Skatām uzņēmējdarbības attīstības iespējas zivsaimniecības nozarē Igaunijas austrumos

Pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju piedalījās zivsaimniecības nozari pārstāvošo trīs NVO biedri – Latvijas Zvejnieku federācijas, Kuivižu zvejnieku apvienības un “Salacgrīvas nēģi” biedri, kā arī biedrībām nepiederoši Rīgas jūras līča austrumu piekrastes zvejnieki, lai iepazītu uzņēmējdarbības attīstības iespējas šajā apgabalā, dalītos pieredzē ar kaimiņvalsts kolēģiem.

Vispārēja informācija: Peipusa ezers ir 3555 km² liels, no kuriem 1529 km² pieder Igaunijai. Komerciālā zveja notiek arī dažos mazākos ezeros un upēs, ieskaitot Emajegi. Kopā Igaunijā ir ~250 zvejnieki. Peipusa ezera krastā ir 35 ostas, no kurām 19 ostas ir lielas, pārējās mazajiem zvejniekiem, iesācējiem.

Reģiona zivsaimniecības nozares koordināciju veic Peipusa zivsaimniecības attīstības asociācija , kura dibināta 2008. gadā; 92 biedri (9 pašvaldības; 33 zivsaimniecības nozares uzņēmēji; 27 uzņēmēji ārpus zivsaimniecības nozares, 23 NVO/privātpersonas).

Igaunijas kvotas un nozveja Peipusa ezerā pēdējos 5 gados (vidēji gadā, tonnās)

• Papildus iepriekš minētajām sugām tiek nozvejoti arī grunduļi, taimiņi, siļķes un dažas citas sugas.

Problēmas: sadarbības trūkums ar Krieviju; ezera eitrofikācija un sasilšana; zivju populācijas samazināšanās.

16. jūlja agrā rītā uzsākām braucienu no Latvijas, dalībnieki bija enerģijas pilni un gatavi skatīt tuvāko kaimiņu zivsaimnieku uzņēmumus. Sākot no plkst. 12  jau veicām apskati Rapinas ostā. Tā ir viena no lielākajām ostām Lamijarvakrastā, kas savieno Lielo Peipusu ar Mazo Peipusu. Apskatījām vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kur tiek gatavotas laivas, izgatavoti un uzglabāti murdi. Viņiem aptuveni ir 60 murdi, gadā nozvejo no 60 līdz 70 tonnām. Visvairāk nozvejotās zivis – zandarti, asari un brekši. Gadā zvejo aptuveni sešus mēnešus. Lielāko daļu pārdod  tieši uzpircējiem.

Tālāk ar vietējo zvejnieku palīdzību iegājām ezerā ar tūristu laivām, kas pirktas, piesaistot ES fondu līdzekļus, apskatīt, kā zvejas laivā rauga murdus. Pati raudzīšanas tehnika atšķiras no mūsējās, konkrēti tiek pielietots metāla rāmis, ko izceļ uz zvejas laivas malas, par ko daži zvejnieki teica, ka varētu ieviest arī savā praksē. Loms galvenokārt sastāvēja no brekšiem, zandartiem un līdakām.

Apmeklējām arī uzņēmumu OU Latikas, kur nozvejotās zivis tiek atvestas ar mašīnu un piekabi no ezera un tad izkrautas. Šeit tiek veikta svēršana, apstrāde un kūpināšana.

Nākamā pietura bija Luunja Vald., kur Eiropas projektu ietvaros attīstīta ezera krasta infrastruktūra, padarot to drošāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Uztaisīta jahtu piestātne un izveidota atpūtas vieta vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem.

Otrajā dienā  pirmais apskates objekts bijaVasknarvas osta, kur mājvietu guvis OÜ Peipus lielākais zivju saldēšanas uzņēmums “Peipus”. Te ir ātrā saldēšanas kamera un uzglabājamā saldēšanas kamera, kur saldē gan citu zvejnieku, gan arī pašu lomus. Uzņēmums zvejo jūras piekrastē (400 līdz 600 tonnas reņģu), Peipusa ezerā (brekši 36 000 kg; asari 26 000 kg; zandarti 20 500 kg; līdakas 4500 kg  un nēģus Narvas upē (ar nozvejas datiem nedalījās). Nēģus zvejo ar 1000 piltuvēm (Igaunijas zvejas rīks) no augusta vidus līdz janvārim.

