Par roņu kaitējumu piekrastes zvejai

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR 2016. gada uzsāka atkārtotu piekrastes zvejnieku anketēšanu. Pirmā tika veikta 2014. gadā, bet diemžēl zvejnieku atsaucība bija neliela, un līdz ar to iegūto datu ticamība bija zema. Anketēšanas galvenais mērķis ir noteikt zaudējumu apmēru, ko roņi nodara piekrastes zvejā, bojājot gan zvejas rīkus, gan zvejnieku lomus.

Institūta zinātnieki 2016. gada sākumā ciešā sadarbībā ar Latvijas Zvejnieku federāciju un citiem ieinteresētiem zvejniekiem vairākās sanāksmēs analizēja iepriekšējās anketēšanas neveiksmju cēloņus. Asās diskusijās, uzklausot gan pārmetumus, gan ieteikumus, zinātniskais institūts BIOR izstrādāja jaunu, zvejniekiem ērtāku anketu. Diskusiju laikā tika kliedētas bažas par anketēšanas drošību un datu anonimitātes ievērošanu. Zvejniekiem šogad piedāvāts anketas aizpildīt gan elektroniski (sūtot tās uz e-pastu ronis@bior.lv), gan pa pastu (uz Daugavgrīvas ielu 8, Rīgā) vai arī sazināties ar BIOR pētniekiem telefoniski. Lielākos zaudējumus, pēc zvejnieku ieteikuma, ieteicams nofotografēt, un bildes nosūtīt uz institūtu (e-pastu vai pasta adresi). Diskusiju laikā ar zvejniekiem nolemts, ka anketas jāsūta reizi ceturksnī, tātad pirmās anketas bija jānosūta uz institūtu jau aprīļa sākumā.

Gada sākumā BIOR izsūtīja anketas par roņiem 141 piekrastes komerczvejniekam. Diemžēl atsaucība no zvejniekiem joprojām bija neliela. Par 2016. gada pirmo ceturksni saņemtas tikai 17 aizpildītas anketas par 159 veiktajām zvejas reizēm, lai gan pēc zveju žurnālu datiem šajā periodā zvejojuši 92 zvejnieki. Lai veiktu zaudējumu novērtējumu, institūtam ir vajadzīga informācija par visu zvejas sezonu un visiem zvejas rajoniem. Tomēr pirmos secinājumus var izdarīt jau tagad. Roņu nodarītie zaudējumi pirmajā ceturksnī ir bijuši atšķirīgi dažādos piekrastes rajonos, un to kopējais zaudējums ir lielāks Rīgas līča dienviddaļā un atklātās jūras ziemeļdaļā. Respektīvi, no tiem rajoniem, no kuriem saņemta lielākā daļa anketu. Vai tas atbilst reālai situācijai un citos rajonos roņi zvejai nenodara skādi? Kopumā novēroti 171 roņi, un 40 no tiem gājuši bojā zvejas rīkos, galvenokārt murdos, lai gan atsevišķās anketās norādīts arī par tīklos bojā gājušiem roņiem.

Zaudējumi zvejas rīku bojājuma dēļ reģistrēti 104 gadījumos, par kopējo summu 7866 eiro. Ja pieņem, ka pārējiem zvejniekiem zaudējumi ir tādā pašā līmenī, zaudējumi 1,5 mēnesī varētu būt 42 570 eiro. Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši lielās atšķirības zvejas intensitātē un roņu izplatībā pa zvejas rajoniem, šādas vienkāršas matemātikas pielietošana nebūtu īsti pareiza. No otras puses, var arī rasties pilnīgi pamatots iebildums no zvejas vadības, respektīvi, ja nav anketu par roņu radītajiem zaudējumiem, tātad to principā nav! Lai novērtējums būtu atbilstošs un potenciāli pielietojams iespējamo kompensācijas mehānismu izstrādē, būtiski ir palielināt anketu aizpildīšanas aktivitāti šī gada pārējos mēnešos.  

Papildu iepriekš minētajiem zaudējumiem pieskaitāms arī sabojātais loms. Pirmajā ceturksnī tas, pēc zvejnieku anketu datiem, ir novērtēts ap 950 kg, galvenokārt, menca, lasis, taimiņš, vimba, salaka un reņģe. 

Vairākās Baltijas jūras valstīs piekrastes zvejnieki var saņemt kompensācijas par roņu izraisītiem bojājumiem piekrastes zvejā. Jāatzīmē, ka vienmēr tam par pamatu ir bijis zinātnisks pētījums, kurā tiek ievākti ticami dati, lai novērtētu šos zaudējumus. Institūts šādus datus var iegūt tikai ciešā sadarbībā ar zvejniekiem, tāpēc mēs aicinām piekrastes zvejniekus būt aktīvākiem un aizpildīt anketas katru reizi, kad zvejas laikā konstatēta roņu ietekme vai jūrā novēroti roņi pie izvietotajiem zvejas rīkiem.

Daži ieteikumi zvejniekiem, aizpildot anketas:

1) Stāvvadu un murdu zvejā ir grūti novērtēt zivju zaudējumus, ja ronis ir saplēsis āmi. Mēs varētu ieteikt novērtēt zaudēto zivju daudzumu, ņemot vērā, cik liela ir atšķirība konkrētajā zvejas reizē no vidējā rādītāja pirms un pēc bojājuma, kad āmis nav saplēsts.

2) Pie zaudējumiem varētu tikt pieskatīta arī zvejas intensitātes samazināšanās roņu dēļ. Bieži vien tīkli un murdi šī iemesla dēļ netiek izvietoti. Tāpēc arī vēlams atzīmēt datumus, kad zveja pārtraukta tieši roņu dēļ un kad atkal atsākta.

Tikai kopā zinātniekiem un zvejniekiem šis darbs ir padarāms!

Didzis Ustups un Māris Plikšs, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR

Foto: Andris Vītols