Latvijas piekrastē zvejas rīkos piezvejotos un bojā gājušos roņus izmantos projekta vajadzībām

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” 2022. gadā uzsāka jaunu un apjomīgu Latvijas Zinātnes padomes finansētu pētījumu programmu: “Baltijas mencas (Gadus morhua) kondīcija un veselības stāvoklis Austrumbaltijas mainīgajā ekosistēmā: CODHEALTH”.

Tā kā pelēkie roņi ir saimniekorganismi mencu aknu un kuņģu parazītiskajām nematodēm, mencu inficēšanās gadījumu skaita pieaugums pēdējos gados, kas sakrīt ar mencas kondīcijas stāvokļa pasliktināšanos, liek domāt,  ka tieši roņi ir iemesls parazītu invāzijai mencās. Tomēr pētījumi Polijā un Dānijā uzrāda divas iespējas:

Pirmkārt, parazīti mencu aknās rada būtiskas izmaiņas, kā rezultātā  mencu kondīcija (masas – garuma attiecība), nārsta potenciāls būtiski samazinās un mirstība palielinās. Respektīvi, primārais faktors ir parazīts, kas rada šīs nelabvēlīgās izmaiņas individuālai zivij un populācijai kopumā;

Otrkārt, Baltijas mencai kondīcijas samazināšanās ir tieši saistīta ar endoparazītu daudzuma palielināšanos. Izmaiņas saistītas ar Baltijas jūras ekosistēmas izmaiņām un tikai novājinātām mencām ir palielināta inficēšanās iespēja (respektīvi, mencas kondīcijas izmaiņas domājams lielākā mērā ir saistīta ar jūras vides izmaiņām: eitrofikāciju un skābekļa daudzuma samazināšanos).  

Izrietot no tā, CODHEALTH projekta mērķi ir noskaidrot:

1) Kādas ir novērotās ilgtermiņa Baltijas jūras austrumu mencas stāvokļa izmaiņas saistībā ekosistēmas izmaiņām un pelēkā roņa skaita palielināšanos?

2) Kā endoparazītu daudzveidība Baltijas jūras austrumu mencas barības ķēdē (Baltijas reņģes, brētliņas, apaļais jūrasgrundulis) ietekmē mencas veselības stāvokli?

3) Kādi ir tiešie un netiešie ietekmējošie faktori uz Baltijas jūras austrumu daļas mencu zveju saistībā ar roņu un endoparazītu skaita pieaugumu?

CODHEALTH projekta ievaros institūts “BIOR” plāno ievākt roņus, kuri gājuši bojā zvejas rīkos, lai veiktu padziļinātus pētījumus Latvijas EEZ ūdeņos.

Šī gada martā “BIOR” veica cenu aptauju, lai noskaidrotu, cik lielas varētu būt nepieciešamas izmaksas zvejniekam, lai vienu bojā gājušu roni izvestu krastā, kur to savāc “BIOR” pārstāvis.

Piedalīties šajā programmā ir aicināti visi piekrastes zvejnieki,  kuriem ir iespēja izvest roni un nodot to “BIOR” speciālistu rokās izmantošanai bioloģiskajā analīzēm un materiāla ievākšanai.  Programma darbosies līdz šī gada 31. decembrim.

Nosacījumi un informācija, kas būtu nododama un saskaņojama ar zvejniekiem – potenciālajiem sadarbības partneriem CODHEALTH projekta ietvaros:

1. Par pelēkā roņa noķeršanas gadījumu un iespējamo dzīvnieku izvešanu krastā, pirms izvešanas uzsākšanas no jūras obligāti iepriekš jāsazinās ar Institūta atbildīgajām personām (tālr. 20 239 304), lai saskaņotu Institūta iespējas un operatīvi noorganizētu pelēkā roņa saņemšanu;

2. Ronim jābūt garākam par 1,4 m. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar “BIOR”, pieļaujama īsāku īpatņu iegūšana saistībā ar prognozēto materiāla apjomu analīzei pa roņu garumiem. Ronim jābūt svaigam, nederēs zvejas rīkos peldošs un/vai jau uzpūties ronis;

3. Atkarībā no situācijas ar materiāla apjomu ieguvi BIOR var atteikties no roņa izvešanas krastā. Tāpēc būtiski ņemt vērā, ka izvešana saskaņojama no noķeršanas vietas. Atteikuma gadījumā zvejnieks ir tiesīgs rīkoties pēc saviem ieskatiem kā iepriekšējās reizēs, kad roņi ir bijuši piezvejā; “BIOR” ir tiesības atteikties no roņa savākšanas, ja tas ir ārpus materiāla ievākšanas daudzuma dotajā garuma grupā vai zvejas rajonā;

4. Kad saskaņota izvešana, Institūta kontaktpersona nosūta zvejniekam Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas atļaujas kopiju elektroniski uz telefonu;

5. Zvejnieku iesniedzamā informācija ietver sekojošo (šo informāciju zvejnieks sniedz, nododot roni “BIOR” pārstāvim):

- Zvejas vieta/Ciems/Pašvaldība;

- Roņa piezvejas datums (dd/mm/gg);

- Zvejas ilgums;

- Piezvejas vietas ģeogrāfiskās koordinātas (piemēram, ar viedtālruņa ģeogrāfiskās lokācijas rīku reģistratoru nofotografēts zvejas rīka karogs);

- Zvejas rīks;

- Apkārt redzamo roņu skaits;

- Roņu postījumu novērtējums zvejas rīkam (%);

- Novērtētais roņa postījums lomiem pa sugām (gabalos vai % no nozvejas) konkrētajā rīkā vai dienā;

- Ūdensputnu piezveja konkrētajā zvejas reizē;

- Vai novēroti roņi konkrētajā zvejas reizē;

- Vai iepriekš šosezon piezvejā bijuši roņi;

- Vai iepriekš piezvejā bijuši ūdensputni;

- Konkrētās zvejas dienas zvejas informācija reģistrēta nozvejas žurnālā.

6. Zvejnieki par roņa izvešanu krastā saņems atlīdzību 110 EUR +PVN no Rīgas līča piekrastes vai 175 EUR +PVN no Baltijas jūras piekrastes. Zvejas uzņēmumi sagatavo rēķinu apmaksai par pakalpojumu, un nodod “BIOR” kontaktpersonai (līgums nav jāslēdz), pamatojoties uz sagatavoto pieņemšanas un nodošanas aktu, kas tiek sastādīts abām pusēm parakstot roņa nodošanas/saņemšanas brīdī.

7. Kopumā Latvijas piekrastē ir plānots ievākt un izanalizēt 50 pelēkos roņus, kuri lielāki par 1,4 m, respektīvi roņi, kas ir vismaz 1 gadu veci un pilnībā pārtiek no zivīm.

Māris Plikšs,
“BIOR” vadošais pētnieks, CODHEALTH projekta vadītājs