Karpas un foreles vienā dīķī – drosmīgs eksperiments “Avotiņos”

Latvijas akvakultūras nozare pēdējos gados piedzīvo pārmaiņu laiku – arvien vairāk saimnieku meklē inovatīvus risinājumus, lai ar ierobežotu platību un resursiem iegūtu augstvērtīgu produkciju. Tomēr drosme pārkāpt ierastās robežas ne vienmēr ir ikdiena. Gints Nordens no Jaunpils pagasta Struteles muižas šovasar ir parādījis, ka, balstoties uz zināšanām un pieredzi, iespējams siltūdens un aukstūdens zivis audzēt kopā vienā nelielā dīķī – un vēl lielā blīvumā.

Saimnieks ar dziļām saknēm Kurzemē  un daudzpusīgu pieredzi

Gints Nordens saimnieko no vectēva mantotajā zemnieku saimniecībā “Avotiņi”. Viņš apsaimnieko ap 30 ha zemes – mežu, lauksaimniecības platības un trīs zivju dīķus ar kopējo platību 8,35 ha. Lielākais dīķis (7,8 ha) paredzēts karpu audzēšanai un makšķerniekiem, savukārt divi mazākie (0,3 un 0,25 ha) ir intensīvās audzēšanas vietas, kur zivju blīvums bieži pārsniedz 2 t/ha.

Akvakultūrā Gints darbojas kopš 1990. gadu sākuma. Šajos gados uzkrāta daudzpusīga saimniekošanas pieredze – sākot no tradicionālas karpu audzēšanas līdz foreļu turēšanai recirkulācijas sistēmās. Viņa darbs ir pamanīts arī nozares līmenī – konkursā “Lielais loms” 2019. gadā viņš saņēma veicināšanas balvu, bet 2023. gadā kļuva par laureātu, iegūstot galveno balvu kā Gada uzņēmums akvakultūrā.

Akvakultūras vieta saimniecībā

Akvakultūra aizņem tikai 28% saimniecības platības, bet nodrošina apmēram 50% no ienākumiem. Papildus akvakultūrai saimniecībā tiek attīstīta mežsaimniecība, biškopība un lopkopība, taču zivju audzēšana ir gan galvenais ienākumu avots, gan sirdslieta. Gints Nordens uzskata, ka tā ir visefektīvākā no lauksaimniecības nozarēm, ja tiek strādāts profesionāli: “No zemes hektāra akvakultūrā var iegūt lielāku atdevi nekā jebkurā citā lauksaimniecības nozarē – ja ir zināšanas, profesionāla pieeja un vēlme mācīties.”

Ginta Nordena saimniecība skaitļos

* Zemes platība: ~30 ha.

* Dīķu platība kopā: 8,35 ha.

* Lielākais dīķis: 7,8 ha (karpas, zandarti; makšķerēšana).

* Mazākie dīķi: 0,3 un 0,25 ha (intensīva audzēšana).

* Zivju blīvums sezonas sākumā eksperimenta dīķī: ap 5 t/ha.

* Maksimālais zivju blīvums sezonas noslēgumā: 7–8 t/ha.

* Akvakultūras ienākumu īpatsvars: ~50% no kopējiem saimniecības ienākumiem.

Ceļš līdz šī gada eksperimentam

Pirms šīs vasaras Gints jau bija izmēģinājis vairākus neparastus risinājumus. Iepriekšējā sezonā viņš vienā no mazajiem karpu dīķiem izmantoja mikroaļģi hlorella četras reizes – arī septembrī, kad pēc foreļu ielaišanas skābekļa līmenis pēkšņi samazinājās. Hlorella palīdzēja stabilizēt skābekļa rādītājus, un zivis pārziemoja bez būtiskiem zudumiem. Šī pieredze lika secināt, ka ar pareizu pieeju iespējams droši audzēt zivis lielā blīvumā. “Bez mikroaļģes hlorella un labas profesionālās zivju barības šāds eksperiments nebūtu iespējams,” viņš uzsver.

