Kā pasargāt lomu no roņiem? Zvejnieku viedoklis

Konflikts starp roņiem un piekrastes zvejniekiem ir aktuāls visā Baltijas jūrā. Kā piekrastes zvejnieki pasargā lomus no roņu postījumiem un kā vērtē līdz šim valsts un zinātnieku paveikto roņu jautājumā, vaicājām piekrastes zvejniekiem no Ainažiem līdz Kolkai.

Uz jautājumiem atbildēja: Jānis Runcis (IK “Pārnesums”), Visvaldis Šrenks (z/s  “Bute”); Jānis Krūmiņš (SIA “Aļģes-1”), Nikolajs Koluškins (IK “J.A.N.K.I”.),  Harijs Švarcbahs (SIA “Grif 93”), Kristaps Rausis (ZKS “Vecdaugava)  Jānis Tamsons (IK “Jānis Tamsons”), Andris Cīrulis (IK “Mazā kaija”),  Ervīns Vilciņš (IK “DALLE”) un Andris Laukšteins (z/s “Zvīņas L”).

Zvejnieki Somijā, Zviedrijā un Igaunijā tikšanās reizēs stāsta, ka viņu valstīs tiek veikti plaši roņu populācijas pētījumi, kas ļauj pieņemt ilgtspējīgus lēmumus: izsniegt ierobežotu licenču skaitu roņu medībām, zvejnieki saņem kompensācijas par roņu radītajiem nozvejas zudumiem, Somijā darbojas komplicēta zvejas rīku apdrošināšanas sistēma, Zviedrijā atbalsta roņu drošo murdu iegādi.

Latvijā netiek veikts roņu populācijas monitorings, datus iegūstam no HELCOM informācijas par roņu pulcēšanās, vairošanās un barošanās vietām. Šie dati, kā arī Somijas un Igaunijas zinātnieku pētījums par roņu piezveju dažādos Baltijas jūras reģionos apliecina, ka jūras dienvidu daļā, tai skaitā Rīgas jūras līcī, pelēko roņu (Halichoerus grypus) skaits palielinājies

Vai jūsu zvejas uzņēmums saskaras ar roņu radīto nozvejas zudumu un zvejas rīku bojājumiem? Kādas metodes pielietojat bojājumu novēršanai vai samazināšanai?

Visu uzņēmumu pārstāvji apstiprināja, ka cieš no roņu radītajiem zaudējumiem, atšķirīgas ir tikai metodes, ko pielieto bojājumu novēršanai vai samazināšanai.

Nikolajs Koluškins: “Mēs esam izmēģinājuši dažādas metodes, tai skaitā roņu atbaidītāju, ko darbināja saules baterijas. Kādu brīdi tas darbojās labi, bet, kā jau jutīgs mehānisms, – ar traucējumiem. Murdiem tiek izmantots sintētiskais linums, kas ir izturīgāks, murdiem ieejai priekšā tiek šūts linums, lai roņi netiek murdā. Tas mazliet attur lielos roņus, mazie tik un tā tiek iekšā.”

Jānis Runcis: “Izgatavojam murdus no roņu bojājumiem izturīga linuma, kaprona nav neviena grama!”

Jānis Krūmiņš: “Mēs pēc iespējas biežāk cenšamies raudzīt zvejas rīkus, lai roņi nepaspēj apēst lomu un saplēst zvejas rīkus.”

Kristaps Rausis: “Paši saviem spēkiem ierīkojam papildu aizsardzību zvejas rīkiem – dubultsienas murdu astēm. Tiek šūti rāmji ieejai murdu iecirknī, lai ronis tur netiktu iekšā.”

Jānis Tamsons: “Manam uzņēmumam nācās atteikties no tīkliem (roņi pārāk lielu postu nodarīja) un veltīt visus spēkus savu lucīšu murdu aizsardzībai, liekot metāla aizsargrežģi astes daļai, rezultātā samazinot postījumus līdz minimumam. Ar savu metodi regulāri iepazīstinu savus kolēģus, neliedzot padomu.”

Kā vērtējat ZM piedāvāto metodi roņu radīto nozvejas zudumu un zvejas rīku bojājumu samazināšanai – kompensācijas mehānismu?

