības sadarbības tīkla mājaslapā. Vērtējot iesniegtos projektus, LAD speciālisti atzīst, ka raksturīgākās kļūdas, kurām noteikti būtu jāpievērš uzmanība nākamajā projekta kārtā, bija:

* Atbalstāmas tikai tādas darbības vai investīcijas, kas ir saistītas ar piekrastes zvejas procesu vai tikai savu piekrastē nozvejoto zivju pārstrādi. Pirmajā projektu kārtā tika iesniegti projekti, kuros paredzēta zivju apstrāde, bet reģistrētā nozveja pretendentam piekrastē ir ļoti maza, kas norāda, ka galvenais akcents ir uz ne savas nozvejotās zivs apstrādi.

* Nebija izprasti mērķa rādītāji, šajā gadījumā LAD mājaslapā ir izvērsts skaidrojums.

* Samērība – ja ir mazs reģistrētās zvejas apjoms (ienākumi), tad nav samērīgi veikt 30 tūkstošu eiro ieguldījumu, neplānojot pamatotu un būtisku darbības palielinājumu turpmākos darbības gados. Piemēram, ja projekta pieteicēja gada ienākumi no piekrastes zvejas ir zem 1 tūkstoša eiro, bet pretendē uz 30 tūkstošu eiro atbalstu; vai arī nozveja ir niecīga, bet plāno iegādāties transportlīdzekli produkcijas pārvadāšanai – tas ir uzskatāms par nesamērīgu.

Lai arī netika apstiprināti visi iesniegtie projekti, R. Vācers projektu idejas un pieteikumus kopumā raksturo kā ļoti labus, skatoties no finansējuma ieguldījuma – pasākuma mērķim atbilstoši.

Kas jāņem vērā, ieviešot projektus?

* Rēķinu priekšapmaksas pieprasījums – jāpieprasa nevis 90% no rēķinā norādītās summas, bet budžeta projektā apstiprinātās.

!!! Svarīgi – šajos projektos samaksa tiek veikta par to summu, kas ir apstiprināta projekta plānā – galvenais iegādāties, to, kas plānots projektā.

Ja summas atšķirsies vairāk kā par 10%, LAD prasīs skaidrojumu – kāpēc tāda atšķirība.

* Jāpievērš uzmanība attīstības plāna sasniegšanas termiņam.

Lai būtu veiktas visas iegādes un sasniegti mērķi uz attīstības plāna noslēgumu – ja ir iegādāta kūpinātava, tad jābūt pārliecībai, ka šo kūpinātavu reāli izmanto.

* Ja viens no mērķiem bija neto apgrozījuma pieaugums – ja plānā ir 2024. gadā sasniegt attiecīgo pieaugumu, tad jārēķinās, ka LAD gala maksājumu – atlikušos 10%  izmaksās tikai 2025. gadā, kad Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs iesniegts gada pārskats par 2024. gadu.

* Ja ir garāks ieviešanas termiņš, tad jāņem vērā risks, ka var mainīties cenas, kas bieži vien pieaug, un tad ir jārēķinās ar lielāku savu ieguldījumu projekta mērķu sasniegšanai.

* Ja ir situācija, ka kaut kas mainās (modeļu izmaiņas; neražo to, kas bija plānots projekta pieteikumā; termiņu izmaiņas, tai skaitā arī starpposmu termiņi) projekta īstenošanas laikā, tad ir laikus par to jāinformē LAD un jāsaņem saskaņojums par tām.

Ja izmaiņas ir būtiskas un tās nav saskaņotas ar LAD pirms iegādes, tad var būt situācija, ka LAD par tām nemaksās.

!!! Svarīgi – ja nepieciešams veikt izmaiņas projektā – tās saskaņot ar LAD pirms darbību veikšanas

!!! Svarīgi – var pagarināt starpposmu termiņus kā arī projekta gala termiņu, bet ne ilgāk kā par 2024. gada 31. decembri.

* Nedrīkst veikt iegādes no saistītiem uzņēmumiem.

* Iegādes un ieguldījumi var būt tikai jaunos pamatlīdzekļos un iekārtās.

Gala maksājuma pieprasījums un atskaites

* Projektu uzraudzības periodi (sāk skaitīt no brīža, kad ir iesniegts un LAD apstiprināts projekts gala maksājuma pieprasījums):

- 3 gadi, ja ir vienkāršās investīcijas;

- 5 gadi, ja investīcijas ir saistītas ar zvejas kuģi.

Lai arī nav jāsniedz ikgadējas atskaites, tomēr šajā uzraudzības periodā LAD seko līdzi dokumentācijai, kas tiek sniegta gan Valsts ieņēmumu dienestā un citās institūcijās, informācijai datu bāzēs, tai skaitā LZIKIS.

Uzraudzības periodā atbalsta saņēmējam jānodrošina, ka veiktie ieguldījumi tiek izmantoti piekrastes zvejā, netiek iznomāti vai patapināti citām personām vai mērķiem.

Arī uzraudzības periodā LAD izlases kārtībā veiks kontroles uz vietām vai prasīs sniegt skaidrojumus.

Dažas atziņas no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultantiem:

* Ja LAD prasa informāciju projekta pieteikuma precizēšanai – tas nenozīmē, ka projekta pieteikums tiek apšaubīts vai noraidīts. Šāda papildu informācijas jautāšana ir ierasta prakse, lai gan iesniedzējam, gan LAD būtu vienota izpratne par plānotajām aktivitātēm. Tāpēc aicinām sniegt nepieciešamo papildus informāciju;

* Ja LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēmā tiek atgriezts precizēšanai maksājuma uzdevums – tas nozīmē, ka tur ir kaut kas jālabo (nevis, ka maksājums ir noraidīts);

* LAD var noraidīt atbalsta saņēmēja lūgumu veikt grozījumus, bet tas nenozīmē, ka tiek noraidīts pats projekta pieteikums vai maksājuma uzdevums;

* Aicinām sekot līdzi LAD papildus komentāriem – ieteikumiem.

Ja rodas jautājumi vai nezināt, kā rīkoties, aicinām vērsties pie LAD speciālista, kas atbild par noteikto projektu, un pie LLKC konsultantiem reģionos vai arī LLKC Zivsaimniecības nodaļā.

Nākotne

2023. gadā piekrastes zvejnieki var pretendēt vēl uz sekojošiem projektiem:

* Flotes modernizācija (piekrastes zvejniekiem atbalsta intensitāte 90%) – projektu iesniegšanas termiņš no 19. jūnija līdz 15. decembrim. Šajā pasākumā var iegādāties zvejas rīkus.

* Par pirmā zvejas kuģa iegādi – projektu iesniegšanas termiņš provizoriski 1. augusts – 1. septembris.

* Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā –  būs arī otrā kārta, konkrēts laiks vēl nav zināms.

Atbalstu nosacījumi un aktuāla informācija ir pieejama LAD (www.lad.gov.lv) un Zivsaimniecības sadarbības tīkla (www.zivjutikls.lv) interneta vietnēs.

Sagatavoja Liene Feldmane, LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītāja, sadarbībā ar Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta speciālistiem