Rūpnieciskās zvejas noteikumi – grozījumu priekšā

13. Decembris 2023.

Pēc biedrības “Mazjūras zvejnieki” rosinājuma grozīti vairāki punkti noteikumos Nr. 296 par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.

Lai atceltu piekrastes zvejniekiem prasību par katru nozvejoto lasi un taimiņu no jūras sniegt ziņas SMS formā Valsts vides dienestā, jau pavasari Zemkopības ministrija sagatavoja grozījumus rūpnieciskās zvejas noteikumos. Šī prasība tiek aizstāta ar prasību piekrastes zvejniekiem elektroniskajā zvejas uzskaites sistēmā, zināmā kā LZIKIS, pirms došanās zveja ievietot atzīmi, kas tas tiek darīts.

Tā kā grozījumi tika nodoti apspriešanai organizācijām, biedrība “Mazjūras zvejnieki” iesniedza priekšlikumus vēl vairākiem grozījumiem. Pret vairākiem no tiem iebildis zinātniskais institūts “BIOR”.

1. priekšlikums: atcelt liegumu izvietot zvejas rīkus ne tuvāk kā 100 metrus no krasta. Šobrīd tuvāk par 100 metriem tīklus var izvietot tikai salaku specializētajā zvejā ar reņģu (salaku) tīkliem no 1. decembra līdz 31. martam.

Pamatojums: aktīvo piekrastes komerczvejnieku skaits nedaudz pārsniedz 100, piekrastē nozvejoto zivju apjoms nav lielāks par 4% no Latvijas kopējās nozvejas. Tā kā krietni pieaugusi roņu populācija, atsevišķos piekrastes posmos rudens, ziemas periodā komerczvejnieku lomi tiek izēsti pilnībā un radīti nopietni bojājumi zvejas rīkiem. Kaut nelielas nozvejas iespējams iegūt tikai, izvietojot zvejas rīkus tuvāk krastam.

Kaimiņvalstīs, īpaši Igaunijā, kur piekrastes zvejnieku skaits ir lielāks, šāda lieguma nav, līdz ar to liegums Latvijas zvejniekiem zvejot tuvāk piekrastei mazina viņu konkurētspēju.

“BIOR” viedoklis: atsevišķos laika posmos (galvenokārt aukstūdens mēnešos) tiešā krasta tuvumā ir lielāks taimiņu daudzums. Zvejas rīku izvietošana tiešā krasta tuvumā palielina arī putnu piezvejas risku un iespējamo sugu skaitu piezvejā.

Izvietojot rīkus tiešā krasta tuvumā, palielinās nelaimes gadījumu risks gan zvejniekiem, gan citiem jūras piekrastes izmantotājiem. Savukārt gadījumos, ja netiek izmantota laiva, arī zvejas kontrole varētu būt apgrūtināta. Institūta rīcībā esošā informācija liecina, ka līdzīgi ierobežojumi piekrastes zvejā ir spēkā arī citās Baltijas jūras valstīs.

ZM secinājums: Par priekšlikumu sniegts negatīvs zinātniskais atzinums, noteikumu punkts netiek grozīts.

2. priekšlikums: atcelt liegumu reņģu zvejā Rīgas jūras līča piekrastē vienlaikus izmantot reņģu stāvvadu un reņģu tīklu.

Pamatojums: Prasība nav loģiska, jo komerczvejniekiem ir ļauts zvejot ar visiem viņam piešķirtajiem zvejas rīkiem. Stāvvads ir stacionārs zvejas rīks, ko ievieto jūrā uz noteiktu laiku noteiktā vietā un tā atrašanās vieta jūrā nav maināma. Piekrastes komerczvejniekam ir atļauts izmantot viņam piešķirots reņģu tīklus, jo ar tiem iespējams operatīvi mainīt zvejas vietas (atšķirībā no stāvvada), sekojot zivju migrācijai.

“BIOR” viedoklis: Rīgas līča piekrastei rezervēto reņģes nozveju limitu pēdējos gados neizmanto. Šāda aizlieguma atcelšana veicinās piekrastes limitu apguvi.

ZM secinājums: priekšlikums ņemts vērā.

3. priekšlikums: atcelt liegumu zvejai no 16. aprīļa līdz 15. maijam Rīgas līča piekrastē.

Pamatojums: šajā laikaposmā zivju nārsts ir tikai reņģēm, kuru zveja šajā periodā ir atļauta ar reņģu tīkliem un stāvvadiem. Zveja piekrastē, ņemot vērā piekrastes komerczvejnieku nelielo skaitu, šajā laika posmā nenodara nekādu kaitējumu dabai un zivju resursiem.

“BIOR” viedoklis: Institūts neatbalsta būtisku zvejas intensitātes palielināšanu situācijā, kad vairāku sugu krājumi samazinās. Pavasarī notiek daudzu sugu nārsts un veidojas zivju pirmsnārsta koncentrācijas.

ZM secinājums: Par priekšlikumu sniegts negatīvs zinātniskais atzinums, noteikumu punkts netiek grozīts.

4. priekšlikums: lieguma laikā no 1. oktobra līdz 15. novembrim Rīgas līča piekrastē atļaut zveju no piecu metru dziļuma, kā tas šobrīd ir atļauts atklātās jūras piekrastē.

Pamatojums: nav iemesla liegt zveju ar zivju tīkliem, kas nogremdēti uz grunts, un akmeņplekstu tīkliem, kuru augstums nepārsniedz trīs metrus vietās, kas dziļākas par pieciem metriem visā piekrastē. Turklāt jau ir noteikts liegums lašu, sīgu, taimiņu piezvejai – no 1. oktobra līdz 15. novembrim. Laši, sīgas, taimiņi migrē gar krastu, tādējādi piekrastes zveja visā piekrastē vietās, kas dziļākas par pieciem metriem netraucē šo zivju migrāciju. Lielākie šo zivju sugu ienaidnieki ir roņi, kuri samazina šo zivju resursu.
Turklāt piekrastē zvejas dienu skaits jau tā ir ierobežots, nosakot šādu papildu lieguma laiku, kad piekrastes komerczvejniekiem būtu iespēja zvejā iegūt kvalitatīvas plekstes cilvēku patēriņam, tiek mākslīgi samazināta iespēja komerczvejniekiem izdzīvot. Zvejniekiem, kuri zvejo Rīgas līča piekrastē tiek radīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļi ar zvejniekiem, kas zvejo atklātās jūras piekrastē un Baltijas valstu reģionā kopumā.

“BIOR” viedoklis: sugu sastāvs institūta sadarbības zvejnieku lomos, kas zvejo lieguma laikos, liecina, ka zvejas tīklos rudens periodā (oktobris – novembris), īpaši Rīgas līcī, ir salīdzinoši augsta taimiņu un lašu piezveja. Ņemot vērā rudens nārsta migrāciju periodu, kā arī laša krājuma stāvokli un tā izmantošanu ierobežojošos pasākumus, institūts neatbalsta zvejas papildu intensificēšanu rudens periodā. Domājams, ka papildu zvejas aktivitātes šajā periodā vēl vairāk piesaistītu roņus zvejas rīku tuvumā un palielinātu to barošanās negatīvo ietekmi uz lašveidīgo zivju sugām.

Pēc sarunām ar ZM “BIOR” ir gatavs pārbaudīt zvejas rīku pielietojumu šādā veidā (nogremdējot uz grunts) Rīgas līcī, lai izvērtētu iespējamo ietekmi uz zivju resursiem.

ZM secinājums: Par priekšlikumu sniegts negatīvs zinātniskais atzinums, noteikumu punkts netiek grozīts, bet ZM veicinās “BIOR” un zvejnieku sadarbību pilotprojekta īstenošanai par šādas zvejas ietekmes novērtējumu.

5. priekšlikums: atļaut zveju ar plekstu vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos.
Pamatojums: Šāda veida zveja ar zivju un plekstu vadiem nenodara kaitējumu zivju resursiem Rīgas līča piekrastē, turklāt komerczvejnieku skaits, kas šādu zvejas rīku prastu izmatot, ir mazs. Turklāt zveja ar zivju un plekstu vadiem bez ierobežojuma ir atļauta atklātās jūras piekrastē, tādējādi liegums tos izmantot līča piekrastē samazina šeit zvejojošo komerczvejnieku konkurētspēju.

“BIOR” viedoklis: nevar atbalstīt šo priekšlikumu noteikumu projekta ietvaros. Šis jautājums var tikt iekļauts institūta 2024. gadā pilotpētījumā. Šāds pilotpētījums ļaus noskaidrot iespējamo ietekmi zivju resursiem, t. sk. kurās Rīgas līča piekrastes pašvaldības plāno attīstīt šādu zveju, kā arī, vai vads tiks vilkts no laivas vai no krasta.