Roņi un kormorāni Baltijas jūras valstīs: kopēju vides problēmu risināšana

Liela mēroga sadarbības projekts starp Baltijas jūras valstu zivsaimniecības Vietējām rīcības grupām (ZVRG) ir palielinājis zināšanas par to, kā pieaugošo roņu un kormorānu populācija ietekmē maza apjoma piekrastes zvejniecību reģionā. Izmantojot šo sadarbības projektu, ZVRG ir izstrādājušas  risinājumus, lai panāktu līdzsvarotu jūras resursu pārvaldību.

 Pēdējo gadu desmitu laikā roņu un kormorānu populācijas straujais pieaugums ir radījis būtiskas problēmas piekrastes mazapjoma zvejniecībai Baltijā. Roņi un kormorāni tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem draudiem reģiona zivsaimniecības nozaru rentabilitātei līdzās citiem faktoriem, piemēram, darba izmaksu palielināšanās, krājumu samazināšanās un tirgus izkropļojumi, ko izraisa palielināts jūras produktu imports.

Dienvidsomijas ZVRG 2017. gadā kopā ar vēl 13 Baltijas valstu grupām Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Vācijā uzsāka starpvalstu sadarbības projektu, saskaroties ar līdzīgām problēmām un  risinot papildu zināšanu apgūšanu par šiem jautājumiem.  Projekta mērķis bija palielināt zināšanas un datu ieguvi par roņu un kormorānu sociālo un ekonomisko ietekmi uz maza apjoma piekrastes zvejniecību Baltijā, kā arī apkopot esošos nacionālos datus no katras iesaistītās dalībvalsts. Visbeidzot, saskaņā ar pētījuma rezultātiem projektā tiktu piedāvāti labāki risinājumi jūras resursu pārvaldībai, un šie atklājumi tiktu izplatīti lēmumu pieņēmējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, NVO, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

Papildus ZVRG projektā bija iesaistītas trīs pētniecības iestādes: Dabas pētījumu institūts Somijā (LUKE), Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes (SLU) Ūdens resursu departaments un Tartu Universitāte Igaunijā. Katrai iestādei bija iepriekšēja pieredze pētījumos, kas saistīti ar roņiem un kormorāniem, un tās varēja sniegt projekta partneriem savas zināšanas par pētījumu metodēm un atšķirīgajām perspektīvām  problēmu risināšanai dažādās dalībvalstīs.

Rezultāti

Projekts mudināja izveidot platformu Baltijas jūras ZVRG, lai tiktos un apmainītos ar pieredzi, zināšanām un labo praksi. Projekts arī palielina ZVRG redzamību un sadarbības iespējas ar citām ieinteresētajām personām, tostarp politiķiem, vides organizācijām un vietējiem zvejniekiem. Šādi sadarbības tīkli vairo politikas veidotāju un sabiedrības izpratni par zvejniecības nozares krīzi. Galvenie projekta rezultāti ir:

* 2019. gadā izdota publikācija “Roņu un kormorānu ietekme, ar kuru saskaras Baltijas jūras komerciālie zvejnieki”. Publikācija tika izstrādāta pēc 219 intervijām un ZVRG veiktās aptaujas starp piekrastes zvejniekiem sešās Baltijas jūras reģiona valstīs.

* Ieteikumu izstrāde par iespējamiem risinājumiem un  metodēm, lai mazinātu konfliktus starp roņiem un zivsaimniecību Baltijas jūras reģionā, kas tika prezentēts HELCOM seminārā par jūras vides aizsardzību Baltijas valstīs 2019. gada jūnijā.

* Tematiski kopsavilkumi no valstu 50 pētījumu ziņojumiem par roņu un kormorānu bojājumiem, uzsverot zvejnieku ekonomiskos zaudējumus.

* Projekta prezentācija vairākos pasākumos, tostarp tikšanās ar Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi un Eiropas Komisiju.

* Divi paziņojumi presei, ko ZVRG publicēja Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Vācijā par galvenajiem LUKE (2019) ziņojuma secinājumiem. Bez plašsaziņas līdzekļiem abi preses paziņojumi tika nosūtīti arī 333 politikas veidotājiem Baltijas reģionā un ES parlamenta pārstāvjiem. Preses relīzes šajās četrās dalībvalstīs palīdzēja izveidot aptuveni 70 plašsaziņas līdzekļu rakstus.

* 2018. gadā izstrādāta projekta mājaslapa un feisbuka lapa. https://balticfisheries.com/

Projekta rezultātā arī valstu un ES lēmumu pieņēmējiem tika nosūtītas vairākas atklātas vēstules, kurās aprakstīts neliela apjoma piekrastes zvejniecības stāvoklis Baltijas jūras reģionā.

Pārnesamība

Lai gan roņu un kormorānu problēma galvenokārt ietekmē Baltijas jūru, iesaistīto ZVRG sadarbības pieeju, nosakot kopēju problēmu ar kaimiņu vietējiem apgabaliem, varētu īstenot arī citos reģionos. Informācijas vākšana tieši no zvejniekiem, mēģinot rast kolektīvus risinājumus globālām problēmām, ir svarīgs punkts, kas jāievēro, lai nodrošinātu augšupejošu pieeju. Šis starptautiskās sadarbības projekts ir vērtīgs piemērs tam, kā ZVRG var sadarboties starpreģionu tēmās, lai palielinātu informētību par mazapjoma zivsaimniecībā sastopamajiem jautājumiem.

Kopējās projekta izmaksas: 223 300 eiro.

Projekta īstenošanas periods: 2017.–2021. gads.

Sagatavoja

Kristīne Cinglere,

VLT Sekretariāts