Makšķerēšanas paraugstunda Elejas skolēniem

LLKC Jelgavas konsultāciju birojs  5. oktobrī  Elejas vidusskolas  5.-9.  klašu skolēniem piedāvāja  izgļītojošu aktivitāti  “Makšķerēšanas paraugstunda”.

Ar makšķerēšanas noslēpumiem un savu pieredzi  dalījās Kārlis Goldmanis. Skolēni iepazinās ar šādām tēmām: ūdenstilpes dzīve un cilvēka loma tajā; saudzīga attieksme pret zivīm; veiksmīga loma iegūšanas pieredze; zivju piebarošana; makšķerēšanas noteikumi;  makšķerēšanas kartes; makšķerēšanas  pamatprincipu apgūšana;  praktiskā makšķerēšana; pareiza makšķerēšanas tehnika; makšķerēšnas veidi – fīdermakšķerēšana, pludiņmakšķerēšana, spiningšana, mušiņmaksķerēšana. Un beigu beigās – ko  darīt ar lomu.

Makšķerēšanas nodarbībā piedalījās  deviņpadsmit Elejas vidusskolas  skolēni, tajā skaitā trīs meitenes un skolotāja, kuras hobijs arī ir makšķerēšana. Kā Kārlis teica, – šodien Elejai ir izglītojošā cope.

Kārlis demonstrēja, kā  ūdenstilpes krastā iespējams pagatavot zivju barību, ņemot talkā celtniecības krāsas jaukšanas mikseri, panākot  nepieciešamo konsistenci, lai nebūtu ne par biezu ne šķidru. Barībā tiek izmantota kukurūza, cepumi un dažas citas  noslēpumainas sastāvdaļas, kuras tagad zin arī Elejas skolēni.

Viens no sākuma uzdevumiem – ir jāsameklē, kur ir upes gultnes dziļākā vieta, kur ir  upes straume,  kur var copēt.  Ar makšķeri vēro, kā kustas pludiņš – vai grunts, vai zāles apakšā.   

Bērni tika iepazīstināti arī ar tādu oficiālā vārdā nenosauktu ierīci,  kuru varētu dēvēt par smeļamo kausu. Tas paredzēts, lai saprastu, kas  dzīvo uz  grunts  ūdenstilpes  apakšā. Ar to izsmeļ biezumus no upes dibena, liekais ūdens notek, un var redzēt, kādas dzīvās būtnes  un kukaiņi dzīvo ūdenstilpē un ar ko zivis barojas.  Ar pirmo reizi izdevās  izvilkt  vēzi –   lielākā daļa bērnu  nebija dzīvu vēzi  redzējuši. Izraisījās diskusijas par to, vai vēzis tēlo beigtu vai nē.  Lektors precizēja – esot sabijies, bet dzīvs.  Tas esot kāds no signālvēžu veidiem,  kas izēd citu zivju oliņas. Vēžiem nepatīk netīrs ūdens. Tas nozīmē, ka  mūsu izvēlētajā ūdenstilpē ūdens ir  tīrs.  Vairākās reizēs  izdevās samelt  trīs vēžus dažādos izmēros, arī pavasarī dzimušu mazu vēzīti. Sasmeltajos biezumos atradām arī mazas spārītes, kuras pirms  brīnumainajām pārvērtībām  izskatās kā  vabolītes vai melni sienāži. Tādus spāru kukaiņus  taisa arī  no gumijas. Tārpi ir  kā delikatese un  torte zivīm, no kā tās nespēj  atteikties.

Izsmēlām arī gliemežus, kas ir  iecienīta barība brekšiem. Izvilkām arī  akmeņgrauzi – ar  makšķeri  tādu esot nereāli noķert. Visus dzīvos atradumus sasmeltajos biezumos izmanto kā ēsmu makšķerēšanā. Tā tiek saukta par makšķerēršana “uz dzīvo”. Kā mazo zivtiņu uzlikt uz parasta āķa? Virs mugurkaula ādiņā ieliek āķi,  zivtiņai jābūt dzīvai, lai viņa funkcionētu. Jāmeklē, kur dziļākā vieta, kur var copēt, kur ir upes gultnes dziļākā vieta. Ar makšķeri vēro, kā tā kustas – vai grunts, vai zāles apakšā, kur ir upes straume. Izdomā, kurā vietā varētu būt līdaku vietas.

Skolēni uzzināja, kuras   krāsas  mākslīgās zivis  un vizuli izmantot labāk.  Iemestā  māneķļa skaņa vispirms pievilina zivi, kas atpeld skatīties, kas tur notiek.  Līdakām vislabāk patīm  spilgtā krāsa – koši zaļa ar melnu.  Vienā makšķerēšanas vietā  jāizmanto vairāku veidu vizuļi – vai dabīgās krāsas, vai košās, kas lauž starus un kaitina un tracina  zivi, izraisa plēsīgajā zivī niknumu,  tad tā  uzķeras.  Duļķainā  ūdenī labāk izmantot  košāku vizuli, piemēram, ugunstīģera krāsas. Līdz ar to makšķerniekam jāizdomā, kādu krāsu labāk izmantot un ko piedāvāt ķeramajai zivij.

