Pierīgas lauksaimnieku pieredzes apmiņas brauciens zivsaimniecībā pa saulaino Vidzemi

SIA ‘’Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs’’ 2012. gada 25. jūlijā sadarbībā ar Olaines novada pašvaldību un Olaines pieaugušo izglītības centru rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu zivsaimniecībā pa Vidzemi. Izvēlētais maršruts: Olaines novads–Doles zivsaimniecība–Tomes zivsaimniecība–Ādažu z/s "Stirniņas"– Carnikavas novads SIA "Krupis"–Olaines novads.

Braucienā piedalījās 21 zivsaimniecības pārstāvis no Pierīgas un, īpaši Olaines, Mārupes un Ķekavas novadiem. Pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija iepazīties un izvērtēt  zivsaimniecības laikā  gūto pieredzi un atziņas. Brauciena dalībnieki apmeklēja četras zivsaimniecības ar dažādiem darbības veidiem. Laiks bija fantastisks.

Zivsaimniecība ‘’Dole ’’ savu darbību uzsāka 1987. gadā pie Rīgas HES kā kompensācijas audzētava un vienīgā specializētā vimbas mazuļu audzētava Baltijas jūras baseinā. "Dole" papildus vimbu mazuļiem audzē varavīksnes foreles, līdaku kāpurus, zandarta mazuļus. Mūs viesmīlīgi sagaidīja galvenā  veterinārārste  Bertija  Geitāne, kas iepazīstināja ar šīs zivsaimniecības attīstības vēsturi, darbību un lašu audzēšanas darbības pamatprincipiem. Noskatījāmies filmu par to, kā notiek lašu attīstība no ikriem līdz kāpuriem. Mēs uzzinājām, ka  Daugavas laša populācija kopš Rīgas HES uzbūvēšanas septiņdesmitajos  gados atražojas tikai mākslīgi – zivju audzētavās. Sākumā ar to nodarbojās tikai zivju audzētava "Tome", vēlāk šim procesam pievienojās z/a "Dole". Zivju audzētava katru gadu oktobrī un novembrī no zvejniekiem saņem vaisliniekus. Tie ir izmantojami vienu reizi. Pēc ikru un spermas slaukšanas zivju audzētavas apstākļos notiek ikru mākslīgā apaugļošana un pārējās speciālās biotehniskās manipulācijas. Ikru inkubācija speciālajos aparātos caurtekošā ūdenī ilgst līdz pavasarim, kad izšķiļas kāpuri. Pēc izšķilšanās kāpuri barojas, izmantojot iekšējos krājumus dzeltenuma maisā. Maijā kāpuri pāriet uz ārējo barošanu. Lašu mazuļi visu vasaru aug baseinos ar caurtekošu ūdeni un barojas ar speciāli granulētu barību. Rudenī, kad temperatūra pazeminās, mazuļi barojas mazāk un aug lēnām, bet tiem zivju audzētavā ir jāuzturas visu ziemu. Nākamajā pavasarī apmēram 30 g mazuļi sasniedz specifisku fizioloģisko smolta stadiju, tas nozīmē migrācijas instinkta parādīšanos un gatavību dzīvot jūras ūdenī. Maijā  smoltus  var izlaist upē. Apskatījām arī zivju baseinus, kur Tvarēja vērot, kā notiek zivju attīstība. Aplūkojām arī dīķus brīvā  dabā, kur  tiek  ielaistas lielās  zivis.

Zivsaimniecībā "Tomes" mūs sagaidīja tās vadītājs Ivars Putviķis. kas iepazīstināja  ar zivsaimniecības attīstības vēsturi, darbības principiem un attīstības  perspektīvām. "Tome" ir viena no vecākajām zivju audzētavām Latvijā. Tā ir dibināta 1929. gadā, rekonstruēta un paplašināta 1983. gadā z/s "Tome" ir lielākā lašu smoltu audzētava Latvijā un Baltijas jūras reģionā. Tās galvenais uzdevums ir kompensēt Daugavas lašu un taimiņu resursiem radītos zaudējumus. Mēs uzzinājām, ka 2004. gadā tika apvienotas septiņas valsts zivju audzētavas "Brasla", "Dole", "Kārļi", "Ķegums", "Pelči", "Sērene" un "Tome" . Pašlaik zivju audzētāvas "Dole", ‘"Kārļi" un "Pelči" ir kā trīs  vienotas  valsts  atbalsta  filiāles, lai nodrošinātu ar zivju resursiem un vides stāvokli sabalansētas un ilgtspējīgas zvejas un makšķerēšanas  iespējas Latvijas ūdeņos – Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un iekšējos ūdeņos. Tagad   ir  apvienojošās  trīs  valsts  filiāles – z/a "Doles", z/a "Kārļu", z/a "Pelši".

Z/a "Tome" filiāle "Kārļi" atrodas Amatas  novadā. Šī audzētava darbojas jau kopš 1938. gada un tai ir valsts  finansējums. Zivju audzētavas darbības cikls ir, sākot no ikra līdz pat zivju ielaišanai upēs. Dodoties apskatīt zivju baseinus, mūsu uzmanību piesaistīja baseins, kurā dzīvo dažāda vecuma stores. Zivju audzēšana ir diezgan grūts un atbildīgs process, tomēr prieks par ielaistajiem zivju mazuļiem atsver visas grūtības. Zivju mazuļi tiek pārdoti ikvienam pircējam, kurš tos vēlāk ielaiž  savās  ūdenstilpēs.

Zivsaimniecībā "Tomes"  ir arī pieejama makšķerēšana.

Ādažu novada saimniecības "Stirniņas" vadītājs Valdis Perro mūs iepazīstināja, kā labāk perspektīvā ierīkot dīķus. Dīķu kopējā platība šajā saimniecībā aizņem vienu hektāru. Var teikt, ka tā ir ekstensīvā zivsaimniecība. Papildus zivsaimniecībai šeit aktīvi nodarbojas ar tūrismu. Kopējā ainavā tas atstāj ļoti labu, radošu iespaidu. Apspriežot dažādus jautājumus par zivsaimniecības attīstību, ieguvām neatsveramu informāciju.

Carnikavas novadā apskatījām zivsaimniecību SIA "Krupis", kur mūs viesmīlīgi sagaidīja  pats  īpašnieks  Edmunds. Viņš izstāstīja  par  saimniecības darbību un attīstību. Šeit nodarbojas ar nēģu zvejniecību. Īstais nēģu laiks sākas  augustā, septembrī. Pašlaik  notiek  sagatavošanās  darbi  aktīvai  sezonai. Saimnieks mūs iepazīstināja  ar  zivju  kūpināšanas  noslēpumiem un  atbildēja  uz  dažādiem  jautājumiem par  nēģu  zvejniecību,  līdz ar to mēs ieguvām  labu, izsmeļošu  informāciju  par šo nozari.

SIA ‘’Latvijas Lauku konsultāciju un  izglītības centrs‘’ Siguldas nodaļas
Olaines lauku attīstības speciālists
Aigars  Ernestsons