Viesojamies Baltijas karpu audzēšanas lielvalstī Lietuvā

Novembrī, kad zivju nozveja lielākajā akvakultūras saimniecību daļā ir beigusies un iestājies relatīvi mierīgāks posms, Zivsaimniecības sadarbības tīkls aicināja Latvijas zivsaimniekus pieredzes apmaiņas brauciena laikā kaimiņu zemē Lietuvā iepazīt karpu audzēšanu un akvakultūras nozares situāciju.

Šajā pieredzes apmaiņas braucienā tika pārstāvēti gan lielie Latvijas zivju (karpu) audzētāji, piemēram, Latvijas Zivju audzētāju asociācijas biedri: SIA „W-4”, z/s „Stagari”, kā arī uzņēmumi, kuri specializējušies zivju audzēšanā slēgtās recirkulācijas sistēmās, piemēram, SIA “Vikingu 3”, SIA “Akva Agro” u. c. Tika pārstāvētas Latvijas valsts zivju audzētavas, kā arī kopā ar mums brauca pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Lauku atbalsta dienesta.

Lietuva tiek uzskatīta par karpu audzēšanas lielvalsti Baltijā, šeit ir piemēroti klimatiskie apstākļi (Lietuvas vidējā gada temperatūra ir pa kādu grādu siltāka), ūdens resursi un, kas visvairāk izbrīna salīdzinājumā ar Latviju, liels karpveidīgo zivju patēriņš valsts iekšējā tirgū.  

Apmeklējām “Dereta Dervetas” dīķsaimniecību. Tā ir liela dīķsaimniecība gan Latvijas, gan Lietuvas mērogiem, proti, saimniecības kopējā zemes platība ir ap 997 ha, kopējais dīķu spogulis ap 780 ha. Interesanti, ka šajā saimniecībā aptuveni 60-70 ha no seklūdens dīķu platībām ir pārveidoti par salām, kur ligzdot putniem un par ko dīķsaimniecība saņem no valsts dotāciju maksājums. Tāpat neviltotu interesi Latvijas zivju audzētājos raisīja informācija, ka Lietuvā kormorānus, kas arī Latvijā ir viens no zivju audzētāju lielākajiem ienaidniekiem, saņemot attiecīgu šaušanas atļauju, drīkst šaut jau no agra pavasara līdz vēlam rudenim pretstatā Latvijā atļautajam, – sākot no augusta otrās sestdienas (sākoties pīļu sezonai). Papildu tam Lietuvas zivju audzētāji ļoti aktīvi virza ieceri sākt šaut arī zivju gārņus, pat apgalvojot, ka tuvākajā laikā (1-2 gadi) tas būšot Lietuvā atļauts.

Pati saimniecība nodarbina 33 darbiniekus, gadā izaudzējot ap 600-700 tonnām zivju. Lielākoties tiek audzēta karpa, ap 90%, bet tiek audzēti arī līņi, amūri, platpieri, karūsas un nedaudz – līdakas. 260 hektāros dīķu saimnieks ir uzsācis bioloģisko karpu audzēšanu. Saimniecībā karpas tiek barotas lielākoties ar graudiem, ar kombinēto barību karpu mazuļus piebarojot vien pirmajā dzīves gadā. Saimnieks pauda viedokli, ka šādi saimniekot ir visefektīvāk. Brauciena noslēgumā apmeklētajās saimniecībās saimnieki pauda pretēju viedokli, saimniekošanas efektivitāti saskatot tieši kombinētās barības izmantošanā. Cik saimnieku, tik viedokļu…

Notikatikšanās Lietuvas Zemkopības ministrijā ar Nacionālās akvakultūru zivju produkcijas asociācijas pārstāvjiem, kas apvieno visus lielos Lietuvas karpu audzētājus, kā arī ar asociāciju “Modern Aquqcultue”, kas apvieno zivju audzētājus no recirkulācijas sistēmām, un ministrijas pārstāvjiem. Uzstājās Lietuvas kolēģi, iepazīstinot klātesošos ar akvakultūras nozari valstī, stāstīja par nozares veiksmēm un problēmām. Arī Latvijas pārstāvji no LAD un ZM sniedza pārskatu par akvakultūras nozari Latvijā – sasniegto un plānoto. Uzzinājām, ka Lietuvā šobrīd tiek izaudzēts ap 4500 t zivju, kas veido 0,5% no valsts kopprodukta, kopumā zivsaimniecībā nodarbinot 6000 strādājošo, Lietuvā ir ap 10 000 ha dīķu. Lietuvas ZM ambīcijas ir sasniegt 6700 tonnu akvakultūras produkcijas ražošanas apjomu šajā plānošanas periodā. Tikšanās noslēgumā raisījās interesanta diskusija, kuras dalībnieki atzina, ka tā bija informatīvi vērtīga.

Apskatījām “Krikščioniškiu Viensedžio” recirkulācijas sistēmas – foreļu audzētavu, kas tikko nodota ekspluatācijā šī gada jūlijā. Tā ir pilnas recirkulācijas audzētava ar kopējo audzēšanas plānu 200 tonnas foreļu gadā. Šobrīd audzētavā darbojas divi no četriem baseiniem, kuros ielaisti foreļu mazuļi – pirmās 20 tonnas, notiek biofiltru un kopējās sistēmas iedzīvināšana. Audzētava nodarbina sešus cilvēkus, ražošanas  cikls ir 24 stundu dienā un septiņas dienas nedēļā. Tehnoloģiskais projekts nopirkts pilnībā gatavs no dāņiem, kur šādi projekti jau darbojas desmit un vairāk gadu, kas liek domāt, ka sistēma kopumā ir dzīvotspējīga, bet tajā pašā laikā projektā netiek izmantoti pēdējie zinātniskie sasniegumi energoefektivitātes jomā mūsu straujajā energo resursu sadārdzināšanās laikmetā. Projekta kopējā investīcija ir 1,5 milj. eiro. Saimniecības ieceres ir lielas, tuvākajā laikā uzbūvējot vēl trīs šādas audzētavas un zivju pārstrādes cehu. Novēlam, lai viņiem viss izdodas.