Vērtējums no visiem zvejniekiem bija vienlīdz pozitīvs, daļa izteicās, ka galīgais spriedums būs, kad metode būs sevi parādījusi pirmo kompensāciju veidā. Dažiem jau bija gatavi secinājumi.

Kristaps Rausis: “Nav īsti saprotams, kā veidojas cena noteiktai zivju sugai, piemēram, salakai – vidējā cena 28 centi (cena Rīgas Centrāltirgū ir no 2,90 līdz 3,50 eiro, – red.).  Tā ir neadekvāti maza cena, neatbilst tirgus cenai. Mūsuprāt ar iecerēto plānu/metodi problēma tiek risināta daļēji, jo roņu kaitējums tiek materiāli kompensēts zvejniekiem, bet nerisina zivju krājumu samazināšanos. Programma neparedz, kā samazināt roņu daudzumu, kā vairot zivju populāciju, līdz ar to nav iespēju palielināt nozvejas apjomu, kas savukārt ļautu palielināt ieņēmumus. Kā piemēru varu minēt, ka ikgadējais līgums ar “BIOR” paredz, ka lašu populācijas pavairošanai tiek nozvejoti (slaukti) 240 litri lašu ikru. Pirms desmit gadiem šo normu spējām izpildīt, bet 2019. gadā roņu postījumu dēļ tika nodoti tikai 3,4 litri ikru. Tas ir uzskatāms piemērs tam, kādu postījumu rada ronis.”

Harijs Švarcbahs: “Ronis centīgi dzīvo arī pa nēģu murdiem Gaujā, taču par tiem nekāda kompensācija nav paredzēta. Domāju, ka tas būtu koriģējams. Roņu uzbrukumi tikai palielināsies, – ja jūrā nav ko ēst, tie ienāk upju grīvās un lien iekšā murdos, izēd tos pa tīro, vai arī izsūc nēģus caur linuma acīm, atstājot galvas daļu.”

Andris Laukšteins: “Varu ieteikt kolēģiem cīnīties par konkrēto sugu kompensēšanu, es personīgi ZM pierādīju, ka roņi bojā manas zvejotās butes, un rezultātā tās tika iekļautas kompensējamo zivju sarakstā.”

Ko domājat par zvejas rīku aizsardzību gan zemūdens akustiskā raidītāja (ZAR) izskatā, gan veidojot īpašas konstrukcijas metāla režģi murda astes daļai?

Visi bija vienprātīgi, ka jāizmanto katra iespēja roņu atbaidīšanai, un valsts varētu kompensēt rīku un iekārtu izgatavošanu.

Jānis Runcis: “Domāju pasūtīt metāla režģi lucīšu murda astes daļai, ko redzēju LLKC organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā pie Tamsonu Jāņa, diemžēl nav sanācis laika tam pieķerties, taču doma laba, īpaši, ja pasākumu atbalsta projekta ietvaros.”

Visvaldis Šrenks: “Mūs interesētu tiešām efektīvs ZAR, kuru izvietot blakus rīkiem lašveidīgu zivju zvejai. Ronis jau ir gudrs, pierod pie skaņām, bet līdz šim izmantotie atbaidītāji nav spējuši mainīt signālu.”

Nikolajs Koluškins: “Ja ir viens murds, var jau būt, kad ZAR kļūs lētāki, tas būs risinājums. Ja ir vairāki zvejas rīki – tīkli, zvejas murdi, luču murdi u. c., tad katram to klāt nepieliksi. Par metāla režģiem – tāds risinājums der maziem murdiem, bet lielajiem zvejas murdiem tas nav iespējams. Ja murdu apkalpo viens cilvēks, vai tas būs ceļams?”

Jānis Tamsons: “Kolēģiem, kuri izmanto lielākus murdus par maniem, efektīvāk būtu izmantot izturīgāku linumu, kurš pasargās no plēsēju uzbrukumiem.”

Andris Laukšteins: “Ņemot vērā mūsu zvejas vietu ģeogrāfisko izvietojumu tuvu Irbes jūras šaurumam, šaubos, vai pie šiem spēcīgajiem vējiem un stiprām ūdens straumēm tas būs risinājums.”

Kāda ir attieksme pret pelēko roņu populācijas samazināšanu, atļaujot licencētās medības?

