Vidzemnieki gūst vērtīgu informāciju un pieredzi zivsaimniecībā

Trīsdesmit Vidzemes akvakultūras interesenti devās pieredzes apmaiņas braucienā ar mērķi iepazīties ar zivju mazuļu audzēšanu, dīķu apsaimniekošanu, gūt jaunas zināšanas un pieredzi zivsaimniecībā. Pasākumā piedalījās gan interesenti ar pieredzi savā saimniecībā, gan saimnieki, kuri ir ceļā uz sava pirmā dīķa ierīkošanu.  

Apmeklējām Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta ”BIOR” zivju audzētavu “Kārļi” Amatas novadā. Kādreiz šeit bija Kārļu dzirnavas – elektrostacija, kas piegādāja strāvu visai Cēsu pilsētai un tuvējai apkārtnei. Dzirnavu posmā Amatas upei ir liels kritums – 11 m uz 1 km. Jau 20. gadsimta 30. gados te tika ierīkota zivju audzētava. Šobrīd tajā  galvenokārt audzē lašus, strauta foreļu, sīgu un varavīksnes foreļu mazuļus. Brauciena dalībnieki ar lielu interesi klausījās izsmeļošo stāstījumu un iepazinās ar cehiem, kur baseinos notiek ražošana. Tika apskatīts arī āra kanāls, kurā tiek nodrošināti apstākļi vaislas zivju uzglabāšanai. Apmeklējuma beigās tika secināts: jābrauc vēl – pēc zivīm garšīgam ikdienas vai svētkus galdam un pavasarī – pēc zivju mazuļiem saimniecības dīķiem.

Tālāk ceļš veda uz Rēzeknes novada Nagļu pagastu. Pirmo dīķu būvniecība te tika uzsākta 1965. gadā, dažus gadus vēlāk tika nodibināta padomju zivsaimniecība „Nagļi”. Reizē ar dīķiem tika uzcelts arī zivju inkubācijas cehs, mehāniskās darbnīcas, katlu māja, zivju ziemošanas māja. Kopējā platība ir 1800 ha. Pašlaik “Nagļi” ir lielākā zivju audzētava ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Tā ir pilna cikla zivju audzētava, kurai ir pašai savs karpu un līdaku vaislas materiāls, kur tiek veikta zivju inkubācija, izaudzēti zivju mazuļi, turpinājumā – zivis tirgum. Šīs vasaras sausais laiks ir ietekmējis ūdens daudzumu dīķos, un vidējais dziļums ir 1-1,5 metri. Saimniecības dīķi atrodas „Natura 2000” teritorijā, un tie ir viena no bagātākajām un daudzveidīgākajām ūdensputnu ligzdošanas un migrējošo putnu atpūtas vietām.

Dodoties uz zvejnieku sētu “Zvejnieki” Īdeņas ciemā, kopā ar vides gidi Annu Macāni tiek apskatīts Teirumnieku purvs un tā apkārtne, kura ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā, kas ir starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija un atrodas starp Lubānu un Orenīšu dīķiem. Purva apskate notiek izstaigājot izveidoto laipu taku 800 metru garumā, kas ved gar gleznaino Teirumnieku ezeru. Taka piedāvā iepazīties ar augstā purva veģetāciju un vērot purva floru.

Pati saimniecība “Zvejnieki” atrodas Lubānas ezera krastā un daudzus gadus nodarbojas ar zivju nozveju, kūpināšanu, lauku tūrismu. Saimnieks Jānis Macāns iepazīstināja ar Īdeņas ciema vēsturi – vienīgo  zvejniekciemu, kas neatrodas pie jūras. Daudz ir vēstures faktu par Lubānas ezeru un zvejniecības tradīcijām tā apkārtnē. Grupas dalībnieki iepazinās arī ar zivju apstrādi, kūpināšanas tehnoloģijām un dažādām tās niansēm. Tā kā saimniecība ir arī Latgales kulinārā mantojuma dalībniece, tad nedrīkstēja palaist garām iespēju nogaršot no vietējām izejvielām gatavoto un saimnieces sarūpēto cienastu. Ļoti garšīgi!

Braucienā tika iegūta vērtīga informācija un pieredze, kuru būs iespējams izmantot savās saimniecībās. Vērtīga arī savstarpējā iespēja tikties un neformālā gaisotnē izrunāties, dalīties pieredzē.

Pieredzes brauciens notika Valsts Zivsaimniecības tīkla pasākumu ietvaros.

Inga Ozoliņa,

LLKC Valmieras nodaļas uzņēmējdarbības konsultante