Carnikavas skolēni dodas braucienā uz zivjaudzētavām Vidzemē

Skaistā 27. septembra rītā Carnikavas pamatskolas pašpārvaldes skolēni devās ekskursijā, lai iepazītos ar zivju audzētavām Cēsu un Priekuļu novados.

Pirmā vieta, kuru apmeklējām, bija Cēsu novadā esošā zivju audzētava “Braslas”. Mūs sagaidīja zivju audzētavas vadītājs Jānis Šulcs, kurš pastāstīja, ka uz vietas tiek audzēti nēģu kāpuri (kurus atbraukt apskatīt var pavasarī), kā arī dažādu zivju – vimbu, Atlantijas storu mazuļi, kurus peldam upē Gaujā var sastapt arī Carnikavā.

Kopā ar vēl vienu zivjaudzētavu saņēmuši valsts programmas uzdevumu atražošanai audzēt nēģu un taimiņu mazuļus, un gada laikā plānots ielaist Gaujā ap 200 000 šo zivju mazuļu. Starp citu, tie, kuriem interesē, pavasarī var piedalīties pie mazuļu izlaišanas Gaujā,  Carnikavā.  

Vietā, kurā atrodas “Braslas” ir skaisti klinšu ieskauti upes krasti, pašas upes teci iecienījuši laivotāji. Iesākumā te atradusies HES, kur ūdens tecējis pa mazu straumīti caur koka caurulēm, tagad tās aizstātas ar modernām caurulēm, kuras apgādā ar ūdeni zivju audzētavu. Te audzē arī lašus, varavīksnes foreles, taimiņus un stores. Tāpat arī audzētava piedalījusies Eiropas programmā, kas paredz atjaunot stores populāciju Latvijā. Taimiņu kāpuri tiek saņemti no Vācijas, tad tie tiek izaudzēti, rudenī atsevišķām zivju mammām tiek noslaukti ikri, kurus inkubē, un pavasarī no tiem šķiļas zivju kāpuri, kuri gadu aug, līdz mazuļi tiek ielaisti upē. Te mēs varējām noglaudīt neliela izmēra stori, kuras ādu neklāj tik ierastās zvīņas, bet āda ir raupja, nedaudz asa.

Starp citu, audzētavas vadītājs pastāstīja, ka pēc 20 gadiem Carnikavā Gaujā varēs meklēt tepat audzētas stores, kuras tad jau būs sasniegušas ievērojamus apmērus, izaugot 2,5 līdz 3 m garas un līdz 150 kg smagas.

Tālāk mūsu ceļš veda uz zivju audzētavu “Sillakas”, kur pusdienās baudījām daudz tik vērtīgās omega-3 taukskābes saturošu 3 stundas vārītu storu zupu un foreļu maizītes, kuras laipni mums sagādāja audzētavas vadītājs Raivo Hofmanis. Pieminēšanas vērta ir arī saimnieka izveidotā foreļu suga, kurai ir balta mugura, kas pasargā zivi no pārkaršanas, jo forele, kā zināms, ir aukstumu mīloša zivs, tāpēc tā ir diezgan jutīga pret globālajām klimata izmaiņām, īpaši ūdens temperatūras paaugstināšanās virzienā.

Pēdējais apskates objekts bija Cēsu novadā esošā zivju māja “Skangaļi”, kur mūs gaidīja tās vadītājs Rinalds Rozenbergs, kurš piedāvā zivis “šķīvjiem un dīķiem”. Sākumā tika plānots audzēt zandartus, bet no šīs ieceres ātri nācās atteikties, jo tā izrādījās cimperlīga zivs, kas viegli padodas stresa situācijām un ātri apvainojas kā madāma, parādot savu attieksmi, peldot ar vēderu uz augšu savā pēdējā ceļā.

Kā teikts “Skangaļu” mājaslapā, te viss tiek audzēts – šķīvjiem un dīķiem, un saimniecībā var redzēt amūrus, baltos un raibos platpierus, samus, līņus, spoguļkarpas un eksotiskās Koi jeb krāsainās karpas, kā arī atrast šķīvjiem tik iederīgos asarus un stores.

Komiski gājis ar zivju audzēšanas iesākumu pieguļošajā saimniecības teritorijā. Zivis no dīķiem naski nesuši prom ūdri. Izlemts par labu elektriskajam ganam, bet, kas tev deva – ūdru “darbošanos” turpināja kaijas, kas naski patīrīja dīķa saturu. Lai vai kā, apskatīties zivju baseinus bija patiesi interesanti, jo tādu daudzveidību un krāsainību nevarējām pat iedomāties.

Mājupceļā pašpārvaldes skolēni sniedza savu atsauksmi par pavadīto dienu:

Emīlija: “Man patika zivjaudzētava “Braslas”, jo tur bija ļoti skaisti dabas skati, un daudz interesantu fakti par un ap zivīm.”

Aleksis: “Man ļoti patika šī ekskursija, varētu pat teikt, ka labāka nekā iepriekšējā gadā. Bija superīgi apskatīt zivju audzētavas un uzzināt vairāk par to, kā visa šī industrija darbojas.”

Katrīna: “Man šajā ekskursijā patika tas, ka mēs visi varējām būt kopā un iepazīt tuvāk savus skolas biedrus.”

Gustavs: Man ļoti patika izzināt un apskatīt zivjaudzētavu biznesa nozīmi mūsdienu ikdienas dzīvē. Tāpat, kā tas ietekmē vides attīstību.”

Ekskursija notika sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Zivsaimniecības nodaļu. Īpašs paldies projektu vadītājam Jānim Kravalim par detalizētas un interesantas ekskursijas plānošanu.

Teksta un bilžu autore:

Carnikavas pamatskolas pedagoga palīgs Ilze Melberga