Reņģēdāju festivāls Salacgrīvā

Pavasaris ir laiks, kad visā piekrastē notiek reņģu zveja stāvvados. Šogad piekrastes zvejniekiem pārāk silto laikapstākļu dēļ labi reņģu lomi bija tikai līdz maija vidum, mēneša beigās šo zivju piekrastes ūdeņos palika visai maz, tās devās vēsāka ūdens meklējumos Rīgas līča vidienē. Taču “Reņģēdāju festivāla” norisei Salacgrīvā reņģu pietika.

Ceptas, kūpinātas, sautētas, vārītas eļļā, saliktas salātos un smērētas uz maizītēm – visdažādākos reņģu pagatavošanas veidus, un ne to vien, apmeklētāji varēja izbaudīt “Reņģēdāju festivālā”, kas jau trešo gadu pēc kārtas maija otrajā pusē notika Salacgrīvā.

Reņģēdāju festivāla idejas autors ir sabiedriskais darbinieks Dzintris Kolāts, kurš jau trešo gadu savā dzimtajā Salacgrīvas pusē apņēmīgi ik maiju godā ceļ visu un visus, kas saistīti ar reņģēm – gan zvejniekus, gan reņģu ēdājus. Pie pēdējiem pieder arī muzikanti, mājražotāji, amatnieki un visi citi, kas bija sabraukuši Salacgrīvā 20. maijā.

Šopavasar jūra Vidzemes pusē nav bijusi reņģēm pārāk dāsna, taču pavāru maču norisei festivāla laikā un tiem, kas pirmie tika pie zvejnieku laivām rīta pusē un pēc tam arī pēcpusdienā, reņģu pietika. Kam netika, tie varēja doties uz ēdināšanās teltīm baudīt ceptas reņģes un reņģu torti, iepirkt šprotu un citu zivju konservus uzņēmuma “Brīvais vilnis” stendā, kā arī visu dienu līdz pat pusnaktij lustēties par godu reņģei – mazākajai un pagaidām cenas ziņā ikvienam pieejamākajai zivij.

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja

Foto: Iveta Tomsone