Madonieši dodas papildināt zināšanas zivsaimniecībā

Lauku saimnieku un interesentu grupa 18. oktobrī devās LLKC Madonas  nodaļas rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Krustpils novada Kūku pagasta zemnieku saimniecību “Kalves”, lai papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas. Brauciena tēma bija „ Jaunu ūdenskrātuvju ierīkošana, esošo apsaimniekošana un akvakultūras dažādošanas iespējas saimniecībās.”

Brauciena mērķis bija veicināt labas pieredzes apguvi un pārņemšanu uzņēmumos, saimniecībās un organizācijās. Braucienā piedalījās 25 dalībnieki no Madonas, Ērgļu, Cesvaines, Lubānas un Varakļānu novadiem.

 Krustpils novada Kūku pagasta z/s “Kalves” zivis tiek audzētas baseinos un dīķos, par kuru apsaimniekošanu un arī zivju kūpināšanu, iepakošanu, realizāciju pastāstīja z/s “Kalves” īpašnieks Gundars Kalve. Viņš ir viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Krustpils novadā, saimniecība specializējas graudkopībā, kokapstrādē, mežsaimniecībā, lauku tūrismā, bet praktisko pieredzi zivsaimniecībā viņš ir sācis krāt kopš 1990. gada. Tagad, kad zivsaimniecības virziens saimniecībā ir attīstījies, saimnieks neliedz konsultācijas citiem, kas vēlas ierīkot zivju dīķus.

Pieredzes apmaiņas dalībnieki bija cilvēki, kuriem ir interese par zivju audzēšanu, kam ir piemājas dīķi, kā arī dīķi, kuros ir ūdens, lai  ar zivju audzēšanu varētu mēģināt ko nopelnīt. Protams, mērogi nav salīdzināmi, jo z/s “Kalves” zem ūdens atrodas 80 ha – ap 50 dīķu. Saimniecībā kvalitatīvie dīķi aizņem ap 25 ha. Katru  rudeni dīķsaimniecība palielinās par 2-3 ha.

Z/s “Kalves” ir atpazīstama saimniecība ne tikai savā reģionā, bet visā Latvijā, jo audzē gan karpas, gan platpierus, gan amūrus, gan karūsas, gan arī plēsējzivis – līdakas, zandartus. Kādreiz ir audzētas arī foreles, bet no to audzēšanas ar laiku atteikušies.

Vietā, kur tagad ir ierīkota zivju māja, kādreiz bija vecā cūku ferma. Pārveidojot to par zivju māju, ES nauda vēl nebija pieejama, tāpēc  saimnieks to iekārtojis, izmantojot citu zivju audzētāju pieredzi. Viņš iepazīstina ar ūdens recirkulācijas sistēmu, daudzajiem baseiniem, zivju mazuļu inkubāciju.

Semināra gaitā dalībniekiem bija iespēja apskatīties zivju baseinus, kur tiek šķirotas zivis pēc vecuma un izmantošanas veida. Varēja uzzināt, kā tiek audzēti zivju mazuļi, zivju atlases principi, barošanas veidi līdz pat zivju kaušanai un kūpināšanai. Gundars Kalve labprāt dalījās savā pieredzē un saimniekošanas detaļās.

Dabā varēja apskatīt arī z/s „Kalves” dīķu tipus. Saimniecībā zivis tiek audzētas kaskādes un caurplūdes tipa dīķos. Saimnieks noraksturoja katra dīķu tipa ieguvumus un trūkumus, lai katrs pats varētu izvērtēt savam reljefam un stilam piemērotāko. Kaskādes tipa dīķos zivīm ir lielāks slimību risks, jo tajos sakrājas lietus ūdeņi. Ja dīķi nopludina, tajā ūdens tik ātri neiekrājas. Arī dambja veidošanai svarīgi ir izvēlēties pareizo materiālu. Saimniekam pašam gan mazāk patīk caurplūdes tipa dīķi, kaut arī tie ir mazāk jutīgi uz slimībām. Tika raksturotas dažādu zivju sugas un to savstarpējā saderība. Lai ierīkotu dīķi, ir jāzina, kādu zivju sugu audzēs. No tā atkarīgs dīķa dziļums, atrašanās vieta. Karpām patīk seklāki dīķi ap 1,8 m dziļumā, ar siltiem līčiem. Savukārt foreļu dīķim jābūt ar straujāku rakšanas leņķi dziļumā no 2,6 m.

Semināra noslēgumā dalībniekiem bija nodrošināta iespēja degustēt saimniecībā pašu audzēto zivju kūpinājumus. Pārstrādes procesā tiek izmantota tikai melnalkšņa un baltalkšņa skaidas un kurināšanai tikai ozola koks, kas ir ciets un blīvs, veidojot daudz ogļu. No garšvielām tiek izmantoti pipari, sāls un ķiploki.

Dalībniekiem bija iespēja diskutēt un uzdot jautājumus Gundaram Kalvem. Sarunas laikā tika gūtas dažādas atziņas un ieteikumi no saimnieka: Pirms izvēlēties dīķa atrašanās vietu un zivju sugu, jāpakonsultējas ar zinošiem audzētājiem; Jārok vairāk dīķu, jo jūrās un okeānos paliek mazāk zivju; Zivsaimniecībai Latvijā ir nākotne; Dīķis katru dienu ir jāapmeklē un jāvēro izmaiņas zivju uzvedībā;  Lai nodrošinātu iztiku ģimenei, zivis jāaudzē intensīvi vismaz 5-6 ha platībā;    Saimniekošanai jābūt pilna cikla, kurā ir vasaras, ziemošanas un karantīnas dīķi;  Zivtiņa ir tikpat jutīga kā jebkurš dzīvnieks;    Zivis ir jāvanno 5% sāls šķīdumā 3 līdz 5 minūtes, pēc tam jāskalo tīrā ūdenī, tas pasargā no slimībām un uzlabo dzīvnieka labsajūtu; Katram dīķim ir sava auglība tāpat kā graudu tīrumam; Dīķi ir jāmēslo ar kūtsmēsliem, lai uzlabotu produktivitāti;  Strikti jānošķir saimnieciskie dīķi no atpūtas dīķiem; Ja dīķī, kur audzē zivis nobarošanai un realizācijai, notiek makšķerēšana, dzīvnieki tiek psiholoģiski traumēti un zūd audzējamo zivju svars; Gan vasarā, gan ziemā zivis jāsargā no slāpšanas, tika sniegta pamācība, kā konstatēt un novērst zivju slāpšanu dažādos gadalaikos; Optimāla rezultāta sasniegšanai zivis jābaro ik pēc 4 dienām; Vasarā uz 1 ha dīķa, kur aug vidēji 720 kg zivju, jāizbaro 4,2 t graudu un jāmēslo ar kūtsmēsliem 4 t;  Lai saimniecība gūtu peļņu, ir jāiegulda daudz darba. Katram darba stils un rezultāts būs atšķirīgs. Darbs zivsaimniecībā  ir jāmīl.

Dalībnieki ar lielu interesi klausījās Gundara Kalves stāstījumā. Saimnieks neliedza savu padomu un mudināja kļūt par aktīviem zivkopjiem. Katram dalībniekam bija iespēja uzdot jautājumu un konsultēties par savu dīķi, reljefu un zivju sugām.

Atzinumi un secinājumi

Zemnieku saimniecība „Kalves” ir pozitīvs piemērs pieredzes apmaiņai. Saimnieks ne vien dalās ar citiem savos novērojumos, pētījumos un pieredzē, gūst arī jaunus sadarbības partnerus, popularizē savu uzņēmumu un pats gūst pieredzi, tiekoties ar pasākuma dalībniekiem.

Tā kā rudens ir zivju ražas laiks, dīķos tiek nolaists ūdens, zivis tiek savāktas no septembra beigām, bet tirgotas svaigas  un kūpinātas zivis  tiek līdz 31. decembrim. Vecgada diena ir zivkopju atvaļinājuma sākums. Atvaļinājums paiet, pakojot savus ganību dīķus un vasaras dīķus, bet martā sākas ziemotavu atsaldēšana. Aprīļa vidū jau prioritāte zemes apstrādei un sējai.

Brauciens notika ZST pasākumu ietvaros.

Anita Briška,

 LLKC Madonas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante