Rod vienu no roņu problēmas risinājumiem

Iepazīstinām ar LLKC un sadarbības partneru paveikto nopietnākās piekrastes zvejnieku problēmas risināšanai – roņu nodarīto postījumu lomiem un zvejas rīkiem mazināšanai.

Uzsākot darbu  LLKC, kopā ar pašvaldības pārstāvjiem tikos ar Carnikavas novada zvejniekiem, kuri zvejo gan jūras piekrastē, gan iekšējos ūdeņos. Uz jautājumu, kas traucē veiksmīgu uzņēmējdarbību, kā galveno problēmu zvejnieki norādīja roņu nekontrolēto izplatību Baltijas jūrā un to nodarītos postījumus. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī piesārņojums un malu zvejnieku kaitnieciskā rīcība.

Lai apzinātu roņu postījumu apjomu un meklētu problēmas risinājumus, tika sākts darbs un izpētīts, kāda ir situācija jūras piekrastē un kādi varētu būt iespējamie risinājumi. Apstiprinājās fakts, ka katru gadu pelēko roņu skaits Baltijas jūrā strauji palielinās, un roņi barības meklējumos apgūst aizvien jaunas teritorijas. Latvijā netiek veikts regulārs roņu populācijas monitorings, bet dati tiek iegūti no Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas apkopojuma. Par roņu darbības aktivitātes palielināšanos var spriest, veicot arī nevēlamās piezvejas datu analīzi. Somijas un Igaunijas pētnieki novērtējuši roņu piezveju dažādos Baltijas jūras reģionos, un  Rīgas jūras līča apgabalā novērota maksimāla roņu piezveja, kas liecina par roņu koncentrēšanos.

Analizējot pētījumā iegūtos datus, kā arī izvērtējot roņu radītos ekonomiskos zaudējumus, Baltijas jūras valstīs izstrādāti un aprobēti vairāki roņu – zvejnieku konflikta risinājumi. Somijas, Zviedrijas un Igaunijas zvejniekiem izsniedz ierobežotu licenču skaitu pelēko roņu medībām, taču kvota netiek pilnībā apgūta, jo roņu medību process ir sarežģīts, kā arī pieprasījums pēc roņu ādām un taukiem ir neliels.

Viens no efektīvākajiem pasaulē atzītajiem roņu nodarīto zaudējumu mazināšanas risinājumiem ir zemūdens akustisko raidītāju (ZAR) izvietošana pie zvejas rīkiem, kas ļauj atbaidīt roņus no loma un samazināt tiešos un netiešos zaudējumus. Daudzos avotos tika atzīmēts, ka tirgū pieejamo ZAR izmantošana, neskatoties uz potenciāliem ieguvumiem, Latvijas zvejniekiem nav ekonomiski izdevīga to augstās cenas dēļ. Tāpat var izrādīties, ka pat visa nepieciešamā aprīkojuma iegāde vietējiem zvejniekiem neļaus atrisināt roņu nodarīto postījumu problēmu Latvijā zvejniecības apstākļu īpatnību dēļ. Minētie faktori radīja nepieciešamību izveidot Latvijas apstākļiem piemērotus ZAR, kuriem būtu ne tikai zemākas iegādes izmaksas un paplašināta funkcionalitāte, bet tie arī tiktu pielāgoti vietējo zvejnieku prasībām, nodrošinot augstāku darbības efektivitāti.

Aicinājumam izveidot šādu roņu atbaidītāju atsaucās Rīgas tehniskās universitātes Radioelektronikas institūta zinātnieki Artūrs Āboltiņš, Māris Zeltiņš, Māris Tērauds un Dmitrijs Pikuļins. Lauku atbalsta dienests atvēra atbilstošu atbalsta  pasākumu, piešķirot finansējumu. RTU zinātniekiem palīdzību sniedza arī Latvijas Zvejnieku federācijas vadītājs Ēvalds Urtāns, un tapa projekta pieteikums “Paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustiskā raidītāja izstrāde roņu nodarīto postījumu samazināšanai Latvijas piekrastes zvejā”.

Projekta īstenošanas gaita

Aicināju uz sarunu Rīgas tehniskās universitātes Radioelektronikas institūta projekta zinātnisko vadītāju Dmitriju Pikuļinu.

– Kas motivēja pieņemt  sadarbības piedāvājumu no LLKC?

– Jau sākumā LLKC piedāvātā tēma šķita interesanta, jo bez zinātniskā aspekta ļāva risināt konkrētu, ļoti aktuālu tautsaimniecības problēmu. Sākotnēji šķita, ka visām pastāvošajām problēmām lielie ražotāji ir izveidojuši atbilstošus veiksmīgus un gadiem pārbaudītus risinājumus. Iedziļinoties problēmā, izrādījās, ka tirgū ir tikai daži risinājumi, kuriem piemīt būtiski trūkumi, kas neļauj tos izmantot vai manāmi ierobežo to pielietojumu Latvijas zvejniekiem:

* viens no noteicošiem faktoriem, protams, ir cena – ap 8000–10 000 eiro, turklāt piegādāta tiek tikai kaste ar signāla ģeneratoru, un zvejniekiem pašiem jābūvē plosts, jānodrošina barošana (akumulators, lādētājs, saules panelis utt.);

* pastāvošās sistēmas izstrādātas pirms daudziem gadiem, un saskaņā ar pēdējo gadu pētījumiem daudzu sistēmu ģenerētie signāli atrodas ārpus roņu dzirdes diapazona.

Tāpēc radās ideja izveidot efektīvāku sistēmu ar daudz plašāku funkcionalitāti, kas balstītos uz mūsdienu shēmtehniskiem risinājumiem un jaunākiem zinātniskiem atklājumiem. Komandā izdevās sadalīt pienākumus tā, lai ieinteresētu katru no iesaistītajiem pētniekiem ar jauniem izaicinājumiem.

– Ar ko sākāt īstenošanas procesu?

– Vispirms iepazināmies ar jau esošo risinājumu, kas tiek izmantots Latvijā. Kopā ar LLKC pārstāvi aizbraucām pie KS “Vecdaugava” zvejniekiem, lai novērtētu, kā dzīvē izskatās tirgū pieejams produkts un kādā veidā tas tika pielāgots mūsu apstākļiem. Secinājums bija par labu projekta izvirzītajiem mērķiem, – ar visu savu ierobežoto funkcionalitāti zvejniekiem piegādātais produkts prasīja milzīgas pūles, adaptējot to piekrastes zvejnieku vajadzībām. Tika uzbūvēts plosts uz pontoniem, ierīkoti akumulatori, saules panelis ar lādētājiem utt.

– Carnikavā pagājušā gada septembrī notika LLKC organizētais seminārs par Rīgas jūras līča piekrastē izmantojamo zvejas rīku un roņu līdzāspastāvēšanu, kurā piedalījās Rīgas jūras līča piekrastes zvejnieki no Kolkas līdz Kuivižiem. Vai šis pasākums palīdzēja darbā pie ZAR izveidošanas?

– Viens no neatņemamiem iekārtas izstrādes nosacījumiem bija pastāvīga kontakta uzturēšana ar zvejniekiem un viņu interešu pārstāvjiem. Tas ļāva pētniekiem, kas galvenokārt orientējas elektronisko sistēmu izstrādē, nenovirzīties no pareizā “kursa” un veikt projekta plānoto rezultātu aprobāciju, iekārtas parametru un  konstrukcijas pielāgošanu reāliem apstākļiem.

Minētais seminārs sniedza būtisku ieguldījumu projekta attīstībai un ļāva ieekonomēt daudz vērtīga laika, nepieļaujot daudzas projektēšanas kļūdas. Seminārs tika organizēts laikā, kad notika aktīvs darbs pie prototipa izstrādes, līdz ar to radās daudz praktisko jautājumu, uz kuriem bija iespējams saņemt atbildi no potenciālajiem izstrādājamās iekārtas lietotājiem. Piemēram, tieši šī semināra laikā tika noskaidrots, ka droša iekārtas izvietošana uz plosta piekrastē nav īstenojama, un jāmeklē citas alternatīvas.

