Pētījums par jūras aļģu sanesumiem

Zivsaimniecības vietējās rīcības grupas īsteno projektu “Jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāna izstrāde Latvijas piekrastē”.

Katru gadu visā Baltijas jūras piekrastē tiek izskalotas jūras aļģes, veidojas jūras aļģu sanesumi, kas ietekmē pludmales apmeklētāju komfortu: izdala nepatīkamu smaku, pārklājot piekrastes seklūdens daļas, izskalotās aļģes traucē ieiešanu jūrā, rada nepievilcīgu piekrastes ainavu u. c. Tas būtiski ietekmē gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu labsajūtu, kā arī tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību piekrastē.

Lai cilvēks ar savu saimniecisko darbību nenodarītu kaitējumu dabai, ne visās vietās būtu atļauts jūras aļģes vākt, jo izskaloto jūras aļģu sanesumu joslas var veidot Eiropas Savienības nozīmes biotopu, kas ir nozīmīga dzīves vieta Latvijā reti sastopamām, īpaši aizsargājamām augu sugām, kā arī biotops ir barošanās vieta daudzām ūdensputnu sugām.

Līdz ar to, lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekrastes apsaimniekošanu, ievērojot gan saimniecisko, gan vides faktoru, ir svarīgi novērtēt un monitorēt piekrastes sanesumu novākšanas nepieciešamību un sekas.

Tāpēc biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” sadarbībā ar pārējām piecām Latvijas Zivsaimniecības vietējām rīcības grupām ir uzsākusi īstenot EJZF starpteritoriālo sadarbības projektu, kura mērķis ir izstrādāt Latvijas piekrastes teritorijai vienotu dokumentu “Jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns Latvijas piekrastē”, lai palīdzētu uzņēmējiem, pašvaldībām, piekrastes apsaimniekotājiem un Dabas aizsardzības pārvaldei īstenot jūras aļģu apsaimniekošanu, ņemot vērā gan dabas aizsardzības, gan saimnieciskās intereses.

Plāna izstrāde uzticēta BDR “Baltijas krasti”, līguma izpildē nodarbināta septiņu ekspertu komanda: botāniķis, ornitologs, entomologs, jūras mikrobiologs, ekologs, krasta ģeologs un  ekonomists. Līguma izpilde plānota līdz 2018. gada beigām, kad sabiedrībai tiks prezentēts gala dokuments.

Dokumentā tiks apkopota informācija par jūras aļģu sanesumu veidošanās vietām, potenciālajiem apjomiem, laiku un sugām, sniegts krasta morfoloģiskais novērtējums (smilšains, akmeņains, mākslīgi radīts u. tml.), attiecīgi arī sagatavots kartes materiāls ar zonējumu 100 m posmos, kā arī apzinātas jūras aļģu savākšanas un apsaimniekošanas iespējas līcī un atklātas jūras daļā. Tik padziļināts pētījums par jūras aļģu sanesumu izvērtēšanu un apsaimniekošanu Latvijā tiek veikts pirmo reizi, tam ir būtiska loma ilgtspējīgā piekrastes apsaimniekošanā un resursu izmantošanas plānošanā un izmantošanā visā Latvijas piekrastē.

Izstrādātais plāns palīdzēs atbildīgajām instancēm pieņemt pamatotus lēmumus, uzņēmējiem, kas nodarbojas vai plāno nodarboties ar jūras aļģu savākšanu un/vai pārstrādi, – plānot sava darba apjomus.

Ilze Turka, biedrības “Partnerība laukiem un jūrai” administratīvā vadītāja