Iepazīstam Somijas zivsaimnieku darba pieredzi

LLKC Zivsaimniecības nodaļa jūlija beigās organizēja mācību un pieredzes apmaiņas braucienu uz Somiju, lai kopā ar zivsaimniekiem no Mangaļsalas līdz Ainažiem skatītu, kā strādā piekrastes zvejnieki un viņu produkcijas pārstrādātāji Somijas dienvidrietumu piekrastē.

Pārstrāde

Tikāmies ar vienu no lielākajiem zivju un jūras velšu produktu ražotājiem Helsinkos: Kalatuku Eriksonu, kurš iekļāvies Kesko un KESPRO uzņēmumu grupā. Izpilddirektors Miko Poikolainens iepazīstināja ar uzņēmuma vēsturi un šībrīža mērķi – būt ilgtspējīgam uzņēmumam. Saražotās produkcijas klāsts (832 dažādi produkti) ir augstas kvalitātes, jo galvenie sadarbības partneri ir restorāni, 70% saražotās produkcijas realizē viesnīcu, restorānu un kafejnīcu jeb HoReCA grupā. Uzņēmums ražo klientiem pielāgotus produktus, kuriem nepieciešams manuāls darbs. Ir arī liela apjoma produkti, kuriem nepieciešama ražošanas jauda ar augstu kapacitāti.

Pārsteidza ražošanas telpas – tās nav lielas, līdz ar to ir zemākas uzturēšanas izmaksas, tai skaitā zemes nomas maksa. Apstrāde, iepakošana un uzglabāšana efektīvi izvietota divos stāvos, rūpīgi plānojot produktu aprites kārtību tajās. Protams, Somijas Pārtikas veterinārais dienests vēlētos, lai uzņēmumā būtu vairāk nekā 2 lifti un produktu aprite nekrustotos, bet tā tiek plānota laikā un ir akceptēta.

Uzņēmums nodarbina vidēji 75 cilvēkus, darbs tiek organizēts maiņās, lai pilnvērtīgi izmantotu telpas un ražošanas jaudu. Gada apgrozījums pārsniedz 20 miljonus. Sadarbojas gan ar vietējiem uzņēmumiem, gan ar ārvalstu partneriem Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Islandē.

Varējām redzēt, ka uzņēmums “Kalatukku E. Eriksson” uzkrājis lielu pieredzi zivsaimniecības nozarē, ar ko labprāt dalās, par to pārliecinājāmies arī mēs – saņēmām gan atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, gan redzot procesus uz vietas. Piemēram, zivju zvīņu noņemšanai tiek izmantots augstspiediena mazgātājs.

Pusdienas ieturējām zvejnieka ģimenes restorānā “Pyhämaan Pirtti”, kas atrodas Ūsikaupunki (https://www.pyhamaanpirtti.fi/english) – šeit saimnieko zvejnieka sieva un galdā tiek celti dažādās izstādēs godalgotie brētliņu rolmopši pēc paša zvejnieka receptēm. Somijā esot izplatīta prakse, ka arī lauku teritorijās ēstuves piedāvā pusdienu piedāvājumu – samaksā konkrētu naudas summu un vari ieturēt maltīti zviedru galda stilā.

Apmeklējām šīs ģimenes zivju rolmopšu ražotni Ihamo zvejnieku ciematā – nelielu ēku, kurā top godalgotie gardumi 15–20 dažādās marinādēs, vidēji nodarbinot 2–7 darbiniekus. Pārsteidza vienkāršība, nelielās telpas un līgums ar Tallink Silja. Tomēr sarunā atklājās, ka zvejnieks jūrā vairs iet tikai savam priekam, rolmopšu ražotnei iegādājas jau gatavas zivs filejas. Zvejnieks norādīja – ir jāizvēlas prioritātes, jo laika visam nepietiek. To parāda arī viņa darbs – izvēloties konkrētu nišas produktu, strādājot tā popularizēšanā, arī nelielā saimniecībā var gūt ienākumus un sadarbības partnerus lielos uzņēmumos.

Piekrastes zveja un rīki

Piekrastes zveja Somijas dienvidrietumos pārsvarā notiek lielākos vai mazākos līcīšos un tā ir daudz mierīgāka nekā Latvijas piekrastē.

Apmeklējām “Niemisen kalastus Oy” – alumīniju laivu izgatavotāju Kustavi pašvaldībā. Zvejnieks – dumpinieks – tā uzņēmuma īpašnieku raksturoja Vietējās rīcības grupas pārstāvis, kurš gatavoja mums šī brauciena programmu. Par to pārliecinājāmies, kad tika demonstrētas dažāda izmēra plakandibena alumīnija laivas. Lielākajai laivai vidū ir izveidots zivju konteiners, kurā var iekraut 44 t zivju. Protams, ļoti reti  laiva tiek pilnībā noslogota, bet, kad tas notiek, zivis ātri var nogādāt pircējam. Laiva ir aprīkota ar diviem jaudīgiem motoriem un tā var uzņemt arī iespaidīgu ātrumu. Pārliecinājāmies par to uz vietas, jo zvejnieks izmeta vairākus lokus līcī kopā ar grupas dalībniekiem.

Tomēr šeit arī secinājām, ka vides apstākļi šajā Somijas piekrastes daļā ir daudz labvēlīgāki zvejniekiem nekā mūsu piekrastē. Somu zvejniekam ir vieglāk ielaist vai izcelt zvejas rīku, kas tiek nostiprināts ar 1–3 enkuriem. Mūsējais murds prasa vismaz padsmit enkurus.

Zvejnieks norādīja, ka roņu postījumi viņiem nav tik aktuāli, jo var izmantot dažādus zvejas rīkus (kas mūsu vēja vētrās nav droši), kā arī tiek maksātas kompensācijas par nogalinātajiem roņiem – tie tikai jānofotografē un jāiesniedz ministrijai. Tomēr somu zvejnieku sāpe ir lielais kormorānu skaits piekrastē.

Apmeklējām arī nelielu tīklu un murdu ražotni “MUA-tuote in Pyhäranta” Jilikilā. Šeit tiek tirgotas preces zvejniekiem un zivju apstrādei, kā arī šūti tīkli un izgatavoti zvejas rīki. Tīklu šūšanai tiek izmantotas trīs dažādas šujmašīnas, tai skaitā speciāla – svina auklas piešūšanai. Zvejas aprīkojuma veikala apvienojums ar tīklu šūšanas darbnīcu būtu vērtīgs papildu projekts arī Latvijā.

Zvejnieki varēja izpētīt apskatei izliktos divu veidu zvejas murdus, viens no tiem bija Somijā projektēts un ražots ar preču zīmi “Ahmatti”. Rīks tapis, sabalansējot izturību un lietojamību. Tas izgatavots no galvanizēta metāla, kas nokrāsots, nodrošinot ilgu kalpošanas laiku. Piekrastes zvejnieks vēlāk nodemonstrēja rīku darbībā – Pīhjamā ostā, turpat krastā tika noķertas dažas zivtiņas. Rīki pieejami dažādos izmēros, kā arī iespējams ievietot ēsmu. Mums demonstrētā murda izmērs bija 100x70x50 cm un tā izmaksas aptuveni 130 eiro. Plašāk par rīku var uzzināt https://www.ahmattikatiskat.fi/.

Noslēgumā apmeklējām Pīhjamā ostu, kur tikāmies ar Miku Haltu no Rietuma krasta, Zivsaimniecības vietējās rīcības grupas vadītāju, un vietējiem zvejniekiem. Varējām izpētīt murdus.

Murdiem tiek veidots dubultais tīkls, tādējādi roņi neplēšot pirmo linuma kārtu, jo zivis atrodas tālāk – otrajā murda linumā. Protams, joprojām neatbildēts jautājums ir – kā šo zvejas rīku varētu pielāgot mūsu vējainajai un atklātajai jūras piekrastei, jo šāda veida murdi neproduktīvi tika testēti  2012. gadā arī Latvijā.

Apmeklējām arī Zivsaimniecības sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas projekta ietvaros īstenoto piekrastes zvejnieku ostas ēku, kurā ir dalītas noliktavas rīkiem un instrumentiem, ledu ražojošā iekārta, zivju pirmapstrādes cehs, atpūtas telpa.

Zvejnieki stāstīja, ka viņu skaits arī Somijā piekrastē samazinās un zveju kvotas no somu zvejniekiem pārpērk Igaunijas zvejnieki. Somijas rietumu un dienvidu piekrastē ir aptuveni 200 piekrastes zvejnieku, bet kā komerczvejnieki darbojas tikai 45. Lai arī Somijas dienvidu–rietumu piekrastē ir daudz labvēlīgāki zvejas apstākļi, tomēr piekrastes zvejnieku skaits samazinās un jaunieši reti kurš izvēlas turpināt šo arodu.

Zvejnieku intereses pārstāv divas nevalstiskās organizācijas – viena zviedriski runājošo zvejnieku un otra no Helsinkiem uz austrumu pusi – somiski runājošo zvejnieku organizācija. Somu zvejnieki ir kūtri uz apvienošanos, vairāk izteikti individuālisti.

Somu zvejnieki lielākoties savu lomu pārdod uzpircējiem. Savukārt mazais pārstrādātājs, ieguldot savu resursu tikai pārstrādē, spēj noslēgt liela apjoma ilgtermiņa sadarbības līgumu. Šis mudina izvērtēt pārstrādātāju vēlmes un organizēt B2B (uzņēmums uzņēmumam) aktivitātes arī Latvijā.

Liene Feldmane,
LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītāja

Jānis Kravalis,
LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs