Dažādu karpu šķirņu mazuļu audzēšanas un salīdzināšanas pētījums Latvijas apstākļos

Noslēgusies trešā pētījuma/demonstrējuma sezona. Tāpat kā iepriekšējos gados, tas tika veikts zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiālē “Dole”. Šogad pētījuma prioritārie mērķi bija divvasaras karpu (Cyprinus carpio) mazuļu izaudzēšana un aizsardzības pasākumu efektivitātes pārbaude pret zivēdājputniem.

No iepriekšējā gadā iegūtajiem divu šķirņu karpu mazuļiem zivju audzētavā tika izveidotas divas zivju grupas, katra savā dīķī (0,9 ha), kurām tika nodrošināti iespējami līdzīgi apstākļi. Karpu mazuļu ielaišanas blīvums atkarībā no vienvasaras mazuļu vidējā svara bija 200 kg/ha lielākajām (“Šilavoto” šķirne, vidējais svars ~60 g) un 150 kg/ha mazākajām (Ungāru un “Šilavoto” šķirņu krustojums, vidējais svars ~25  g).

Šajā sezonā, lai novērstu līdzīgus zivēdājputnu radītus zaudējumus kā pirmajā (2016) pētījuma gadā, kad šī iemesla rezultātā tika zaudētas tikpat kā visas zivis, tika turpināts izmantot daudzviet pasaulē lietotu efektīvu dīķu aizsardzības metodi – dīķu pārklāšanu ar tīkliem. Papildus ap mazuļu audzēšanas dīķiem tika uzstādīts elektriskais gans, lai nepieļautu zivēdājdzīvnieku piekļūšanu. Pētījuma laikā regulāri tika reģistrēta ūdens temperatūra, ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums, pārbaudīts zivju veselības stāvoklis, veikti parazitoloģiskie izmeklējumi, zivis tika barotas ar granulēto zivju barību, veiktas kontrolzvejas un svara kontrolmērījumi.

Pateicoties šīs sezonas siltajiem temperatūras apstākļiem, kas bija labi karpu audzēšanai, tika krietni pārsniegti prognozētie ražas apjomi. Tomēr šādos Latvijai neraksturīgos siltuma apstākļos, un audzējot zivis intensīvā veidā, ir īpaši jāseko ūdens vides apstākļiem, it īpaši ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzumam. Tieši šis faktors atsevišķos periodos bija nepietiekošā daudzumā, un tas ietekmēja zivju apetīti un veselības stāvokli, tāpēc tika mazināta vai pilnībā pārtraukta barošana un nodrošināta papildu ūdens padeve.

Apzvejojot dīķus, kopā tika iegūti 5323 kg zivju. Vienā dīķī zivju skaita zudums bija 0,7% un otrā 5,7%. Pēc zivju audzētāju pieredzes neaizsargātos zivju dīķos, nepielietojot papildu aizsardzības metodes, bet  putnus un dzīvniekus tikai vienkārši biedējot, zaudējumi otrajā audzēšanas sezonā svārstās ap 50%. Ņemot vērā esošos apstākļus un minimālās atšķirības iegūtajos abu karpu šķirņu augšanas rezultātos, var secināt, ka abu grupu zivju šķirnes ir vienādi labi augušas. Pēc zivju audzētavas pieredzes, izvērtējot šo dīķu dabisko produktivitāti, iegūto zivju pieaugumu un izbaroto barības daudzumu, iegūtais vidējais izmantotās barības koeficients ir 1,77, kas ir vērtējams kā ļoti labs. Veicot ekonomiskos aprēķinus, rezultātā tika secināts, ka šīs sezonas peļņa bez darbaspēka un iespējamajiem transporta izdevumiem, kas var būt ļoti atšķirīgi atkarībā no konkrētās saimniecības apstākļiem, ir 8574,6 eiro. Arī peļņa var būtiski mainīties no izaudzētās produkcijas vērtības, kas pamatā ir atkarīga no individuālas saimniecības uzskatiem, sezonas, tirgus situācijas, šķirnes u. c. faktoriem un nosacījumiem, kā arī produkcijas kvalitātes.

Iegūtie karpu mazuļi kā materiāls tiks izmantoti tālākiem pētījumiem un vaislas ganāmpulka izveidei. Pārējo daļu no demonstrējumā izaudzētā karpu šķirņu materiāla Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs izdalīja Latvijas akvakultūras dzīvnieku audzēšanas uzņēmumiem.

Ar detalizētiem pētījuma/demonstrējuma rezultātiem un to analīzi  tuvākajā laikā varēs iepazīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra interneta vietnē, kā arī tur ir atrodama informācija par iepriekšējo gadu pētījumiem.

Apkopojot iegūto informāciju, var secināt, ka pilnībā pāri dīķiem pārvilkti aizsargtīkli ir efektīvs zivju pasargāšanas veids pret zivēdājputniem un elektriskais gans – pret zivēdājdzīvniekiem. Tomēr, zivīm pieaugot, var palielināties maluzvejniecības risks. Šādi aizsargātos dīķos zivju zudumi ir ļoti zemi. Lai veiksmīgi audzētu karpas intensīvos apstākļos, vasaras sezonā ir regulāri jāseko ūdens temperatūrai un izšķīdušā skābekļa daudzumam, pēc kuru rezultātiem ir nosakāma barošanas deva un jāveic citi iespējamie ūdens vides uzlabošanas pasākumi, kā arī kontrolzvejās jāpārbauda zivju veselības stāvoklis. Intensīvas zivju barošanās laikā un augstas temperatūras apstākļos ūdenī izšķīdušā skābekļa mērījumi ir jāveic dažādos dziļumos, lai iespējami ātri konstatētu t. s. vasaras ūdens stratifikāciju un veiktu attiecīgas korekcijas darbības. Izmantojot aprakstītās audzēšanas metodes, audzējot karpu mazuļus līdzīgos apstākļos, audzēšana ir rentabla, kā arī pie noteiktiem apstākļiem, vēl vairāk intensificējot audzēšanu, palielinot zivju blīvumu un kontrolējot ūdens vides apstākļus, šajā ražošanas procesā var gūt lielāku ienesīgumu. Salīdzinot abas karpu šķirnes, labāk ziemoja vienvasaras mazuļu grupa ar mazāko vidējo svaru, bet otrajā vasaras sezonā abu grupu zivis uzrādīja līdzīgus augšanas rādītājus.

Mārcis Ziņģis,

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” Akvakultūras, pētniecības un izglītības centra vadītājs

Foto: no zivju audzētavas “Tome” arhīva