Latvijas zivsaimnieki dodas uz karpu audzēšanas sapņu zemi Ungāriju

Zivsaimniecības sadarbības tīkla organizētais pieredzes apmaiņas brauciens uz Ungāriju bija īpašs ar to, ka tajā piedalījās visi Latvijas Zivju audzētāju asociācijas biedri, kas ir lielākie karpu audzētāji Latvijā (tie saražo apmēram 70% no visas Latvijā saražotās akvakultūras produkcijas): AS “Nagļi”, z/s “Skaldas”, SIA “Skrunda”, SIA “Oskars”, SIA “W-4”, z/s “Ūdensrozes”, z/s “Rimzāti”, kā arī divi veterinārārsti, kas ir specializējušies zivju slimībās. Tika pārstāvētas Latvijas valsts zivju audzētavas, kā arī pa pārstāvim no Zemkopības ministrijas, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un LAD.

Brauciena mērķis bija iepazīties ar vienu no karpu audzēšanā tradīcijām bagātāko Eiropas valsti Ungāriju, kas tiek dēvēta par karpu audzēšanas lielvalsti, kur ir piemēroti klimatiskie apstākļi, ūdens resurss un notiek karpu šķirņu selekcija.

Pirmā tika apmeklēta Valsts bezpeļņas zivju audzētava „Balaton Fish”, kur bijām liecinieki zivju nozvejas procesam, kas ar tehnisko aprīkojumu atšķiras no Latvijas zivjaudzētāju prakses. Šīs saimniecības rīcībā ir 450 ha zivju dīķu, kuros tiek izaudzēts kopā ap 500 tonnām zivju, no kurām katru gadu ap 300 tonnām karpu un 6 tonnas zandartu tiek ielaists Balatona ezerā, kurā savukārt tiek organizēta licencētā makšķerēšana. Pavisam saimniecībā strādā 73 darbinieki, no kuriem 16 ir inspektori un sargi, kas nodrošina licencēto makšķerēšanu Balatona ezerā. Interesanti, ka Ungārijā visā Balatona ezerā, kurš ir ap 70 km garš un 5 km plats. Donavā no 2016. gada pilnībā ir aizliegta rūpnieciskā zveja. Zivis laišanai Balatonā tiek audzētas divas līdz trīs vasaras, tādējādi karpas sasniedz 1–3 kilogramu un zandarti 100–400 gramu svaru. Papildus tam Balatona ezerā tiek ievietotas ap 30 000 zandartu nārstošanas ligzdas. Saimniecība nodarbojas pamatā ar karpu audzēšanu, bet polikultūrā nelielos daudzumos tiek audzētas arī tādas zivis kā Eiropas sami, līdakas, zandarti, brekši, amūri un platpieri.

Dienas otrajā pusē tika iepazīts, kā darbojas ģimenes uzņēmums, saimniecība “Attala Fish”, kas nodarbojas ar karpu, amūru, samu, zandartu, platpieru, līņu un līdaku inkubēšanu un audzēšanu. Saimniecība apsaimnieko 130 ha ūdens platības, kā arī ir inkubācijas cehs. Saimniecība kopumā gadā realizē ap 80–100 tonnām zivju, kas pamatā ir karpa. Interesanti, ka šajā saimniecībā netiek piekopta dīķu vasarošana un dīķu gultnes kultivēšana rudenī nolaistajiem dīķiem. Šāda tendence bija vērojama arī pārējās mūsu apmeklētajās Ungārijas saimniecībās.

Nākamāsdienas rītabrauciena dalībnieki apmeklēja Valsts Zivkopības pētniecības institūtu un uzņēmumu “Silver–Fish”.

