Piekrastes aizsargjoslas – ar ko jārēķinās ciemu iedzīvotājiem

Ar 2024. gada 14. jūniju apstiprināta jauna metodika Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanai. Šobrīd pašvaldībām, izstrādājot jaunos teritoriālos plānojumus, ir pienākums ņemt to vērā. Savukārt sabiedrībā izskan dažādi draudi, ar ko tad nāksies saskarties iedzīvotājiem, jo piekrastes ciemos šīs aizsargjoslas tiks paplašinātas.

Krasta kāpu aizsargjosla tiek veidota, lai pasargātu piekrasti un cilvēkus no jūras krasta erozijas, tostarp augsnes noskalošanās. Tā palīdz saglabāt smilšu kāpas, augus un dzīvotnes, kas stiprina krastu un novērš tā noārdīšanos. Šī un citas aizsargjoslas tiek izveidotas, lai aizsargātu dabu, mazinātu cilvēka negatīvo ietekmi uz vidi un saglabātu piekrastes dabas daudzveidību. Tāpēc šajās teritorijās ir noteikti ierobežojumi būvniecībai un saimnieciskajai darbībai.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. pantu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

• krasta kāpu aizsargjosla (300 metru platumā, ciemos un pilsētas ne mazāk par 150 metriem);
• jūras aizsargjosla;
• ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

 Būtiskākās izmaiņas skars piekrastes ciemu zemju īpašniekus, jo aizsargjoslai tiek noteikts minimālais attālums 150 metri no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, kā arī – kāpu aizsargjosla var tikt paplašināta līdz 300 m, iekļaujot visus īpaši aizsargājamus biotopus (ĪAB) atkarībā no to esamības vai neesamības. Tādējādi josla ciemos var būt 150, 200 vai 300 m plata.

 To, vai zeme atrodas īpaši aizsargājamajā biotopā, var uzzināt Dabas aizsardzība pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”: https://ozols.gov.lv/pub.

 Ja īpašnieks nepiekrīt vai apšauba biotopa esamību savā īpašumā, ir iespējams veikt tā pārvērtēšanu – rakstot iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldei un lūdzot pārvērtēšanu. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka pakalpojums varētu būt pieejams pēc gada, ja vēlas ātrāku atzinumu, tad var izmantot sertificēta biotopu eksperta (saraksts pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā) pakalpojumu – tas būs par maksu, konkrēto summu nosaka eksperts.

 ! Kāpu aizsargjoslas noteikšanas/precizēšanas sakarā šādas domstarpības būtu jāatrisina līdz teritorijas plānojuma izstrādes noslēgumam, jo tikai šajā procesā ir iespējams mainīt kāpu aizsargjoslu.

 Kā norāda gan Valsts vides dienesta, gan Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji – teritorijas plānojumi pašvaldībās ir izstrādes procesā (kaut kur varbūt izdosies ātrāk, bet vidēji ar vienu, diviem gadiem izstrādei jārēķinās), un izstrādes gaitā tiks rīkotas iedzīvotāju sanāksmes, kurās tiks skaidrots, izvērtēts ciema teritorijas plāns, tai skaitā aizsargjoslas ietekme uz konkrēto īpašumu.

 Ar ko jārēķinās, ja īpašums būs šajā aizsargjoslā

 Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. pantu lielākais apgrūtinājums ir apbūves nosacījumi:

 Aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu, ievērojot apbūves noteikumu prasības, tiek:

 * atjaunotas vai restaurētas esošās ēkas vai būves; 

* būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām un būvēm;

* pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, pārbūvējot no mazākas platības, platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus.

 Kā arī atļauta ir ostu attīstība vai zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu, tai skaitā uzņēmumu, kas veic komerciālo zveju piekrastes ūdeņos, attīstība vai esošā pārbūve.

 Kā arī ir atļautas darbības:

 * krastu nostiprināšanai,

 * mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecībai un tiem nepieciešamo pievedceļu un labiekārtošanas mazēku būvniecība,

 * ielu un autoceļu būvniecība vai pārbūve, lai nodrošinātu piekļuvi esošajām dzīvojamām ēkām, atļautās apbūves vajadzībām,

 * ārējo inženiertīklu būvniecība esošās apbūves vai šajā pantā atļautās apbūves vajadzībām,

 * nobrauktuvju būvniecība pludmalē,

 * publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecība (takas, veloceļi, skatu torņi, atpūtas vietas, informācijas stendi, norādes zīmes u. c.) un sanitāro ēku būvniecība.

 Taču, lai veiktu šīs darbības, būs jāvēršas Valsts vides dienestā, lai veiktu ietekmes sākotnējo izvērtējumu un saņemtu tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai. Šis ir maksas pakalpojums, un Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksa ir 213,43 EUR. Retos izņēmumos būtisku ietekmju gadījumā nepieciešams saņemt ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un Enerģētikas un vides aģentūras (iepriekš – Vides pārraudzības valsts birojs) atzinumu par novērtējuma ziņojumu saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām.

 Uzmanība noteikumiem jāpievērš tiem īpašniekiem, uz kuru zemes šobrīd nav apbūves un kuru teritorija varētu tikt iekļauta šajā krasta kāpu aizsargjoslā – Aizsargjoslu likumā iepriekšējā apbūve ir tāda, kas ir likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati) un kuras konstatējamas dabā. Jāievēro abi šie punkti.

 Tāpat arī aicinājums esošo būvju īpašniekiem – pārliecinieties, ka esošās būves ir legālas (saskaņotas Būvvaldē). Kā norāda Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes Būvniecības un attīstības departamenta Teritorijas attīstības daļas vadošais eksperts Pauls Lielmanis:“Padomju savienības bijušie militārie objekti netiek uzskatīti par iepriekšējo apbūvi, jo nav likumīgi.”

 Ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā

 Darbības, kuras iespējams veikt ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir noteiktas konkrētās pašvaldības teritorijas plānojumā.

 Plānojot iegādāties zemes īpašumu šajā joslā, jāpatur prātā, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā daļa nosaka, ka ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemesgabala atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām u. tml., nosakot, ka zemes platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem. Ņemot vērā, ka šis punkts ir iestrādāts Aizsargjoslu likumā un stājies spēkā kopš 2003. gada  23. jūlija, ir jāizvērtē, vai iegādājoties mazāku platību, kas var būt arī iepriekš sadalīta, būs iespēja saņemt saskaņojumu no Valsts vides dienesta ēku būvniecībai.

 Esat aktīvi un piedalieties Pagastu iedzīvotāju padomju un pašvaldību rīkotajās tikšanās reizēs ar pašvaldību, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, jo izstrādes procesā precizēt ir daudz vienkāršāk nekā pēc tam, kad būs stājušies spēkā jaunie pašvaldību teritoriālie plāni.

 Atgādinājums visiem jūras apmeklētājiem – krasta aizsargjoslā (150–300 m) aizliegts pārvietoties, apstāties un stāvēt ar transportlīdzekļiem ārpus autoceļiem (nevis iebrauktām sliedēm) un pa nobrauktuvēm pludmalē, izņemot apsaimniekošanu, uzraudzību, glābšanu, valsts aizsardzību, kārtības nodrošināšanu un īpašas atļaujas gadījumus. Atļauts izmantot dabiskās brauktuves (līdz 4 m) piekļuvei ēkām un tūrisma objektiem, ja nav citu piekļuves iespēju. Valsts vides dienesta un policijas inspektori drīkst sodīt bez autovadītāja klātbūtnes.

Materiālu sagatavoja: