Eirāzijas ūdra aizsardzības plāna izstrāde

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansētu projektu veic īpaši aizsargājama dzīvnieka – Eirāzijas ūdra (Lutra lura) – sugas aizsardzības plāna (SAP) izstrādi.

SAP ir stratēģisks dokuments, kurā pamatota sugas aizsardzības nepieciešamība un paredzēti risinājumi sugas aizsardzības turpmākai nodrošināšanai. Ar sugas aizsardzību šajā kontekstā saprot apdraudētās populācijas (pasaulē, valstī, reģionā), kurai tiek plānota stratēģija stāvokļa uzlabošanai vai arī esošā stāvokļa saglabāšanai, ja tas populācijai ir labvēlīgs vietējā mērogā, bet suga ir apdraudēta pārējā tās areāla daļā vai kopumā jutīga pret pieaugošo cilvēka ietekmi.

Ūdra SAP izstrādes gaitā paredzētas trīs apspriedes, no kurām divas jau ir notikušas. Pirmajā apspriedē, kura notika šī gada 14. jūnijā, tika sniegta informācija par sugas bioloģiju un ekoloģiju, kā arī par populācijas stāvokli Latvijā un to ietekmējošiem faktoriem. Aktualizēta informācija par tiesiskajām normām Latvijā un starptautiskajām norisēm un iniciatīvām sugas aizsardzībā. Ierosināts sugas aizsardzības mērķa un galveno uzdevumu sākotnējais formulējums. Uzklausīti un fiksēti interešu grupu – valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvju – viedokļi, priekšlikumi un argumenti. Otrajā apspriedē 5. jūlijā tika turpināta diskusija par sugas aizsardzības pasākumiem, kā arī iespējām plānā iestrādāt sanāksmju starplaikā saņemtos ierosinājumus. Lai veicinātu SAP izstrādes norisi atbilstoši starptautiskajai pieredzei, apspriedē piedalījās arī ārvalstu eksperti no Igaunijas Vides aģentūras, Lietuvas Dabas pētījumu centra, Pasaules Dabas aizsardzības savienības Sugu aizsardzības komisijas Ūdru speciālistu grupas.

Ūdri uzskatāmi par vienu no nozīmīgākajām saldūdeņu un to piekrastes ekosistēmu raksturojošām sugām ar tā dēvēto “lietussarga sugas” nozīmi sugu un biotopu aizsardzībā. Latvijā ūdri ir īpaši aizsargājami un vienlaikus plaši izplatīti. Apspriežu laikā tika akcentēti vairāki ar labvēlīga sugas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu saistīti jautājumi, kuriem nepieciešams risinājums plānotu pasākumu veidā.

Viens no diskusiju jautājumiem apspriedes laikā bija ūdru SAP plānotās rīcības un pasākumi saistībā ar bebru medīšanu un bebru dambju jaukšanu. Lai arī bebru medīšana līdzšinējā apjomā un līmenī ūdru populācijai būtiskus draudus nerada, nozīmīgi ir apzināt (un legalizēt) ūdru faktisko mirstību bebru medībās. Šobrīd oficiāli dati par to, cik ūdru aiziet bojā bebru medībās, nav zināmi. Līdz ar to ierosinājums ir radīt ziņošanas sistēmu par nejauši noķertajiem ūdriem un nomedīto dzīvnieku legalizēšanu, nepārkāpjot medības regulējošos normatīvus. Tajā pašā laikā ir viedoklis, ka jāmaina medību metode, ja ar esošo nevar nomedīt bebru, neapdraudot ūdru. Ir arī ierosinājums SAP pasākumos iekļaut ieteikumus un apmācības medniekiem, kā uzstādīt atļautās lamatas bebriem ar minimālu risku noķert ūdrus.

Svarīgs jautājums ir arī saistībā ar biotopu izmaiņām, bebru medībās izjaucot dambi, īpaši varžu nārsta laikā. Tas ir nozīmīgi tādēļ, ka abinieki, it īpaši brūnās vardes, ir vērtīgs ūdra barības resurss. Iespējams, līdz ar varžu skaita samazināšanos ūdrs pārslēdzas uz citu resursu (zivīm).

