Dīķis kā mazdārziņš

Izaudzēt piemājas dīķī zivis pirmā brīdī šķiet sarežģīti, bet patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Ar šādu un citām atziņām varēja iepazīties sarunu festivālā LAMPA, kur LLKC teltī viena no diskusijām bija par tēmu “Dīķis kā mazdārziņš”.

Pēdējos gados, kopš esam sākuši popularizēt pašpatēriņa zivju audzēšanu, par to bijusi liela interese. Sarunā ar savu pieredzi un idejām dalījās Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas vadītājs Jānis Baltačs, dīķsaimnieki Anna un Ēriks Rāvas un šī koncepta  Dīķis kā mazdārziņš autors, LLKC zivsaimniecības eksperts un zivkopis Raivis Apsītis.

Kāda tad ir dīķa–mazdārziņa būtība? Tāpat kā jebkuru dārzu pavasarī uzrok un apsēj, arī dīķi pavasarī sagatavo, uzpilda ar ūdeni un “apsēj”, tas ir, ielaiž zivju mazuļus. Vasarā ravē, laista, mēslo jeb baro, uzrauga, lai augi neslimotu, lai putni, kukaiņi vai dzīvnieki nenoēstu izaugušo. Arī mazdārziņa dīķī zivis ir jābaro, lai tās augtu, jāseko, lai ūdenī būtu gaiss (skābeklis), ko zivīm elpot. Ja dīķī veidojas liela ūdenszāļu masa, dīķis jāravē, jāskatās, lai zivis neslimotu, ja dīķiem uzrodas nelūgtie viesi – zivju ēdāji, tad ātri jārīkojas, lai saglābtu “ražu”. Līdzīgi kā dārzā, arī dīķī rudenī veic nozveju un novāc vasarā izaudzēto. Dārzam ļauj ziemā  atpūsties, un arī dīķi ir labi ziemā atstāt tukšu – ziemot, lai gultne kārtīgi izsalst, tādējādi samazinot zivju slimību ierosinātājus un zivju parazītus. Ziemā dīķis atpūšas, lai nākamajā vasarā atkal varētu labi ražot. Aprakstītajā veidā izaudzēt 100 kg zivju uz 1000 m² dīķa ūdens platības ir pavisam reāls un īstenojams mērķis, audzējot zivis pašpatēriņam tādā piemājas dīķī, par kuru rūpējaties kā mazdārziņu.

Kādam jābūt mazdārziņa dīķim?

• Tādam, kurā turas ūdens visā audzēšanas sezonas/gada laikā;
• Jābūt ūdens resursu avotam. Ūdens apgāde dīķim var būt no lietus un sniega ūdeņiem, pazemes vai virszemes avotiem;
• Ūdens slāņa dziļumam sausā vasarā jābūt ne mazākam par 1 m, vēlams arī ar kādu dziļāku vietu 1,5–2 m; ja zivis plānots turēt arī  ziemā, tad 2–3 m;
• Ļoti vēlams, lai dīķis būtu nolaižams;
• Jānovērtē, vai dīķis būs piemērots siltūdens vai aukstūdens zivīm;
• Dīķa ūdens spoguļa platībai vajadzētu būt vismaz 1000 m², optimāli 3000 m², var arī vairāk;
• Ļoti labi, ja dīķim iespējams pievilkt elektrību;
• Zivis ir jābaro, tam var izmantot dažāda tipa barotavas, kas atvieglina zivju aprūpi.

Zivju uzglabāšana

Pēc dīķa nolaišanas rodas jautājums: kur tādu lērumu zivju vienlaikus likt?

Ar karpām jautājums risināms nedaudz vienkāršāk: var iegādāties viena kubikmetra plastmasas konteinerus, tiem gan jābūt tīriem, bez nekādas ķīmijas paliekām vai ļoti rūpīgi izmazgātiem. Vienā šādā konteinerā savus 100 kg zivju var noglabāt pat līdz Ziemassvētkiem. Ja izaugušais zivju daudzums ir lielāks, tad var kādā no būvmateriālu veikaliem iegādāties vai izmantot jau esošo vasaras dārza tentu baseinu. Tikai nedrīkst aizmirst par pastāvīgu skābekļa un svaiga ūdens padevi. Ja šādi sagatavotu ūdens tilpi novieto telpā, kur temperatūra nepazeminās zem nulles, tad šādi iespējams karpas glabāt pat līdz pavasarim. Viens labs veco laiku paņēmiens – izgatavot  koka kasti 2x1x1 m (izmēri var būt dažādi), kastei apakšu neveidot no dēļiem, bet no plastmasas žoga sieta ar pēc iespējas mazāku aci, piemēram 20x20 mm. Šādu kasti var ievietot ūdenī  – dīķī, laipiņas galā, tā, lai kastes vāks būtu virs ūdens, bet pati kaste ūdenī, un vāks, stāvot uz laipiņas, viegli atverams. Kastes vākam var pierīkot slēdzeni. Uz šādu zivju noliktavu iespējams doties katrā reizē, kad sakārojas zivis, un šādi tās var glabāt līdz pavasarim. Visos gadījumos nevajag pārspīlēt ar zivju daudzumu, jo tur, kur labi var izdzīvot 100 kg zivju, neizdzīvos 200 kg, un rezultātā nobeigsies visas.

