Carnikavas novada zivsaimnieku izbraukuma seminārs Pāvilostā

Ievadam Pāvilostas novada komerczvejnieka Jura Blaubārža atziņas: „Jūra, lai cik viļņaina tā arī nebūtu, nomierina un iemāca pacietību. Tā ļoti nepieciešama mūsu, piekrastes zvejnieku, darbā, kas ir salīdzinoši vienveidīgs. Bet tas ir mūsējais! Un kas es būtu bez šī darba...”

Te varētu jautāt – kas būtu Carnikavas novads bez zvejniekiem un viņu nozvejotās produkcijas pārstrādātājiem? Viennozīmīgi var atbildēt – daudz nabadzīgāks, grūti pat iedomāties šādu variantu!

Juris Blaubārdis bija viens no kolēģiem, kuru Carnikavas novada zivsaimnieki apmeklēja 28. jūlijā informatīvā izbraukuma semināra „Piekrastes zivsaimniecības un saimnieciskās darbības dažādošanas pieredze Pāvilostā” ietvaros. Seminārs notika, pateicoties Carnikavas novada domes noslēgtajam sadarbības līgumam ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, saņemot Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla atbalstu.

Semināra ierosinātājs, šī raksta autors, kopā ar vietējiem piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniekiem, kā arī viņu nozvejotās produkcijas pārstrādātājiem izvirzīja mērķus, veidoja pasākuma programmu. Datums tika izvēlēts laikā pirms karstākā Carnikavas zivsaimnieku darba perioda – nēģu zvejas sezonas uzsākšanas. Semināram līdzdalību pieteica pārstāvji no SIA „Leste”, SIA „Grif 93”, SIA „Gaujas krasti”, SIA „Krupis”, SIA „Zibs” un uzņēmuma „Gundegas IP”.

Noteiktajā dienā semināra dalībnieki sapulcējās pie domes ēkas, kāpa autobusā un devās uz pasākuma norises vietu. Pāvilostas kolēģi bija „pasūtījuši” lielisku laiku, mūs sagaidīja ar sauli un bezvēju. Pats pilsētas mērs Uldis Kristapsons atrada laiku un personīgi mūs iepazīstināja ar ostā un pilsētā realizētajiem projektiem. Pilsētas saimnieka plašais stāstījums mijās ar grupas interesantajiem jautājumiem, rezultātā uz vietas izskanēja dažādas idejas, kas būtu derīgas mūsu zivsaimniekiem. Mērs sarunas beigās pateicās par pilsētas apciemojumu un aizsteidzās dienas gaitās, mēs pateicāmies par iedvesmu un devāmies īstenot programmas nākamo punktu.

Pirmais uzņēmums, kurš iepazīstināja ar savu pieredzi saimnieciskās darbības dažādošanā, bija SIA „Āķagals”. Saimniece Janeta Kristapsone laipni izstāstīja par visiem virzieniem, kādos strādā firma, konkrēti – piekrastes zveja, sabiedriskā ēdināšana, naktsmītnes. Viss arī tika uzskatāmi parādīts – gan viesu nams, gan kūpinātava, nobaudīta arī maltīte krodziņā no pašu ķertas mencas, pat uzņēmuma kuģis nopeldēja gar viesu namu, ienākot ostā, kura atrodas turpat līdzās. Kopumā bijām sajūsmā par īpašniekiem, kuri pēc ugunsgrēka spējuši atjaunot viesu namu un, veiksmīgi izvērtējot riskus, turpina biznesu.

Turpinājumā apmeklējām trīs zvejnieku saimniecības, kuras kopīgi darbojas vienā teritorijā Sakas upes krastā, veiksmīgi izmantojot padomju laika vagoniņu, kurš kalpo kā ofiss un kam blakus atrodas cisterna – noliktava. Lēti un vienkārši. Tikšanās noritēja sirsnīgā atmosfērā, daži no grupas jau iepriekš bija tikušies, varēja brīvi diskutēt par kopīgām lietām. Bija pat iespēja izbraukt ar kuģīti „Salna” jūrā. Tikšanās beigās jau iepriekš pieminētais kolēģis Juris nodemonstrēja savu otro biznesa virzienu – kempinga mājiņas jūras krastā. Daži no mums jau nopietni apdomāja iespēju atbraukt uz turieni ar savām ģimenēm kādā no nedēļas nogalēm.

Tā, gluži nemanot, bija pienācis laiks pēdējam pieturas punktam – viesu mājai „Vilnis”, kur saimnieks Dzintars Zamarītis pastāstīja un parādīja savu Tradicionālo prasmju skolu paša nozvejoto zivju kūpināšanā. Mūsu profesionāļiem pat nācās atzīt, ka dažas lietas ir jaunas, bet, garšojot gatavo produkciju, secinājums ir viens –  Carnikavas kūpinātās zivis neatpaliek kvalitātē no Dzintara produkcijas. Uzņēmības un sava pakalpojuma popularizēšanas ziņā firmas vadītājs tika slavēts atkārtoti, mūsu grupas dalībnieki uzdeva jautājumus, un diskusijas ritēja paralēli degustācijai. Pamājām ardievas Pāvilostai un devāmies atpakaļceļā.

Atgriežoties brauciena sākumpunktā, autobusa salons virmoja no iegūtajiem iespaidiem, idejām jauniem biznesa virzieniem un galvenā doma bija – tādas lietas jāturpina!

Jānis Kravalis,

Carnikavas novada lauku attīstības konsultants