Elejas skolēni uzzināja, kurš  ir čempionu vizulis – ar to visos laikos var noķert lomu. Skolēni to piefiksēja fotogrāfijās savos telefonos. Tāpat arī uzzināja, ar kuru mānekli noķert lielāku zivi.

Viena no zivju barībām ir tārpi – mušu kāpuri.  Šķērītes salātu griešanai tiek izmantotas smalcināšanai, lai ar smaržu pievilinātu zivis, līdzīgi kā  ar kotlešu smaržu cilvēkus. Tārpi tiek baroti ar speciālām krāsām. Agrāk kā ēsmu izmantoja dabīgo ēsmu – odu kāpurus, bet tas darbietilpīgs process, kā teica speciālists, trīs dienas meklē ēsmu un pusi dienas makšķerē.

Makšķerēšanas paraugstundā  tika parādīti:

• Pludiņu veidi, un kā tos labāk izmantot.  Zaļš pludiņš – no rītiem izmantojams.  Melns – saulē. Sarkans – migainā laikā. Zivs no oranžā nobīstas, tad tad liek melnus.  Nav tāpat vien krāsas izdomātas.

Speciāli pludiņi  paredzēti izmantošani straumē.  Tiem ir maza pretestība, stāv gaisā, neraujas lejā, ir dažādas formas, svara. Ar tādiem ķer vimbas lielās straumēs.

Ir mazāki pludiņi, kas klusi iekrīt,  nav liels plunkšķis, lai  agri no rīta neizbaidītu zivis. Tam domāti sīki pludiņi.  Uz katra ir norādīts  svars. Šim konkrētajam bija  0,75 g.

• Mušiņmakšķerēšana. Forelēm un visām lašveidīgajām zivīm domāts makšķerēšanas  veids. Šeit jādomā par iemešanu, tā ir neierasta un sarežģīta, par visādām fizikas lietām jādomā – vēja vizienu, stiprumu u. c. Nav tik vienkārši kā ar parastām makšķerēm. Auklas gals daudz resnāks un smagāks par pārējo auklu, lai var aizmest tālāk. Tā ir “viskrutākā makšķere. Galā piesien parasto auklu un galā mušu. Galu ieenkuro. Mušiņas veidotas tā, lai ūdenī divžuburs vienmēr būtu uz leju. Mušiņas veidotas it kā ar acīm. Priekša melna. Vizulis ir agresīvāks, bet mušiņas mierīgākas, mūk vai neitrāli peld,  plēsējzivīm  ir citas intereses, nekā sekot gumijas vizulim. Tika demonstrētas arī ikram līdzīgas mušiņas.

Arī paši makšķernieki var pagatavot mušiņas, izmantojot trubiņu,   žuburu  un  gumiju.  Var taisīt  arī agresīvas mušiņas, košas un oranžas. Ne vienmēr plēsīgās zivis ķeras, ēdienu meklējot, biežāk ķeras,  aizsargājot savu teritoriju – meklējot, kas  ielīdis viņas teritorijā bez atļaujas. Kad spiningo, zem ūdens ir noteikumi,  likumi – kas  no kā baidās.  Pastāv hierarhija. Pārkāpjot  plēsīgās zivs teritorijas robežas, zivs  liks obligāti par to manīt. Ja pārkāpj robežas, seko sods – iekost ar muti, bet pati uzķeras.

Spiningošana. Makšķerēšana  kustībā, piemēram, laivā. Ar to  tiek ķertas agresīvākas zivis, kas  dusmīgas un aktīvas. Svarīgi ir pareizi iemest makšķeri, zivi pievilina skaņa, viņa peld skatīties, kas notiek.  Skolēniem tiek  parādīts, kā  ūdenī atšķiras mānekļu kustības.                

Ir trīs veidu mānekļi – plastmas, dzelzs un  gumijas.

Dzelzs mānekļi – populārākie. Tos iedala:

Rotiņš – vienmēr strādā, vienmēr ķeras.  Skolēniem parāda ūdenī, kā  tas rote – rūc, vibrē, labi izskatās. Satracina zivi.

Šūpiņš – citāda spēle, zibinās. Šūpiņš ir divi vizuļi kopā, lai grab.

Gumijas mānekļi. Visparzīstamākaisir Relax, kas ir nezūdoša vērtība – vislabāk ķeras. Tas izskatās zem ūdens  kā dzīvas zivis.  Ķeramā zivs mēģinās to sakost vai apēst.

Plastmasas mānekļi.  Ar tiem var lielas zivis noķert, jo tie vicinās, zem ūdens velkot, atgādinot īstu zivtiņu.  Jo lielāka mēle māneklim priekšā, jo dziļāk iet, jo ūdens pretestība velk  to zem ūdens. Piesaista uzmanību – sarkans vienā pusē, otrā nē – piesaista uzmanību, kustoties un zibinoties.

Skolēni noķēra daudzas mazas zivtiņas. Ievērības cienīgākais bija asarītis, kurš spuriņas sacēla un bija  dusmīgs kā pūķītis. Kārlis mācīja, ka zivtiņas nedrīksr ilgi turēt bez ūdens, jo tas  ir  tāpat kā cilvēkam, kurš zem ūdens ilgi nevar izdzīvot.

