Biedrības “Mazjūras zvejnieki” pārstāvji dodas uz Peipusa ezera piekrasti

GalerijaPrint

LLKC Zivsaimniecības nodaļa oktobrī organizēja biedrības  “Mazjūras zvejnieki” pārstāvjiem pieredzes apmaiņas braucienu uz Igauniju, Peipusa ezera piekrasti. Brauciena galvenais mērķis bija iepazīties ar Igaunijas zvejnieku darba organizāciju, ostu attīstību un zivju apstrādes uzņēmumiem.

Dažas no apmeklētajām vietām:

Zivju apstrādes uzņēmumi

SIA Latikas un SIA Empreste – prezentēja savu zvejas un zivju apstrādes procesu.

SIA Peipus (Vasknarvas osta) – zivju pirmapstrāde, pieredzes apmaiņa par zvejas rīkiem un darba organizāciju.

SIA Taavi Vogt – īpašnieks prezentēja pārvietojamās kūpinātavas un piedāvājumu zivju kateringā un meistarklasēs.

Atjaunotās ostas un ģimenes uzņēmumi

Lūnjas osta – vairāk orientēta uz tūrismu un jahtu piestātni.

AS Kallaste Kalur – uzņēmums, kur zivis tiek filētas, konservētas un kūpinātas, uzsvaru liekot uz efektivitāti ar modernām iekārtām.

OU Varnja, Kalameister – uzņēmums, kas demonstrēja zvejas aprīkojumu dažādiem gadalaikiem.

AS Peipsi Kalamees – ģimenes uzņēmums, kas specializējas zivju kūpināšanā un konservēšanā.

Galvenās atziņas un secinājumi

Ostu attīstība un infrastruktūra: Igaunijā Peipusa piekrastē ir atjaunotas 35 ostas, veicinot zvejniecības un tūrisma attīstību.

Eiropas līdzfinansējums: Ieguldījumi infrastruktūrā un modernajā aprīkojumā ir panākti, pateicoties skaidrai stratēģijai un efektīvai ES līdzekļu izmantošanai.

Zvejas regulējumi: Peipusa ezera zvejas noteikumus nosaka Igaunijas un Krievijas starpvaldību vienošanās, savukārt Latvijas piekrastē Baltijas jūrā zvejas kvotas nosaka ES Kopējā zivsaimniecības politika. Igaunija spēj elastīgāk pielāgot zvejas politiku savas valsts mērogā.

Zivju pārstrādes iespējas: Latvijā būtu jāveicina mazo zivju pārstrādes uzņēmumu attīstība, ņemot vērā Igaunijas labo piemēru, kur svaigās zivis tiek gan pirmapstrādātas, gan pilnībā pārstrādātas.

Sadarbība: Igaunijā valsts, pašvaldību un zvejnieku sadarbība ir strukturēta un orientēta uz reģionālo attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Šis pieredzes apmaiņas brauciens sniedza vērtīgas atziņas un ierosmes Latvijas zvejnieku kopienas attīstībai, ļaujot gūt priekšstatu par mūsdienīgu pieeju zvejniecībai un zivju apstrādei.


 

Egija Ozoliņa,

LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītāja

Foto galerija: 

Pievienot komentāru