Pētījums par dažādu karpu šķirņu mazuļu audzēšanu

No 2018. gada 1. jūnija līdz 2018. gada 20. novembrim tika veikts pētījuma “Dažādu karpu (Cuprinus carpio) šķirņu mazuļu audzēšanas un salīdzināšanas pētījums Latvijas apstākļos” trešais posms.

Pētījums noritēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas “Tome” filiālē „Dole”.

Pētījuma ietvaros tika veiktas šādas aktivitātes:

1. Veikt divu karpu (Cuprinus carpio) šķirņu mazuļu audzēšanu;

2. Veikt divu karpu (Cuprinus carpio) šķirņu mazuļu audzēšanu vienā audzētavā divos dīķos, iespējami līdzīgos apstākļos, līdzīgi sagatavojot dīķus, barošanai izmantojot vienādu barību vienādos daudzumos, un salīdzināt audzēšanas efektivitāti;

3. Raksturot audzēšanas apstākļus;

4. Veikt audzēšanas ekonomisko aprēķinu;

5. Iegūto materiālu izmantot tālākiem pētījumiem un vaislas ganāmpulka izveidei.

• Pilnībā pāri dīķiem pārvilkti aizsargtīkli ir efektīvs zivju pasargāšanas veids pret zivēdājputniem un elektriskais gans, pret zivēdājdzīvniekiem. Tomēr, zivīm pieaugot var palielināties maluzvejniecības risks. Šādi aizsargātos dīķos zivju zudumi ir ļoti zemi.
• Lai veiksmīgi audzētu karpas intensīvos apstākļos, vasaras sezonā ir regulāri jāseko ūdens temperatūrai un izšķīdušā skābekļa daudzumam, pēc kuru rezultātiem ir nosakāma barošanas deva un jāveic citi iespējamie ūdens vides uzlabošanas pasākumi, kā arī kontrolzvejās jāpārbauda zivju veselības stāvoklis.
• Intensīvas zivju barošanās laikā un augstas temperatūras apstākļos, ūdenī izšķīdušā skābekļa mērījumi ir jāveic dažādos dziļumos, lai iespējami ātri konstatētu t.s. vasaras ūdens stratifikāciju un veiktu attiecīgas korektīvās darbības.
• Izmantojot aprakstītās audzēšanas metodes, audzējot karpu mazuļus līdzīgos apstākļos, audzēšana ir rentabla, kā arī pie noteiktiem apstākļiem, vēl vairāk intensificējot audzēšanu, palielinot zivju blīvumu un kontrolējot ūdens vides apstākļus, šajā ražošanas procesā var gūt lielāku ienesīgumu.
• Salīdzinot abas karpu šķirnes, ziemoja labāk Ungāru grupas vienvasaras mazuļi, bet augšanas rādītājus otrajā vasaras sezonā abu grupu zivis uzrādīja līdzīgus.

Pielikumā: pētījuma gala atskaite