Viens no risinājumiem būtu dambju jaukšanu veikt citā sezonā (izslēdzot martu – aprīli, kad nārsto vardes). Mežu īpašnieku viedoklis ir diezgan strikts – bebri nodara mežu un lauksaimniecības zemēm lielus zaudējumus. Un papildus ierobežojumi, kas uzlikti ūdru dēļ, pie nosacījuma, ja nepastāv būtiskas ietekmes uz ūdra populācijas stāvokli, būtu ļoti nepareizs lēmums. Piedāvāts ieteikums aprobežojumus bebru medīšanai un to dambju jaukšanai attiecināt uz dabiskām ūdenstecēm un tām meliorācijas sistēmām, kurām ar dabas aizsardzības prasību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem aizliegta meliorācijas sistēmu uzturēšana, atjaunošana vai pārbūve. Saimnieciskajos mežos un meliorācijas sistēmās šādi ierobežojumi nebūtu pieņemami. Vienlaikus izskanējis viedoklis, ja šis ierobežojums ir zinātniski pamatots un tā ievērošana konkrētajos mēnešos palīdz ūdram izdzīvot, atbalstīt to kā ieteikumu. Bebru aizsprostu saglabāšana būtu īpaši noderīga, ja tuvumā ir zivsaimniecība, kurai rastos papildus apdraudējums, samazinot ūdru dabiskās barības resursus, protams, rēķinoties šajā rīcībā arī ar meža apsaimniekotāju interesēm.

Tā kā ūdru aizsardzības sekmes lielā mērā atkarīgas no labvēlīga abinieku resursu stāvokļa, uzmanība tika pievērsta arī citam iespējamam apdraudējumam – varžu populāciju ietekmējošai sēnīšu slimībai, kas pasaulē strauji izplatās un saistībā ar klimata izmaiņām var kļūt par reālu problēmu arī Latvijā. Šai infekcijai nav barjeru tās izplatīšanās ceļā. Latvijā ir sākti pētījumi, un šobrīd dabā ķertajiem abiniekiem vēl slimība nav konstatēta, bet jautājums arī nav detalizēti izpētīts, jo saistīts ar dārgām analīžu veikšanas izmaksām.

Ūdru aizsardzības plānotie pasākumi tika vērtēti arī saistībā ar pieaugošajiem konfliktiem ar zivju resursu uzturētājiem. Viens no zivju audzētāju viedokļiem ir atbalsta sistēmas nepieciešamība, lai sabalansētu sugas aizsardzības jautājumus ar cilvēku saimnieciskajām vajadzībām. Tika atzīts, ka esošā kompensāciju sistēma (atbalsts saimniecībām konkurenci it kā izlīdzinošo de minimis nosacījumu robežās) nav pilnīga, tā pastiprina nevienlīdzību starp lielu un mazu zivju audzētāju, un pat vairāk pastiprina konkurences nevienlīdzību. SAP plānotajos pasākumos varētu paredzēt aizsardzības pasākumu atbalsta sistēmas izveidi, kā arī iekļaut ūdru radīto zaudējumu monitoringu lielajos un mazajos zivju dīķos, lai iegūtu datus, ar ko pamatot nepieciešamās kompensāciju atšķirības.

SAP nav obligāti jāparedz sugas stingrāki aizsardzības noteikumi, ja tas nav nepieciešams populācijas stāvokļa uzlabošanā. SAP ir stratēģija, kurā svarīgākie uzdevumi ir sekošana aizsardzības stāvoklim, kas tiek panākta ar sugas monitoringu, sadzīvošanas jautājumu ar sugu tās dabiskajā vidē un saimniecisko konfliktu risināšana, ieviešot atbilstošas zaudējumu kompensācijas, līdzfinansējot dīķu iežogošanu u. c. atbalsta pasākumus.

