Foreļu audzēšana Latvijas ziemeļu kaimiņzemē Igaunijā

Zivsaimniecības sadarbības tīkls rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz tepat netālo Igauniju ar mērķi iepazīt foreļu audzēšanas nianses un akvakultūras nozares attīstību kopumā.

Pieredzes apmaiņas braucienā tika pārstāvēti gan lielie Latvijas zivju audzētāji, piemēram, Latvijas Zivju audzētāju asociācijas biedri: AS “Nagļi”, SIA „W-4”, z/s „Stagari”, z/s „Rimzāti”, kā arī uzņēmumi, kuri specializējušies tieši foreļu audzēšanā, piemēram, SIA „Mazsālijas”, SIA „Austeres”, SIA „Vecpils zivis” u. c. Tika pārstāvētas Latvijas valsts zivju audzētavas, kā arī piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un LAD.

Brauciena mērķis bija iepazīties ar Baltijas foreļu audzēšanas lielvalsti, kur ir piemēroti klimatiskie apstākļi, ūdens resurss un liels lašveidīgo zivju patēriņš valsts iekšējā tirgū.

Pirmā tika apmeklēta foreļu audzētava pie Veru pilsētas, ļoti interesanta saimniecība, kur saimnieko Arvo Leoks  6 hanožogotā teritorijā, ar aptuveni 4 ha lielu ūdens virsmas kopējo spoguļlaukumu. Dažādu izmēru dīķos gada laikā spēj izaudzēt un realizēt līdz simts tonnām foreļu. Zivis tiek audzētas zemes dīķos, kuros tiek nodrošināta liela ūdens caurplūde, ap 1400 l/s, kas arī ir pamatā veiksmīgai foreļu audzēšanai šajā saimniecībā. Liels palīgs zivju realizācijā ir saimniecībā esošais nelielais zivju pārstrādes cehs ar auksto un karsto zivju kūpināšanu, konservu līnija. Pārstrādes cehā kopumā tiek nodarbināti vien daži cilvēki. Saimnieks uzsvēra, ka zivis tiek pārdotas vai nu saimniecībā uz vietas, vai arī saimniecībai piederošajos divos veikalos. Pircēju plūsma ir tik liela, ka bieži nākas iepirkt zivis no citām zivju audzētavām, tai skaitā arī no Latvijas, lai spētu nodrošināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas zivju produkcijas. Arī mūsu apmeklējuma laikā saimnieks izteica piedāvājumu brauciena dalībniekiem dibināt kontaktus un bija gatavs iegādāties Latvijas zivju audzētāju izaudzētās zivis.

Apmeklējām saimniecību “Karilatsi Kalamajand” līdzās Igaunijas pilsētai Pelvai. Liela saimniecība ar interesantu saimnieku Mati Vaino, kurš, atskatoties uz savu 40 gadu pieredzi, varēja teikt, ka situācijas reti kad atkārtojas, un katrs nākamais gads ir atšķirīgs. Saimniecība kopumā gada laikā izaudzē ap 70 līdz 100 tonnām varavīksnes foreļu, ap 10 tonnām stores un realizē ap 2,5 līdz 3 tonnām foreļu ikru. Saimniecībā ir īstenoti divi projekti ar Eiropas līdzfinansējumu. Uzņēmumā tiek nodarbināti trīs cilvēki.

Brauciena dalībnieki apmeklēja arī vienu no nedaudzajām karpu audzētavām Igaunijā “Kalamajand Carpio”. Šī ir privāta saimniecība, tās īpašniece Rīna Kalada stāstīja par karpu audzēšanas niansēm Igaunijā, kur, atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, klimatiskie apstākļi ir daudz mazāk piemēroti siltūdeņu zivju audzēšanai. Kopumā tiek apsaimniekoti 60 ha dīķu ar spoguļkaukuma platību no 0,1 ha līdz 10 ha. Saimniecība izveidota 1970. gados, privatizēta 1995. gadā. Tiek audzētas karpas, līņi, līdakas, gadā izaudzējot 20 līdz 25 tonnas zivju. Igaunijā ir divas karpu audzētavas, līdz ar to arī veikalos karpu cena ir ap 6-7 eiro par kilogramu. Saimniecībai, līdzīgi kā Latvijā, lielus postījumus nodara zivjēdājputni un dzīvnieki. Dīķiem pieguļošā teritorijā, tas ir 25 km rādiusā, ir atrastas trīs  zivju ērgļu ligzdas, par kurām saimniecība ik gadu saņem 2500 eiro kompensāciju, ja kādā no ligzdām tiek konstatēta mazuļu bojāeja vai neveiksmīgs perējums, tad kompensācija par šo ligzdu tiek samazināta par 70%. Par jūras kraukļu (kormorānu) nodarītiem postījumiem kompensācijas netiek maksātas, tieši tāpat kompensācijas netiek maksātas par ūdru un ūdeļu nodarītiem postījumiem, kas arī ir gana iespaidīgi, īpaši ziemošanas dīķos.

