Praktiskā zivsaimniecība Kuldīgas un Engures pusē saldenieku acīm

2012. gada 30. oktobrī 32 interesenti no Saldus un Brocēnu novada devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kuldīgas un Engures puses saimniecībām. Tā kā brauciena dalībnieku intereses bija dažādas, arī braucienā tika izvēlēti uzņēmēji ar dažādiem saimnieciskās darbības modeļiem un attīstības virzieniem.

Kā pirmā tika apmeklēta Rumbas pagasta zemnieku saimniecība „Polīši”, kurā saimnieko Rūta un Viesturs Pirro. Saimniecībā cieši savijas divi attīstības virzieni- lauku tūrisms un zivsaimniecība. Zivju pavairošanai un audzēšanai tiek izmantoti 13 dīķi ar kopējo platību 13 ha. Saimniecībā papildus strādā viens profesionāls zivkopis. Zivju dīķos audzē karpas, līdakas, līņus, karūsas un asarus. Dīķi tiek piedāvāti makšķerēšanai. Kā atzina saimniece, visvairāk pastāvīgo klientu ir no Ventspils, Kuldīgas un Saldus. Tika apskatīta arī viesu māja, ap dīķiem izveidotā tūrisma taka, atpūtas un telšu celšanas vietas,kā arī šovasar iesvētītais kristiešu brīvdabas dievnams „Bētele”. Īpašu interesi izraisīja zivju mazuļu pavairošana, ko praktizē uz vietas saimniecībā, kā arī zivju nosargāšana pret slāpšanu ziemā. Rūtas kundze skaidroja, ka izmēģināti ir dažādi paņēmieni, tai skaitā kompresora lietošana, taču īpaši bargā salā ir jārēķinās ar iespējamiem zaudējumiem.

Turpat netālu, pie plašajiem Rimzātu dīķiem, tikāmies ar akvakultūras uzņēmuma IU „Rimzāti” īpašnieku un vadītāju Valdi Kancānu. Emocijas pārņēma brauciena dalībniekus, jau no autobusa logiem ieraugot 72 ha liela dīķa nozvejas procesu. Pieredzējušais zivkopis iepazīstināja ar 270 hektāru karpu dīķu platības apsaimniekošanas pieredzi un problēmām. Dīķsaimniecība ir izveidota jau 1973. gadā (tik ilgi saimnieko arī tās pašreizējais vadītājs), tās ražošanas apjoms ir bijis 100 t zivju gadā, taču diemžēl šobrīd ar grūtībām tiek pārdotas 20 tonnas. Valdis skaidro, ka iemesls tam ir mazais tirgus apjoms, zemā pirktspēja un imports. Lielveikalu tīklos bieži ir Lietuvas karpas. Runājot par rentabilitāti, Valdis uzsver, ka graudu cena un degvielas izmaksas nav adekvātas iespējamai zivju realizācijas cenai. Bez ES atbalsta maksājumiem uzņēmējdarbība būtu apdraudēta.

Ragaciemā devāmies uz zivju pārstrādes uzņēmumu SIA „Mauriņi- S”. Priecēja, ka uzņēmumā saimnieko vienas dzimtas divas ģimenes. Ar zivju pārstrādi nodarboties mudinājusi mamma Olita Sila, kura savus darba gadus pavadījusi Ragaciema zivju cehā. Bērni - Māris un Ineta ar savām otrajām pusītēm, kopš 1996. gada turpina vecāku iemācīto, izveidojot nelielu pārstrādes cehu, kurā zivis tiek gan marinētas, gan kūpinātas ar auksto un karsto kūpināšanas paņēmienu. Brauciena dalībniekiem, baudot kafijas pauzi, bija iespēja plašu produkcijas klāstu nogaršot. Pat šķietami ieturētie kurzemnieki neskopojās ar komplimentiem saimniecēm!

Godinot tēvu piemiņu, ģimenes vīrieši ir gan saglabājuši, gan no jauna cēluši zvejnieku būdas, krājuši senus zvejas rīkus, izveidojot ļoti interesantu apskates objektu -Ragaciema sedumu. Runājot par problēmām, uzņēmēji kā pirmo min dažādu zivju sugu trūkumu. Arī piekrastes ciemu nākotne nebūs saistīta ar jūrniecību, jo jauniešiem šī tēma nešķiet saistoša.

Pēdējais brauciena pieturas punkts bija Kaņiera ezera laivu bāze, kurā mūs sagaidīja A/S „Latvijas Valsts meži" rekreācijas iecirkņa vadītājs Aldis Sāvičs. Aldis iepazīstināja ar pēdējā gadā īstenoto projektu. Pie ezera šobrīd ir izveidots bruģēts stāvlaukums, iebrauktuves barjeras sistēma, laivu bāze ar ērtu laipu laivām, darba telpas bāzes uzraugiem, sabiedriskās tualetes, kā arī skatu torņi putnu vērošanai. Starp brauciena dalībniekiem bija vairāki Zaņas Makšķernieku kluba biedri, kuri vēlējās uzzināt, kādi ir makšķerēšanas noteikumi, kādas ir apsaimniekotāju problēmas un risinājumi. Kā būtiskāko problēmu Aldis minēja zvejas resursu apdraudētājus- pēdējos gados savairojušos jūras kraukļus un baltos gārņus, kā arī ūdrus un melioratorus-bebrus. Attiecībā uz malu zvejniekiem, situācija ir krietni uzlabojusies pēc kadru nomaiņas policijā. Sakoptā ezera apkārtne veicina atbraucējos: makšķerniekos, atpūtniekos, putnu vērotājos, lielāku sociālo atbildību un nevēlēšanos postīt un piesārņot apkārtni.

LLKC Saldus nodaļas rīkotājā braucienā piedalījās gan akvakultūras saimniecību pārstāvji, gan dīķu īpašnieki un apsaimniekotāji, lauku tūrisma uzņēmēji un lauksaimnieki.

Daži no brauciena dalībnieku spilgtākajiem iespaidiem un atziņām:

• Vislabākie iespaidi. Ieguvu svarīgus jaunumus un motivāciju nepadoties un attīstīt savu saimniecību!
• Neapstāties, nepadoties, izgrozīties cauri dzīves likstām un turpināt iesākto.
• Patīkami pārsteidza cilvēku uzņēmība. Darbīgi cilvēki savā vietā.
• Zivju nozveja Rimzātos, dīķsaimniecība, Kaņiera ezera apsaimniekošana utt. Ragaciema sedums.
• Fanātisms zivju audzēšanā un pavairošanā.
• Lai cik grūti, latvieši ķepurojas!

Teksts un foto:
LLKC Saldus nodaļas uzņēmējdarbības konsultante
Indra Āboliņa