– Kādas bija grūtības, labākie risinājumi īstenošanas procesā?

– Viens no svarīgākiem aspektiem akustiskā raidītāja izbūves procesā ir atbilstošo signālu ģenerēšana, kas efektīvi iedarbotos uz roņiem. Tika izpētīti līdzšinējie risinājumi, kā arī jaunākie zinātniskie raksti par roņu dzirdes īpatnībām. Izrādījās, ka esošos analogos lietotie signāli potenciāli spēj ietekmēt nevis tikai roņus, bet arī atbaidīt zivis! Ziemeļeiropas valstīs to var atļauties, – zivis tiek audzētas slēgtas fermās un tām nav kur sprukt, ar laiku tās pierastu pie periodiskiem “fona trokšņiem”. Tomēr mūsu piekrastes zvejniekiem zivis ir jādabū tīklā, nevis jāatbaida. Līdz ar to ķērāmies klāt specifisko signālu izpētei, kas vismazāk kaitētu zivīm, un tāds risinājums tika atrasts. Veiksmīgi pierādījām mūsu  hipotēzi, veicot testēšanu Tomes zivju audzētavā.

Nākamais izaicinājums bija izdomāt, kāda būs elektronikas izvietošanas platforma jūrā. Pirmais variants, pie kā diezgan ilgi pieturējāmies, bija tas pats plosts. Tomēr izrādījās, ka šāda tipa konstrukcija spēj stabili uzturēties upē, bet jūrā apgāžas pat pie nelieliem viļņiem. Šinī posmā iesaistījām projektā mūsu RTU Dizaina fabrikas speciālistus. Guntis Kuļikovskis ļoti īsā laikā, balstoties uz mūsu definētām specifikācijām, izstrādāja akustiskajam raidītājam jaunu korpusu, – esošā iterācijā tas līdzinās pludiņam/bojai, un ir cerības, ka parādīs labu dinamiku piekrastē.

– Kad plānojat pabeigt projektu?

– Projekta oficiālais noslēgums, kad jāatskaitās par rezultātiem, ir līdz  šāgada 31. decembrim. Elektronikas darbība tika testēta laboratorijā un arī Daugavā – Ķīpsalā. Pagaidām netika konstatētas būtiskas novirzes no projektā definētās specifikācijas, līdz ar to nākamais posms ir testēšana jūrā. Sākumā veiksim pilottestēšanu dažu dienu garumā – salīdzināsim lomu ar/bez akustiskā raidītāja, novērtēsim aparatūras uzvedību piekrastē. Tad vasarā īstenosim plašāku testēšanas plānu vairākās vietās, novērtējot arī roņu pierašanu pie mūsu iekārtas ģenerētajiem signāliem.

– Kādas darbības paredzētas pēc prototipa veiksmīgiem izmēģinājumiem?

– Pēc pirmā prototipa palaišanas jau esošā stadijā parādās daudz dažādu ideju par iespējamiem uzlabojumiem gan elektronikā, gan programmatūrā, gan arī mehānikā. Pēc izmēģinājumiem jūrā noteikti parādīsies vēl garāks saraksts ar optimizācijas iespējām. Kas attiecas uz darbībām pēc projekta noslēguma, tad šis jautājums pagaidām paliek atklāts, jo ir saistīts ar daudzām juridiskām niansēm, kas jāievēro, izstrādājot Eiropas projektus. Tomēr mēs darīsim visu no mums atkarīgo, lai mūsu inovatīvā izstrāde nonāktu daudzu Latvijas zvejnieku saimniecībās un kļūtu par drošu palīgu cīņā ar negaidītiem viesiem – lomu postītājiem.

Jānis Kravalis,

Pierīgas biroja lauku attīstības/zivsaimniecības konsultants