Dīķa apsaimniekošanas pieredze

Dīķsaimniecība ir vecākā akvakultūras nozare, kas ietver dažādu sugu preču zivju un to mazuļu audzēšanu dīķos. Dīķis ir uz zemes ierīkota, parasti ar dambjiem vai aizsprostiem ierobežota mākslīga ūdenstilpe.

Apsaimnieko dīķi Vērgales centrā

Dīķi un dīķsaimniecības ir dažādi atkarībā no audzējamās sugas, kultivēšanas mērķa, ūdensapgādes un citiem faktoriem. Pāvilostas novada Vērgales centrā atrodas dīķis, par kura uzraudzību un apsaimniekošanu uzņēmies makšķerēšanas entuziasts, vērgalnieks Aivars Sprudzāns. Apsaimniekojamā dīķa platība ir 9,8 ha, un kā vienu no dīķa apsaimniekošanas prioritātēm viņš uzskata tā attīrīšanu un niedru pļaušanu. Sezonā visas niedres tomēr netiek nopļautas, lai palikušajos puduros saglabātos ligzdošanas vietas putniem. Niedres pļauj jau tad, kad tās vēl ir zem ūdens, lai tik ātri neataugtu. Nekādā gadījumā niedru iznīcināšanas procesā netiek pielietota ķīmija, lai nekaitētu zivīm. Pavasarī un vasarā dīķa buferzonas apkārtne vienmēr tiek appļauta. Šī darbība jāveic vairākkārt sezonā.

Attīrīšanu veicina vizināšanās ar laivām

Savukārt, lai dīķī neieviestos zilaļģe un zivis nenosmaktu, ar dažādiem paņēmieniem Vērgales dīķī tiek veikta aerācija. To parasti panāk, vizinoties ar ūdens motocikliem. Vērgalē tradicionāli augustā tiek rīkoti pagasta svētki, un tad parasti Vērgales centra dīķī vizinās ar katamarāniem un motorlaivām. Arī tas veicina dīķa attīrīšanos. Vērgales dīķī ne vien drīkst makšķerēt ikdienā bez licences, bet ar makšķerēšanu plašākā mērogā ir saistītas dažādas aktivitātes. Vizināšanās ar laivu pa dīķi ir atļauta, bet makšķerēt no laivām gan ir aizliegts, lai netiktu izzvejotas zivis no dīķa ar tīkliem.

Karpu makšķerēšanas sacensības

Makšķerēšanas entuziasts Aivars Sprudzāns katru gadu rīko karpu makšķerēšanas sacensības, kurās parasti piedalās aptuveni sešas vai septiņas komandas no tuvākas un tālākas apkārtnes. Pēdējās aizvadītās sacensības norisinājās no 28. aprīļa līdz 1. maijam. Piedalījās septiņas komandas, kurās startēja 17 makšķernieki. Spītējot visnotaļ nelabvēlīgiem laika apstākļiem, komandas turējās braši. Lietus, sals un vējš nelutināja sacensību dalībniekus. Arī zivis šoreiz neķērās, kā būtu gribējies, jo ūdens temperatūra vēl bija pārāk zema. Tādēļ pēc sacensībām tika nolemts, ka nākamgad tās jārīko maija vidū, vadoties pēc laika apstākļiem. Vienīgie dalībnieki, kuri šoreiz tika pie loma, bija Līga un Jānis Megņi, izvelkot trīs zivis ar kopējo svaru 24,640 kg! Viņi ir arī pirmās vietas ieguvēji un sacensību uzvarētāji.

Ziemā tiek rīkoti zemledus makšķerēšanas mači. Taču, rīkojot šīs sacensības, ļoti jāseko līdzi laika prognozēm, jo pēdējos gados ziemā ir ļoti mainīgi laika apstākļi un dīķī neizveidojas pietiekami bieza ledus kārta.

Vērgales dīķī sastopamas dažādas zivis – karūsas, raudas, ruduļi, asari, karpas, līņi, baltie amūri, zandarti, līdakas, vēdzeles un sami. Katra zivju suga ir svarīga, un katra pilda savas funkcijas. Baltais amūrs, piemēram, ēd zāli. Šīs zivs klātbūtne ir jūtama, jo zāles dīķī ir salīdzinoši mazāk. Par dīķa tīrību liecina arī vēžu klātbūtne, jo arī tie ir šīs ūdenstilpes iemītnieki. Lai pārliecinātos, ka šīs zivju sugas netiek izmakšķerētas un tās neizēd savvaļas dzīvnieki, katru gadu tiek izvērtēta zivju biezība dīķī, lai zinātu, vai ir nepieciešams ielaist zivju mazuļus. Pagājušajā gadā tika ielaisti 600 vēdzeļu un 200 līdaku mazuļi.

Ieceres turpmākajam

Aivaram Sprudzānam attiecībā uz makšķerēšanu un dīķa apsaimniekošanu ir arī nopietni nākotnes plāni. Kā vienu no tiem viņš min bērnu un jauniešu iesaistīšanu dažādās aktivitātēs, piemēram, mazās makšķerēšanas skoliņas izveidi 2.–5. klašu skolēniem, kurā ne vien rādītu makšķerēšanas iemaņas, bet arī mācītu par barības jaukšanu un pareizu instrumentu izvēli.

Saimnieks uzskata, ka dīķi, upes un ezeri arī nākotnē noteikti būs, un tiem ir nākotne, tādēļ noteikti jāparūpējas par zivju krājumu atjaunošanu. Izteikta problēma, reizē arī dīķu posts un bieds, viņaprāt, ir ūdri un zivju gārņi. Vērgales pusē gan tas vērojams mazāk, salīdzinot ar citiem novadiem. Pāvilostas novads visumā ir pateicīgs novads zvejnieku un makšķernieku skatījumā, jo tuvu Baltijas jūrai novadā atrodas Sakas upe, bet salīdzinoši netālu – arī Liepājas un Durbes ezeri. Arī par zvejošanas iespējām Baltijas jūrā Aivaram ir savs stāsts. Viņam ir piekrastes pašpatēriņa zvejošanas atļauja. Zvejošanu jūrā viņš gan vairāk uztver kā laimes spēli, jo mainīgie laika apstākļi ierobežo iekļūšanu jūrā ar laivu. Tomēr tas ir visnotaļ interesants pasākums, tas vilina un aicina kā jebkura cita veida ūdeņi. Aivars Sprudzāns ir pārliecināts, ka viss labākais un interesantākais vēl tikai ir priekšā, un zvejniecības un makšķerēšanas jomā gaidāma tikai un vienīgi izaugsme.

Andis Cielava, Pāvilostas novada zivju lauku attīstības konsultants, un Vita Braže