Apskatījām arī tūrismu veicinošus projektus, kas attīstīti Peipusa ezera krastā. Smilšaina pludmale ir aptuveni 30 km gara, kur  karstā dienā ir 10 000 apmeklētāju, lielākoties igauņi. Vienīgā maksa ir 5 EUR par stāvvietu. Izveidotas ģērbtuves un koka laipas, soli, kur atpūsties.

Tālāk iebraucām ostā – Adamakohvik, kur bāzējas mazie zvejnieki un iesācēji. Visas  laivas atved uz šo ostu, sezona sākas aprīļa beigās un turpinās līdz oktobrim. Jūnijā notiek Zivju festivāls, kas ilgst 12 dienas visās ostās un ir ļoti apmeklēts. Katru dienu no 4000 līdz 5000 apmeklētāju. Savukārt vienreiz mēnesī zvejnieki krastā pārdod svaigas zivis no laivas.

Trešajā dienā pirmā apmeklētā bija Kallastes zvejas osta, kur skatījām zivju apstrādes uzņēmumu. Šeit filē pilnīgi visas zivis neatkarīgi no lieluma, un daļēji tas arī ir roku darbs (mazajām zivīm). Mazās sasaldē -40 grādos (3–4 stundas), savukārt lielās saldē 6–7 stundas. Ļoti attīstītas tehnoloģijas šeit, jo  vismaz 80 % dara tehnika – ādas noņemšanas mašīna, pakošana, griešana, fritēšana un malšanas mašīnas. Karstajā kūpinātavā vienā reizē top 240 kg gatavās produkcijas. Ir arī  aukstā kūpinātava, tur tikpat daudz var ielikt vienā piegājienā.

Kā noslēdzošais  bija zivju apstrādes un konservēšanas uzņēmums AS Peipsi Kalamees. Ģimenes uzņēmums, tur strādā 10 cilvēki, bet zvejas sezonas laikā klāt vēl tiek algoti zvejnieki, lai būtu sava zivs. Pārstrādā konservos 60 tonnas gadā, ir arī savas tirdzniecības vietas.

Vaicājām igauņu kolēģiem, kurš, viņuprāt, ir veiksmīgākais realizētais projekts, un viņi minēja Varnjas ostu.

EZF periodā tika uzbūvētas jaunas betona piestātnes un ostas ēka. Darbi tika veikti vairākos posmos no 2011. līdz 2014. gadam, kopējais atbalsta apjoms bija aptuveni 385 000 eiro, kopējās investīcijas – 482 000 eiro.

EJZF periodā tika iegādātas vairākas iekārtas, uzlaboti zvejnieku darba apstākļi, uzstādītas jaunas tīrīšanas iekārtas un nodrošināts aprīkojums piesārņojuma novēršanai. Kā arī tika pievienotas laivu nolaišanas vietas koka piestātņu veidā, uzstādīta saules elektrostacija utt. Atbalsta apjoms bija aptuveni 248 000 eiro, kopējās investīcijas – 328 000 eiro.

Dati par zivju izkraušanu pēdējos gados ir šādi: 2023. gadā – 173 901 kg; 2022. gadā – 293 098 kg; 2021. gadā – 156 218 kg; 2020. gadā – 481 509 kg, padarot to par vienu no lielākajām Peipusa ostām pēc šī rādītāja.

Turklāt ostā ir notikuši dažādi pasākumi, piemēram, atvērto ostu diena, iekšzemes ūdeņu festivāls u. c.

Noslēgumā pieredzes apmaiņas brauciena lietderību, iespējams, vislabāk raksturos  zvejnieku, pašu dalībnieku, teiktais: ”Tas noteikti bija jāredz, lai mūsu galvās no “makšķernieku paradīzes” ezers pārtaptu par vietu, kur valsts iedzīvotājus ar augstvērtīgu vietējo zivi nodrošina sava amata meistari – komerczvejnieki un viņu  lomu apstrādātāji!”

Egija Ozoliņa, LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītāja

Jānis Kravalis, LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs, zivsaimniecības konsultants

Brauciena dalībnieku foto