Stāvvadu zveja austrumu vējos

Šī pavasara stāvvadu zvejā, kas piekrastē tradicionāli sākas aprīlī un parasti turpinās līdz Jāņiem, labāk veicas Engures novada zvejniekiem. Vidzemes piekrastē un Kolkā maijā izdevies nozvejot tikai trešo daļu no pērnā gada reņģu zvejas apjoma.

Šogad  zvejniekiem Rīgas līča piekrastē reņģu nozvejas limita apguvē sokas ar mainīgām sekmēm. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvalde ziņo, ka līdz jūnija sākumam zveja norit piešķirtā limita, kas ir 2506 tonnas, ietvaros. Domājams, ka atšķirībā no pērnā gada zveja ar stāvvadiem nebūs jāpārtrauc nevienā no rajoniem. Jāatzīmē, ka šogad piekrastniekiem ir lielākas iespējas reņģu zvejai, jo reņģu nozvejas kvota palielināta no pērn pieejamās  2341 tonnas līdz 2506 tonnām šogad (stāvvadiem – 2406 t, tīklu zvejai 100 t).  

Pērn par labiem lomiem varēja priecāties Vidzemes puses piekrastnieki, šogad labāk nekā citu gadu sokas Rietumu rajonā – pamatā Engurē, kam palīdz maijā valdošie austrumu puses vēji.

Juris Rudovskis, viens no Engures novada piekrastes zvejas uzņēmuma “Nemo Z” īpašniekiem, saka, ka maijā nozvejots pie 200 tonnām reņģu, kas ir apmēram tikpat, cik pērn visā stāvvadu zvejas sezonā. Liela daļa loma nonāk Rīgas Centrāltirgū, kur reņģu kilograms maksā no 70 centiem līdz 1 eiro. Zvejniekiem cena par kilogramu – 13 līdz 15 centi. Ar šādu cenu piekrastes zvejniekiem pietiek iztikai, bet ne par kādu attīstību nevar būt runas. J. Rudovskis saka – neizprotami, ka piekrastes zvejniekiem cena tiek maksāta teju uz pusi mazāka nekā aiz piekrastes joslas strādājošajiem. Izskaidrojumu šādai attieksmei zvejnieks neredz.

Ar zveju diezgan apmierināts ir arī Uldis Meiers no Lapmežciema. “Strādājam. Maijā vēl laiks vēss un ūdens auksts, līdz 10. jūnijam vēl dūšīgi jāpazvejo. Ja neuznāks karstums, būs līdzīgi kā pagājušo gadu”. Stāvvadu zvejas komanda – U. Meiera zvejnieku saimniecība un zvejnieku saimniecība “Pumpuri” – jūrā iet gandrīz katru dienu, vīri, kas zvejo jau daudzus gadus, ir labi sastrādājušies.

Savukārt Ziemeļkurzemes piekrastē Kolkas pagastā reņģu nozveja ar stāvvadu šajā gadā ir tik slikta kā nekad. Piekrastes zvejnieki saka, ka ilgstošais austrumu vējš veicina reņģu nozvejai nevēlamas straumes. Līdzīgas atziņas ir Salacgrīvas puses piekrastē. Jānis Krūmiņš, SIA “Aļģes 1” zvejnieks: “Šogad jau esam nozvejojuši trešo daļu no iepriekšējā gada loma. Zveja turpinās, tomēr ir šaubas par to, vai sasniegsim 2018. gada apjomu, jo laika apstākļi nelutina.”

Lai gan reņģe nav ekonomiski pati izdevīgākā zivs, pēc institūta “BIOR” aprēķiniem, tā sastāda 90% no kopējā loma piekrastes zvejā Rīgas līča piekrastē.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

Foto: Iveta Tomsone