Ar notikušo apspriežu materiāliem (prezentācijas un ūdru postījumu anketa) iespējams iepazīties LVMI “Silava” interneta vietnes arhīvā.

Guna Bagrade, LVMI “Silava” vadošā pētniece

Zivju audzētāju viedoklis 

Latvijas Zivju audzētāju asociācijas viedoklis par ūdru nodarītajiem zaudējumiem dīķsaimniecībām un Eirāzijas ūdra sugas aizsardzības plāna izstrādi.

Eirāzijas ūdri zivju audzēšanas uzņēmumiem, it īpaši dīķsaimniecībām, nodara būtiskus zaudējumus. Latvijā ir daudz lielu platību dīķsaimniecību, kuru platības tikpat kā nav iespējams norobežot vai citādi aizsargāt no šī zivēdājdzīvnieka postījumiem. Ūdram kā īpaši aizsargājamai sugai jebkāda veida medības ir aizliegtas, tāpēc nereti dīķsaimniecībām nākas saskarties ar ievērojamiem ūdru radītajiem postījumiem gan vasaras zivju audzēšanas periodā, gan to ziemošanas laikā, kā arī dažkārt zaudēt īpaši vērtīgu audzēšanas materiālu – vaislas zivis.

Latvijas Zivju audzētāju asociācijas pārstāvji arī piedalījās īpaši aizsargājamas sugas Latvijā – Eirāzijas ūdra – sugas aizsardzības plāna (SAP) izstrādes apspriedēs. Tajās tika uzklausīts dabas pētnieku un speciālistu viedoklis par esošo šīs sugas stāvokli Latvijā un citās valstīs, un tika aktualizētas konfliktsituācijas saistībā ar ūdru nodarītajiem zaudējumiem dīķsaimniecībās.

Mūsu viedoklis ir, balstoties uz pētnieku prezentēto sugas situāciju, ja ūdru populācijas stāvoklis ir labs, noteikti nevajadzētu pieņemt stingrākus aizsardzības pasākumus.

Pašlaik ir iespējas saņemt kompensācijas par ūdru radītajiem zaudējumiem, bet, tā kā tās tiek pārrēķinātas uz zivju audzēšanas platībām, tās ir ļoti niecīgas. Iespējams, to varētu pamatot ar papildus pētījumiem, jo dabiskajā vidē iegūtus datus nevajadzētu attiecināt uz mākslīgām zivju audzēšanas vietām, kur zivju blīvums ir daudzreiz lielāks nekā dabā, un te dzīvnieku koncentrācija ir krietni lielāka, ko apstiprināja arī dabas pētnieki. Ūdru radīto zaudējumu kompensācijas tiek summētas kopā ar citu nemedījamo dzīvnieku (zivēdājputnu) radīto zaudējumu kompensācijām, un kopējais kompensāciju apmērs tiek ierobežots ar de minimis, kas nozīmē, ka trīs gadu laikā nedrīkst saņemt vairāk par 30 000 eiro. Šādi lielās saimniecības tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā ar mazajām un cieš būtiskus zaudējumus no nemedījamajiem dzīvniekiem, pret kuriem nav iespējams vai nedrīkst cīnīties.

Iespējamie risinājumi būtu atļaut ūdru medības vai to skaita kontroli vietās, kur tie lokāli koncentrējas un rada lielus zaudējumus, kā dīķsaimniecībās. SAP vajadzētu iestrādāt ieteikumus, kā sakārtot esošos normatīvos aktus par nejauši nomedītajiem ūdriem bebru lamatās. Jo, apsaimniekojot un aizsargājot dīķus no bebru postījumiem, tie tiek ķerti ar lamatām un dīķsaimniecību teritorijās, kur ūdru daudzums ir lielākā skaitā nekā dabiskos apstākļos, to nejauša noķeršana lamatās palielinās, un šādās situācijās, medniekam darot savu darbu, nebūtu jābūt pārkāpējam.

Mārcis Ziņģis, Latvijas Zivju audzētāju asociācijas izpilddirektors