Nodibināta Mazjūras zvejnieku biedrība

Lai saglabātu un popularizētu piekrastes zvejas tradīcijas un veicinātu paaudžu maiņu, martā nodibināta biedrība “Mazjūras zvejnieki”. Tās dibinātāji ir kopskaitā 11 fiziskas un juridiskas personas – zvejnieki no Engures, Bērzciema un Mērsraga.

Biedrības dibināšanas iniciators ir zvejnieks vairākās paaudzēs Andris Cīrulis no Bērzciema, kura ikdiena saistīta ar zveju gan piekrastē, gan iekšējos ūdeņos – Engures ezerā. “Jau ilgāku laiku ar vīriem spriedām, ka piekrastes, bet jo īpaši iekšējo ūdeņu zvejnieki ir aizmirsti, nozares politika nav mums labvēlīga. Piekrastes zvejnieku skaits ir samazinājies arī mūsu pusē, piekrastes zvejas prasmes un tradīcijas, kas ir apgūstamas tikai no paaudzes paaudzē, pamazām zūd. Paši daļēji esam vainīgi, jo katrs individuāli nevaram savas intereses aizstāvēt ne pašvaldībā, ne valsts institūcijās, nepieciešams apvienoties,” stāsta A. Cīrulis.

Biedrības dibināšana apspriesta ilgāku laiku, dažbrīd pat šķitis – vai jēga to darīt, jo nav ticības, ka arī biedrībā kāds ieklausīsies. Izšķirošais lēmums “par” tika pieņemts februārī, kad iniciatīvu tikies ar piekrastes zvejniekiem izteica Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš un LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers. Nopietnā interese par zvejnieku ikdienu un vajadzību uzklausīšana pierādīja, ka LAD piekrastes teritoriju attīstība ir dienaskārtības jautājums.  Biedrības dibināšanas procesu veicināja arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, pēc kura iniciatīvas marta sākumā Valsts  Zivsaimniecības sadarbības tīkla projektu vadītājs Kristaps Gramanis sadarbībā ar LLKC Tukuma biroju sarīkoja informatīvu semināru piekrastes zvejniekiem. Tā laikā notika arī biedrības dibināšanas dokumentu parakstīšana.

To, ka piekrastes zvejnieki Rīgas līča Kurzemes pusē ilgi gaidījuši brīdi, kad izveidosies viņu intereses aizstāvoša organizācija, apliecina fakts, ka tai pievenoties vēlas aizvien lielāks zvejnieku skaits ne tikai no Engures un Mērsraga, bet arī Talsu novada piekrastes. Risināmo jautājumu ir daudz: par investīciju piesaisti piekrastes uzņēmumos; par savstarpējās sadarbības veicināšanu gan zivju noieta, gan piekrastes tūrisma veicināšanai, par roņu kompensāciju mehānisma pilnveidošanu; zivju krājumu saglabāšanu un atjaunošanu iekšējos ūdeņos, konkrēti – Engures ezerā, un vēl virkne citu. Biedrība secinājusi, ka piekrastes teritorijā ļoti nepieciešams attīstīt konsultāciju atbalstu, ko spētu nodrošināt LLKC, jo viens no nopietnākajiem šķēršļiem ne tikai investīciju piesaistē, bet arī kompensējošo maksājumu saņemšanā ir tieši informācijas trūkums un projektu rakstīšanas neprasme. Jārēķinās, ka zvejnieku ikdiena ar, tā teikt, papīru darbiem nav saistīta, tādēļ pat tās nedaudzās iespējas saņemt atbalstu, kas ir, dažkārt viņiem aiziet gar degunu.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja

Foto: Iveta Tomsone