Kā radās ideja par eksperimentu

Pirmsākums šādai rīcībai meklējams jau iepriekšējā audzēšanas sezonā, jo 2024. gada pavasarī, iepērkot varavīksnes foreļu mazuļus audzēšanas sezonai, nevarēja dabūt vajadzīgo izmēru un nācās pirkt mazākas, kā rezultātā rudenī foreles nebija sasniegušas pārdošanas izmērus, vien 500–600 gramus, ne īsti pārdošanai, ne makšķerēšanai. Makšķernieki un zivju pircēji pieradināti pie forelēm 1 kg+. Gints Nordens nolēma foreles pārziemot vienā no mazajiem dīķiem kopā ar karpām, kas jau bija tirgus svarā. No akvakultūras viedokļa tā nav labā prakse – gan no ūdens vides viedokļa, gan no zivju parazītu viedokļa, jo karpām optimālā augšanas temperatūra ir virs 20 grādiem, bet forelēm – zem 20 grādiem, karpas rokas pa dīķa dibenu un ūdeni uzduļķo, savukārt foreles labāk jūtas dzidrā ūdenī.

Pavasarī, uzsākot 2025. gada sezonu, pēc ziemošanas dīķī bija 3 t/ha karpu un 2 t/ha foreļu. Dīķa platība 0,3 ha, vasarā ūdens caurplūde – nulle, maksimālais dziļums pie meniķa 3,0 metri, vidējais 2,75 metri. Lai situācija būtu vēl “interesantāka”, Gints pavasarī pēc ziemošanas dīķī  papildus ielaida 35 kg divvasaru karpiņas 250 g svarā un 100 divvasaru zandartus.

Šeit maza atkāpe, Gints iepriekšējos divus gadus tika eksperimentējis savos zivju dīķos ar mikroaļģi hlorella, kura tika laista dīķī 3 reizes  sezonas laikā, sākot no pavasara, rimstoties pavasara palu ūdeņiem, tad atkārtojot jūlija karstumā (šis ir laiks, kad zivju dīķos mēdz būt problēmas ar skābekli, īpaši seklos, zāļainos dīķos un dīķos ar lielu zivju blīvumu), un trešo reizi audzēšanas sezonas izskaņā augusta beigās–septembrī, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un sagatavotu dīķi gaidāmajai ziemošanai. Neliels izņēmums bija pagājušā gada audzēšanas sezonas izskaņa – septembris, kad Gints bija izlaidis pusaugu foreles no savas RAS sistēmas vienā no mazajiem karpu dīķiem, un pēkšņi dīķī notika “dramatisks” skābekļa līmeņa kritums no 10–12 mg/litrā uz 7 mg/litrā. Tika ielaista papildus mikroaļģe hlorella ceturto reizi, skābekļa līmenis nostabilizējās uz 9 mg/litrā pie zivju blīvuma 5 tonnas/ha. Zivis pārziemoja bez manāmiem zudumiem, protams, ka aerators (membrānas kompresors 80 litri/min.) tika turēts visu ziemu.

Šī iepriekšējo gadu pieredze ar mikroaļģēm tad arī iedrošināja uz pārgalvīgo eksperimentu – uzsākt audzēšanas sezonu pavasarī ar zivju blīvumu dīķī 5 tonnas/hektārā. Pēc Ginta vārdiem, bez šīs iepriekšējo gadu praktiskās pieredzes šāds lēmums pilnīgi noteikti nebūtu pieņemts.

Mikroaļģes hlorella darbības princips: hlorella ražo skābekli izelpojot, savukārt ieelpo dīķī esošo ogļskābo gāzi (CO₂), savu dzīvības procesu nodrošināšanai tā izmanto dīķī esošo biogēnu, proti, slāpekļa un fosfora savienojumus, kas savukārt ir zivju audzēšanas procesā radies nevēlamais ūdens piesārņojums, akvakultūras ražošanas atliekviela, kas lielos daudzumos ir zivīm toksiska. Pati mikroaļģe ir ar augstu olbaltumvielu saturu, vitamīniem (A, B, C, E), minerālvielām un neaizvietojamo aminoskābju saturu. Hlorella kalpo kā dabīgs barības avots zooplanktonam un arī zivīm, veicinot to augšanu un uzlabojot veselību, kā arī palīdz nomākt patogēnu mikroorganismu attīstību, padarot dīķi veselīgāku un zivis – spēcīgākas.

Šīs vasaras pieredze

Atgriežamies pie eksperimenta. No pavasara Gints uzsāka gan foreļu, gan karpu barošanu un augusta vidū karpu izmērs bija 3–3,5 kg, foreļu ap 0,8–1,2 kg, zivju blīvums tuvojās 7 tonnām uz ha. Skābeklis, sākot no pavasara līdz šim brīdim, ir svārstījies robežās no 9 līdz 2 mg. Mikroaļģe gan šosezon tiek laista biežāk, lai mazinātu  riskus, īpaši siltuma vilnī, kas šogad gan bija salīdzinoši neliels. Šī gada Ginta pieeja ir tāda, ka, tikko skābeklis dīķī nokrītas līdz 9 mg, tā uzreiz tiek papildināta mikroaļģe hlorella, un skābekļa līmenis īsā laikā atgriežas 12 mg/l līmenī. Ūdens temperatūrai sasniedzot 24 °C, bija nelieli foreļu zudumi, kas patlaban ir 48 zivis ar vidējo svaru ap 1 kg, kas kopā nav pat 1% no kopējā zivju daudzuma dīķī. Temperatūrai sasniedzot kritisko līmeni 24,5 °C, skābekļa mērījumi 1 m dziļumā bija 9,6 mg/l, dziļāk, pie dibena, 8,7 mg/l un ūdens temperatūra 22,8 °C.

Atziņas, kas bija pamatā lēmuma pieņemšanai par eksperimentu: - šie divi pēdējie var nbūt kā apakšvirsraksti, vienkārši boldā

* Izmantot tikai profesionālo zivju barību,

* Izmantot mikroaļģi hlorella ūdens kvalitātes uzlabošanai,

* Regulārs ūdens kvalitātes monitorings,

* Regulāra zivju veselības uzraudzība.

Mikroaļģes hlorella izmantošanas metode

Gints mikroaļģi hlorella dīķos lieto trīs reizes sezonā:

1. Pavasarī, kad ūdens kļūst dzidrāks pēc palu perioda;
2. Vasaras vidū, kad augsta temperatūra un intensīva barošana var radīt skābekļa deficītu;
3. Rudenī, lai uzlabotu ūdens kvalitāti pirms ziemošanas.

Šogad stratēģija ir vēl aktīvāka – tiklīdz skābeklis nokrītas zem 9 mg/l, hlorella tiek papildināta, un īsā laikā skābeklis atgriežas optimālajos 12 mg/l. Gints norāda: “Hlorella nav tikai skābekļa ražotājs. Tā ir dzīvs organisms, kas baro dīķa ekosistēmu un palīdz zivīm augt veselīgām.”

Ginta Nordena novērojumi

* Duļķainā ūdenī plēsīgie putni (zivju ērglis, jūras ērglis) ir mazāk veiksmīgi medībās.

* Atstājot 1–1,5 m platu joslu gar krastu ar nepļautu zāli, samazinās zivju gārņu klātbūtne.

* Augstas kvalitātes profesionālā barība un ūdens kvalitātes kontrole ir neatņemamas intensīvas audzēšanas sastāvdaļas. – var īsināt

Eksperiments “Avotiņos” šovasar ir apliecinājums, ka arī Latvijā iespējams veikt intensīvu zivju audzēšanu ar netipisku sugu kombināciju, saglabājot veselību un augšanas tempus. Pārdomāta hlorellas izmantošana un precīza barošanas taktika ļauj uzturēt augstu ražību bez masveida zudumiem.

Sezonas noslēgumā Gints cer uz jaunu zivju blīvuma rekordu un ir pārliecināts, ka šī pieredze kalpos par pamatu vēl ambiciozākiem projektiem nākotnē.