Par zušu ieguves aizliegumu
Kā jau katru gadu, arī šogad Padomes 2022. gada 27. janvāra Regula (ES) 2022/109, ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Tā nosaka, ka jebkāda specializēta, nejauša un atpūtas zvejas darbība, kurā iegūst zuti Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, ir aizliegta trīs secīgu mēnešu periodā.
Tas katrai dalībvalstij jānosaka laika intervālā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 28. februārim, lai nodrošinātu, ka aizliegums attiecas uz laikposmiem, kad notiek visaktīvākā zuša migrācija.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” sniegtā informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu (2016.–2021.) zušu nozvejas dati piekrastes zonā parāda, ka lielākais nozvejas apjoms ir laikā no jūnija līdz augustam. Tāpat arī zušu iezīmēšanas dati liecina, ka to aktīvākais migrācijas periods ir no augusta līdz oktobrim. Tādējādi secināms, ka 2022. gadā zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laiks Baltijas jūras piekrastē būtu nosakāms no 1. augusta līdz 31. oktobrim. Šajā laika periodā visi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos nejauši noķertie zuši ir atlaižami dzīvi atpakaļ jūrā. Zvejā ar āķiem un makšķerējot noķertie zuši, kuri āķi ierijuši tā, ka to nav iespējams saudzīgi izvilkt, ir atlaižami, nogriežot auklu ar tam pievienoto āķi.
Atbilstoši likumdošanas prasībām piekrastes komerczvejnieki no 2021. gada 1. janvāra nozvejas datus reģistrē piekrastes zvejas žurnālos elektroniski informācijas sistēmā “Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” (LZIKIS), kas valsts institūcijām ļauj operatīvi un pastāvīgi sekot līdzi nozvejotajam zivju daudzumam, t. sk. reņģu nozvejām Rīgas jūras līcī. Līdz ar to, lai mazinātu administratīvo slogu, 2022. gadā piekrastes komerczvejniekus varētu atbrīvot no normatīvajos aktos noteiktās prasības apkopot nozvejas datus par zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līcī un no prasības iesniegt Valsts vides dienestā informāciju par reņģu nozveju par katrām piecām dienām, ja piekrastes komerczvejnieks nodrošina atbilstošu reņģu stāvvadu nozvejas datu reģistrēšanu valsts informācijas sistēmā (LZIKIS).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi lēmuma projektu, ar kuru tiks lemts par abiem iepriekš minētajiem jautājumiem. Lēmuma projekts jau ir saskaņots ar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvo padomi, Zivsaimniecības konsultatīvo padomi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Lēmums stāsies spēkā nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ilze Rutkovska, ZM Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece
Pievienot komentāru