Iesācējiem vienkāršākais veids būs nozvejotās zivis izķidāt un sapakot pa vienai vai divām kopā un salikt saldētavā, šādi nodrošinot sev un ģimenei zivis līdz pavasarim. Pēc pieredzes varu teikt, ka, zivis glabājot saldētavā līdz pusgadam, garšas īpašības būtiski nepazeminās.

Jāparūpējas par dīķi

Dīķis ir nolaists, zivis nozvejotas, tagad jāparūpējas par pašu dīķi, jālaiž atpūtā līdz nākamai sezonai. Ja pastāv tāda iespēja, dīķim ļoti laba profilakse ir atstāt to tukšu bez ūdens visu ziemu un piepildīt ar ūdeni vien pavasarī, neilgi pirms jaunās sezonas sākuma. Dīķa izsaldēšana ir ļoti labs profilaktisks pasākums, kas ir pilnībā bez maksas, bet ļoti iedarbīgs. Ar ziemas salu tiek izsaldētas dīķa gultnē un ūdenī mītošās patogēnās baktērijas, dažādi slimību ierosinātāji, liela daļa no zivju parazītiem. Vēl labs profilaktisks pasākums ir nolaistā dīķa gultnes apstrāde ar kaļķi, labākajā gadījumā ar nedzēsto kaļķi. Šis ir īstais laiks nopļaut un izvākt no dīķa citkārt grūti aizsniedzamās ūdens zāles – niedres, vilku vāles, grīsli – vienvārdsakot, visu, kas dīķī ir saaudzis lieks. Ja dīķis ir nolaists laikus un gultne tiktāl apžuvusi, ka iespējams uzbraukt ar lauksaimniecības tehniku, tad to ļoti labi ir uzirdināt nodiskojot, tādējādi iestrādājot dziļāk gruntī kaļķi un veikt papildus dīķa gultnes aerāciju. Karpu dīķus, ja iespējams, rudenī var apsēt ar ziemājiem, pavasarī sazēlušo zelmeni applūdinot. Visi dīķa rudens kopšanas un profilakses pasākumi nākamajā audzēšanas sezonā nodrošinās labāku un kvalitatīvāku ražu, un zivis būs pateicīgas, priecīgas un veselīgas.

Ko darīt, ja dīķis nav nolaižams?

Izaudzēt zivis var arī nenolaižamā dīķī, bet te sākas lielākā problēma, kā tad rudenī nozvejot. Ja vasaras siltajos mēnešos diezgan veiksmīgi var ar makšķeri, noķēri – apēdi, ej pēc nākamās. Bet rudenī, kad laiks kļūst aukstāks, tad to izdarīt vairs nav tik vienkārši. Viens no risinājumiem ir izmantot zvejas tīklu, bet no pieredzes var teikt, ka ne vienmēr tas ir rezultatīvi, jo ūdens auksts, zivis ir mazkustīgas.

Pietiekami efektīvs risinājums ir dažāda veida velkami vadi, te gan jāmeklē kontakti ar piekrastes zvejniekiem, lai ko tādu iegādātos un pielāgotu, proti, lai varētu viņu izvilkt no vienas malas līdz otrai. Šāds zvejas rīks nebūs piemērots platiem dīķiem.

Vēl viena alternatīva ir izmantot ūdens sūkni ar lielu jaudu, lai dīķi izsūknētu, šeit jārēķinās ar papildus izmaksām un tam būs nepieciešams laiks.

Kā pareizāko risinājumu tomēr rosinu veidot pareizu zivju dīķi, kas ir nolaižams.

Cerams, ka koncepts “Dīķis kā mazdārziņš” jūs ieinteresējis un jau drīz jūs apskatīsiet savu piemājas teritoriju ar domu, par pašpatēriņa zivju audzēšanu, rūpējoties par to, kā par mazdārziņu.

Raivis Apsītis,
LLKC eksperts akvakultūrā

Foto - Raivis Apsītis

LLKC sniedz konsultācijas akvakultūrā šādās jomās:  

dīķu izveide, meniķu konstrukcijas, vietas izvēle, dīķos audzējamās zivju sugas un to saderība polikultūrā, zivju barošana, barības veidi un barības izvēle, zivju aizsardzības preventīvie pasākumi dīķsaimniecībās, zivju audzēšanas ekonomiskais pamatojums, zivju audzēšana videi draudzīgā veidā, projektu sagatavošana.