Institūts nodarbojas ar recirkulācijas sistēmu testēšanu, pilnveidošanu, jaunu risinājumu izstrādi jau kopš 20.  gs. 70. gadiem, tāpat arī tiek sniegts atbalsts vietējiem zivju audzētājiem, kuri savās saimniecībās nodarbojas ar zivju audzēšanu recirkulācijas sistēmās. Šobrīd institūtā ir jauna, 40 m³ demonstrējuma recirkulācijas sistēma vietējiem zivju audzētājiem. Tāpat institūts atbalsta vietējos ražotājus, pamatā cenšoties izmantot uz vietas izaudzēto un saražoto zivju barību. Institūtā paralēli recirkulācijas sistēmu testēšanai notiek arī zivju barības testēšana, kā dažādu zivju sugas reaģē uz temperatūras izmaiņām, uz barības sastāva izmaiņām, kādi ir pieaugumi. Rezultātā tiek izstrādātas jaunas zivju barības receptes. Vietējiem akvakultūras uzņēmumiem konsultācijas tiek sniegtas bez maksas, ja ir kāda lielāka problēma, kurai nepieciešama ilgāka izpēte, tad jautājums tiek risināts pēc savstarpējas vienošanās. Kopumā valstī, pēc institūta vadītāja teiktā, ir ap 10–15 saimniecības, kuras nodarbojas ar zivju audzēšanu baseinos. Institūta rīcībā ir 70 nelieli dīķi ar kopējo platību 7 ha, kuros tiek turēta karpu gēnu banka, šobrīd tur atrodas 22 šķirņu karpas, bet kopumā valstī esot ap 42 šķirnēm.

Ungārijas apmeklējuma pēdējā dienā viesojāmies lielākajā valsts zivjaudzētavā, kas dibināta 20. gs 60. gados un apsaimnieko 5500 ha dīķu. Audzētava pārsteidza ar sakoptību un saviem mērogiem. Lielākoties šajā saimniecībā audzē karpas. Šajā dienā tika apmeklēta viena no Ungārijā populārākajām privātajām zivsaimniecībām, kur tiek apsaimniekoti 180 ha dīķu platības. Saimniecībā zivis tiek audzētas gan dīķos, gan recirkulācijas sistēmās, gan āra peldošajos baseinos.

Apkopojot saimniecībās iegūto informāciju, ir secināms, ka vidējais izaudzētās zivju produkcijas apjoms ir viena tonna zivju uz vienu ha dīķu platības. Šādā apjomā audzējot zivis, ungāru izpratnē, tā ir ekstensīvā saimniekošana. Par intensīvu zivju audzēšanu Ungāri sauc 6–7 tonnu zivju blīvumu uz ha dīķu platības. Šādu apjomu ir iespējams sasniegt, audzējot karpu vienvasaras mazuļus, intensīvi tos barojot ar specializētu kombinēto barību, veicot intensīvu ūdens aerāciju un nodrošinot dīķiem atbilstošu ūdens caurplūdi. Runājot par aizsardzību pret zivju ēdāju dzīvniekiem un putniem, ungāri risina tās pašas problēmas, ko mēs, Latvijā, kā arī cīņas metodes ir līdzīgas. Zivju ienaidnieks dīķos numur viens Ungārijā, līdzīgi kā pie mums, ir kormorāni jeb jūras kraukļi. Veicot pētījumu par kormorānu populācijas dzīves vietu un migrāciju, ir secināts, ka Ungārijas zivju dīķos barojas putni no Somijas, Lietuvas, bet pamatā vislielāko populācijas daļu veido vietējie putni, no kā varam veidot pieņēmumu, ka Latvijā varētu būt līdzīgi. Lai arī ungāriem klimatiskie apstākļi ir piemērotāki karpu audzēšanai nekā Latvijā, un varētu teikt, ka viņi uz vienu ha dīķu platības izaudzē lielāku zivju daudzumu, tad pēc zivju patēriņa, kas Ungārijā ir 3–4 kg uz vienu iedzīvotāju, mēs esam krietni priekšā.

Raivis Apsītis,

LLKC eksperts zivsaimniecībā