Lielākoties zvejnieki atbalsta medības, ja ne roņu populācijas samazināšanai, tad vismaz īslaicīgai atbaidīšanai no rīkiem.

Jānis Tamsons: “Zinot dzīvnieku dabu (kādreiz arī biju mednieks), ir tā, ka dzīvnieku bars, ko mēs šaujam šovakar, aizmūk, bet tā vietā atnāk cits, kas ir šauts citur, jo tam ēstgriba ir lielāka nekā bailes no nezināmā.”

Andris Cīrulis: “Esmu visu mūžu ar ieročiem uz “tu”, tāpēc zinu, ka  trāpīt uz ūdens kustīgam mērķim lielā attālumā nav tik vienkārši, taču licence atļaus vismaz atbiedēt, ja ne nogalināt. Kādu laiku varēs netraucēti pazvejot ar tīklu.”

Varbūt eksperimentējat ar kādu metodi, par kuru vēl kolēģiem nav zināms, un varat šeit par to informēt?

Ervīns Vilciņš: “Uz tīkla izmešanas laiku ar laivu esmu tiem klāt, rotācijas kārtībā pārbaudu un biedēju prom roni. To var izdarīt ar ātrgaitas laivu, kurai ātrums uz ūdens ir ne mazāks par 30 km/h.”

Nikolajs Koluškins: “Eksperiments bija – noenkurota tukša laiva pie murda. Bija labāk, bet šim eksperimentam ir arī mīnuss, tevi meklē rokā policija...”

Jānis Tamsons: “Ideja ir, tā radās pirms daudziem gadiem, kad kopā ar kolēģi izmetām tīklus uz sīgām, un nācās gaidīt pie tiem no saulrieta līdz saullēktam, kas jūnijā ir ļoti īss laika posms. Jo tumšāks kļuva, jo roņi palika drošāki un sāka peldēt tuvāk, mūs pētīt, galīgi aizmirstot par tīkliem. Domāju, ka jāizmanto viņu ziņkārība un, izvietojot kādu objektu netālu no izmestajiem tīkliem, piemēram, krāsainas vējdzirnavas uz plosta, krietni varētu samazināt bojājumus zvejas rīkam.”

Kristaps Rausis: “Uzņēmums no ārzemēm iegādājās zemūdens akustisko raidītāju (ZAR), kas diemžēl neattaisnoja uz to liktās cerības.”

Andris Cīrulis: ”Gribu pateikt, ka RTU zinātnieku izstrādātais 2. ZAR modelis ir krietni labāks par 1. prototipu, es iepazinos ar pirmsākumiem, devu savus padomus izstrādātājiem un esmu gatavs nepieciešamības gadījumā arī testēt kādu. Droši varu teikt, ka atbalsta vērti ir viņu centieni mūsu labā.”

Apkopojot uzklausīto, secinām, ka roņi bijuši, ir un būs. Pelēkie roņi un zvejniecība ir spiesti dalīt savu augstākā plēsēja lomu Baltijas jūras ūdeņos, jo abi ir atkarīgi no vieniem un tiem pašiem zivju krājumiem, kas noved pie neizbēgamas konkurences. Lai Rīgas jūras līča piekrastes zvejnieks varētu veiksmīgāk turpināt savu darbu, nepārtraukti jādomā par līdzāspastāvēšanu ar tiem un zvejā jāpielieto rīki, kas jau izgatavošanas procesā veidoti ar aizsardzību pret roņiem un tiek nepārtraukti uzlaboti lietošanas laikā. Ļoti vajadzīga arī efektīvu, valsts finansiāli atbalstītu ZAR uzstādīšana zvejas rīku izvietošanas zonā, iesākumam pietiktu ar vismaz vienu, kas darbotos vērtīgāko, lašveidīgo zivju ieguvei, lai saprastu tā lietderību.

Noslēgumā zvejnieku un LLKC vārdā pateicos valsts iestādēm un pašvaldībām, kas atbalstījušas un ar sapratni izturējušās pret Rīgas jūras līča piekrastes zvejnieku aroda saglabāšanas centieniem!

Jānis Kravalis,
Carnikavas novada piekrastes teritoriju attīstības konsultants

FOTO: Nikolajs Koluškins, Kristaps Rausis, Jānis Tamsons