Kaštonu zušu audzētava izveidota uz vecas padomju okupācijas laika liellopu fermas bāzes. Audzētava darbojas jau sešus gadus, pirmajos no tiem tika audzētas foreles, bet nu jau trīs gadus veiksmīgi tiek audzēti zuši eksportam uz Dāniju un Holandi. Eksporta svars neķidātam zutim ir 140-200 grami, un tas nozīmē audzēšanas laiku gadu un vairāk. Lai zutis sasniegtu 1-2 kg svaru, nepieciešami 1,5 -2,5 gadi, un šāda izmēra zuši paredzēti vietējam Baltijas tirgum, kur vecās Eiropas valstu porcijas zutis (140-200 g) nav nekādā cieņā, bet savukārt vecajās Eiropas valstīs nav pieprasīts zutis virs porcijas izmēra.

Audzētava reizi gadā veic stikla zušu iepirkumu ap 700 kg. Viena kilograma cena svārstās no 500-700 eiro par kilogramu, bet var būt pat līdz 1500 eiro par kilogramu. Mazuļi tiek piegādāti vienā, maksimums divās partijās. Šis laiks ir gana saspringts, jo mazuļu adaptācijas periodā, kas ilgst ap nedēļu, audzētavā darbinieki praktiski neguļ. Izaudzējot preču zivis pārdošanai, vidējais skaita zudums no ievestā stikla zušu skaita ir ap 10%.

Audzēšana kopumā saimniecībā notiek 56 baseinos ar diametru 5 un 6 metri, kā arī ir atsevišķas baseinu recirkulācijas sistēmas stikla zušiem. Audzētavas jauda ir 200-250 tonnas gadā, nodarbinot sešus darbiniekus.

Laikšes dīķsaimniecībā AS “Sila” ir klasiska Lietuvas dīķsaimniecība ar 860 ha lielu ūdens spoguli, nodarbina 25 cilvēkus un izaudzē ap 300 tonnas karpu. Pēdējais dīķis saimniecībā izbūvēts 1985. gadā. Papildus saimniecībā tiek audzētas tādas zivju sugas kā platpieri, amūri, līņi, līdakas un stores. Kā interesantu objektu var atzīmēt vaļējus caurplūdes storu audzēšanas baseinus ar kapacitāti 30 tonnas gadā. Objekts veidots ar Eiropas fondu atbalstu, vēl norit pēdējie labiekārtošanas darbi. Baseinos jau ielaistas pirmās stores. Jānovēl veiksme, lai viss izdodas.

AS “Sventjonis” tikāmies ar tās vadītāju Broņu Astrausku. Tā bija mazākā no visām apmeklētajām dīķsaimniecībām, „tikai” 450 ha dīķu spoguļa. Gadā izaudzē ap 150-200 tonnām karpu. Protams, lielākoties audzē karpas, nodarbinot 22 cilvēkus. Saimniecībā netiek veikta mākslīga mazuļu inkubēšana, viss nārsta process notiek vaļējos, maza izmēra nārsta dīķos, vērojot dabu.

Braucienā gūtās atziņas: 

• Pēc izaudzētā karpu apjoma Lietuva ir Latvijai priekšā, protams, klimatiskie apstākļi tam Lietuvā ir labvēlīgāki.
• Arī Lietuvā pastāv problēma ar slēgto recirkulācijas sistēmu bankrotiem.
• Lietuvā akvakultūra darbojas bez zinātnes atziņu izmantošanas, tāpat kā Latvijā!
• Ļoti trūkst speciālistu un izglītības akvakultūrā!
• Lietuvas dīķsaimniecībās karpu audzēšanas vidējais blīvums uz hektāru ir krietni lielāks nekā Latvijā.
• Lietuvā dotāciju platību maksājumi dīķsaimniecībām ir mazāki nekā Latvijā.
• Lietuvā var šaut kormorānus praktiski visu aktīvo audzēšanas laiku.

 Kopumā var teikt, ka brauciens bija ļoti izdevies, un dalībnieki noslēguma diskusijā atzinīgi izteicās par iegūtajām zināšanām un pieredzi. Kā nozīmīga tika vērtēta iespēja runāt ar lielu un veiksmīgu audzētavu īpašniekiem par iespēju saņemt atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem gan zivis audzējot, gan produkciju realizējot, gūstot teorētiskas un praktiskas zināšanas, apskatot un izpētot saimniecības. Ļoti atzinīgi tika vērtēta iespēja diskutēt ar vietējiem zivsaimniecības speciālistiem. Daudzi brauciena dalībnieki atzina par sevišķi vērtīgam tieši  savstarpējās sarunas trīs dienu garumā. Zivsaimniecības sadarbības tīkls un šī raksta autors personīgi ir gandarīts par izdevušos pieredzes apmaiņas braucienu un novēl gūtās zināšanas un pieredzi likt lietā!

Raivis Apsītis,

LLKC zivsaimniecības eksperts