Saimniecība “RMK Põlula kalakasvatuskeskus” nodarbojas ar lašveidīgo zivju resursu atražošanu publiskajos ūdeņos. Šī ir valsts audzētava, dibināta 1895. gadā un darbojas vēl šodien,  nodarbinot astoņus  cilvēkus un apsaimniekojot 18 ha lielu teritoriju. Šajā saimniecībā lašveidīgo zivju vaislas materiāls, atšķirībā no Latvijas valsts audzētavām, tiek audzēts uz vietas. Pēdējos 25 gados audzētavā izaudzēts un izlaists dabiskajos ūdeņos 25 miljoni iezīmētu lašveidīgo zivju mazuļu.

Apmeklējam arī Simona Ivaka lielāko foreļu audzētavu Igaunijā, kura sastāv no piecām struktūrvienībām, nodarbinot piecus darbiniekus. Gadā kopumā šai audzētavā tiek izaudzēts līdz 300 tonnām lašveidīgo zivju, aptuveni 1,5 milj. mazuļu, 30 tonnas pāliju, 270 tonnas varavīksnes foreļ. Nākotnē tiek plānots sasniegt 400 tonnu izaudzēto zivju gada apjomu. Saimniecībā šogad tiek veikts eksperiments, uzsākot audzēt strauta foreles. Saimniecība ir unikāla ar to, ka katra audzētavas struktūrvienība ir izvietota blakus no zemes izplūstošam avotam, kas nodrošina nemainīgu ūdens temperatūru karstajos vasaras mēnešos, ūdens temperatūrai nepārsniedzot +14 grādu robežu, tāpat arī tiek samazināta līdz minimumam zivju inficēšanās iespēja, ko nekādi nevar izslēgt, ūdeni ņemot no upes.

Pēdējā brauciena dienā apmeklējam saimniecību, kura apsaimnieko 80 ha lielu teritoriju, nodarbinot 10–12 cilvēkus, izaudzējot ap 150 tonnām varavīksnes foreļu, 30 tonnas karpu, 15–20 tonnas storu, nedaudz Eiropas samu, amūrus, platpierus, kā arī vienvasaras zandartu mazuļus un nedaudz arī vēžus. Saimniecībā uz vietas ir neliela zivju pārstrāde un aukstuma iekārtu bloks, kas ļauj izaudzēto produkciju uzglabāt krīzes brīžos.

Brauciena dalībnieki noslēguma diskusijā atzinīgi izteicās par iegūtajām zināšanām un pieredzi, visvairāk atzīmējot gandarījumu par iespēju runāt ar lielu un veiksmīgu audzētavu īpašniekiem, par iespēju saņemt atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem, gan zivis audzējot, gan realizējot vietējā tirgū, gūstot gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, apskatot un izpētot saimniecības. Ļoti atzinīgi tika vērtēta iespēja diskutēt ar vietējiem zivsaimniecības speciālistiem. Daudzi brauciena dalībnieki atzina par sevišķi vērtīgām tieši brauciena dalībnieku savstarpējās sarunas trīs dienu garumā.

Braucienā gūtās atziņas: 

• Slēgtām recirkulācijas sistēmu audzētavām nav iespējams konkurēt ar audzētavām, kuras zivju audzēšanai izmanto caurplūdes sistēmas;
• Igaunijā tiek lietotas caurplūdes vai daļējas recirkulācijas sistēmas;
• Igaunijā ir pārsteidzoši liels vietējo zivju patēriņš pārtikā uz vienu iedzīvotāju;
• Latvijas akvakultūras nozarei foreļu audzēšana ir perspektīvs virziens;
• Latvijai ir perspektīvs Igaunijas zivju tirgus.

Raivis Apsītis,

zivsaimniecības eksperts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Foto: Raivis Apsītis