Skolēniem tika nodemonstrēta Kvoks – ierīce, lai samus pievilinātu.  Sami dzīvo Daugavā un, izrādās, arī Lielupē.

Viedokļi par to, kā  bērniem patika pasākums:

• Ziemassvētku vecītim makškere būs jāpasūta.
• Viss patika – nebija uz stundām jāiet.
• Iespēja pabūt  ar draugiem, uzzināt daudz par zivīm.
• Daudz ko uzzināja par makšķerēšanu.
• Citāda diena – ārpus skolas. Profesionāli. Noteikti ir vērtīga Karjeras diena.
• Divus vēžus pirmoreiz mūžā redzēju, nekad nebiju makšķerējis.
• Interesanti.
• Patīk makšķerēt.
• Pats arī bieži braucu  makšķerēt – bija laba diena, uzzināju,  kā ar spiningiem jārīkojas, un citas interesantas lietas.
•  Iemācījos, kā zābaki jāvelk.
• Smeļamo ierīci redzēju pirmo reizi mūžā.
• Kad mums būs nākamā makšķerēšanas stunda?
• Vai tagad katru  piekdienu būs maksķerēšana?
• Patika, noķēru divas zivis.  Iemācījos, ka pacietību vajag un klusi jābūt pie ūdeņiem.

Labākajiem makšķerniekiem balvās tika LLKC Zivsaimniecības nodaļas sarūpētais – lietusmēteļi, cepurītes,  blociņi un makšķerēšanas piederumu kastītes.  Katram tika plakāts “Latvijas zivis”. Viens puisis   izskatījās laimīgs un teica, ka tādu piederumu kastīti jau sen vēlējies,  un tagad ļoti priecājās.

Nobeigumā Kārlis Goldmanis  dalījās atziņās: “No  savas  dzīves pieredzes – labāk, izdevīgāk un veiksmīgāk ir  no sākuma iemācīties un tad darīt nevis otrādi, un tad dzīve pārmāca. Pirms sākam kaut ko darīt,  vai tā ir makšķerēšana vai kāda cita lieta, no sākuma paskatamies, jo  to visu jau kāds pirms jums ir darījis. Un vērtīgāk ir un var laiku ietaupīt paskatatoties, pamācoties un pajautājot citiem nekautrējoties, kā  jādara, nekā iet cauri visam pašiem un klupt, un krist.  Daudz ātrāk un  nesāpīgāk būs,  ja no sākuma iemācīsies un  tad darīs.”

Dace Drošprāte,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante

Karjeras pasākums “Vai tevi interesē makšķerēšana?”

Elejas skolas skolotājas Ilzes Jansones viedoklis par pasākumu:

“Mūsu skolas 5.-9. klašu 20 skolēnu komanda devās aizraujošā pasākumā. Mēs braucām uz Lielplatones upi makšķerēt, tur mūs jau sagaidīja Kārlis Goldmanis, vairākkārtējs valsts izlases kandidāts spiningošanā, fīdermakšķerēšanā un zemledus makšķerēšanā, regulāri godalgoto vietu ieguvējs Latvijas čempionātos gan fīdermakšķeresanā, gan spiningošanā, gan zemledus makšķerēšanā. Kārlis Goldmanis pasākuma laikā stāstīja par visām tehnikām, kā var makšķerēt, veica paraugdemonstrējumus. Tāpat arī lika noprast, ka, lai sasniegtu augstus rezultātus makšķerēšanā, protams, pirmkārt, ir nepieciešama liela pacietība, labs aprīkojums un pieredze.

Skolēniem tāpat bija arī iespēja pašiem izbaudīt makšķerēšanas procesu, kā rezultātā visvairāk zivju (7) nomakšķerēja Aleksandrs Reiniks, arī citiem veicās labi – Dilanam Bondarčukam un Adrianam Kristianam Zumentam – pa piecām zivīm, Ervīnam Zukulim un Mācim Viļumam pa četrām zivīm. Arī citiem tika pa kādam lomam. Gribētos paslavēt Raivi Taboru, kurš patiešām uz šo pasākumu bija ieradies pilnā ekipējumā. Komandu pārstāvēja arī trīs meitenes, kuras pa kādam lomam dabūja.

Pasākuma laikā sakūrām ugunskuru, cepām desas, iepazinām vietējās upes zivis, tās krastā un ūdenstilpnē mītošos vēžus, kukaiņu u. c. Šī diena, pēc skolēnu domām, bija ļoti aizraujoša un daudzreiz labāka un ar dzīvi reālāka, nekā sēžot skolas skolā, jo te zivi var izpētīt, rokās paņemot, tāpat arī iepazīt citus iemītniekus šajā upē. Uzskatu, ka šo citādo dienu skolēnu grupa pavadīja interesanti un jēgpilni.

Pasākuma beigās skolēni tika arī pie dažādām balvām. Liels paldies Dacei Drošprātei no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jelgavas konsultāciju biroja par sadarbību.”