Kurzemes zivkopji iepazīstas ar dīķu apsaimniekošanu Latgalē

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa 14. septembrī organizēja pieredzes apmaiņas braucienu “Dīķu apsaimniekošana, zivju audzēšanas un tūrisma iespēju dažādošana”. Braucienā piedalījās 17 Kuldīgas novada zivsaimniecības interesenti.

Brauciena mērķis bija iepazīties ar dīķu apsaimniekošanas praktisko pieredzi Rēzeknes novada saimniecībās, iegūt jaunas zināšanas zivsaimniecībās nozarē un atrast jaunus sadarbības partnerus.

Pēc garā pārbrauciena pirmo apmeklējām SIA “Vlakon” Rēzeknes novada Sakstagala pagasta “Pērtniekos”, tikai 20 km no Rēzeknes. Uzņēmums savu darbību sācis 1998. gadā, nopērkot dolomīta karjeru. Saimniecības darbības pamatnozare ir dolomīta ieguve. To iegūst līdz 11 metru dziļumam, tālāk rakt nav ekonomiski izdevīgi. Dolomītu drupina 35 frakcijās, mazgā un pārdod. Uzņēmuma īpašnieku ieinteresēja zivkopība, tādēļ izstrādātos karjeros ierīkoti zivju dīķi, kuri dabīgi pildās ar ļoti aukstu pazemes ūdeni, kas piemērots foreļu audzēšanai. Dīķos audzē arī karpas, stores, asarus, līdakas, raudas un samus. “Pērtniekos” izveidots pilns zivju audzēšanas cikls, jo tepat  iegūst zivju ikrus un inkubē tos. Zivju mazuļus netirgo, bet turpina izaudzēšanu. Inkubatorā zivis audzē līdz 300 gramiem, pēc tam laiž dīķos. Apskatījām foreļu dīķi ar skaistām, apmēram trīs kilogramu smagām zivīm, kuras atsaucīgi reaģēja uz piedāvāto barību. Zivis baro trīs reizes dienā ar speciālu granulēto barību. Forelēm svarīga ir ūdens temperatūra, karstā laikā tās neēd. Pie dīķiem izvietotas kameras, kuras visu diennakti uzrauga sargs. Blakus komercdīķiem ierīkoti makšķerēšanas dīķi ar dažādām zivju sugām, tiek piedāvāti dažādi tūrisma pakalpojumi – gan atpūta pie ūdens, labi aprīkota teritorija dažādu pasākumu rīkošanai, naktsmītnes un kafejnīca.

Izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, uzcelts jauns zivju pārstrādes cehs, kurš aprīkots ar jaunām tehnoloģijām un ražošanas iekārtām. Ceha jauda ir 350 tonnas gadā. Nodarbināti divi tehnologi, kuri izstrādā arvien jaunus produkcijas veidus. Cehā pārstrādā saimniecībā izaudzētās zivis un iepērk pārstrādei zivis no citiem uzņēmumiem. Produkciju var iegādāties autoveikalā pie saimniecības un veikalos.

Prieks, ka Latvijā darbojās šādi uzņēmumi, kuri prot piesaistīt finansējumu un turpina attīstīties.

Tālāk apmeklējām “Nagļu” zivsaimniecību. Tā izveidota 1968. gadā un aizņem1800 ha. Saimniecība atrodas purvainā apvidū, apmēram 300 ha ir dīķi, kurus nevar nolaist. No Maltas upes ūdenskrātuves tiek uzpildīti visi zivju dīķi. Pašlaik “Nagļi” ir lielākā zivju audzētava Baltijā. Tā ir pilna cikla zivju audzētava, kurai ir savs vaislas materiāls un inkubācijas cehs, kurš mūsu apmeklējuma laikā tika rekonstruēts. Galvenā audzētā suga ir karpa, nākotnē plāno audzēt samus. Liela problēma, tāpat kā citām zivsaimniecībām, ir kormorāni, kuri izēd zivis. Putns apēd puskilogramu zivju dienā, ja karpa izaugusi kilograma svarā, zaudējumi lielāki. Tika apspriestas metodes to ierobežošanai.

Noslēgumā dodamies uz z/s “Zvejnieki”, kas atrodas Lubānas ezera krastā un jau daudzus gadus nodarbojas ar zivju kūpināšanu un lauku tūrismu. Tā kā dalībnieku vidū bija vairāki šīs jomas interesenti, saimnieka pieredze bija noderīga. Uzzinājām atziņas par zivju kūpināšanas tehnoloģijām un dažādām tās niansēm. Daudz vēstures faktu uzzinājām par Lubānas ezeru un Īdeņas ciemu. Patiesi apbrīnas vērta ir saimnieka labestība, viesmīlība un lepnums par savu māju un ciemu.

Brauciena laikā tā dalībnieki guva atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, kā arī varēja salīdzināt redzēto ar praktisko darbību savās saimniecībās, iegūstot daudz pozitīvu emociju.

Pieredzes brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante