Zivis Lietuvas – Latvijas pārrobežu ezeros

Zivju resursu novērtējumu ezeros Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” ir sācis jau 1986. gadā (toreizējais Baltijas zivsaimniecības zinātniski pētnieciskais institūts). Šķiet, “BIOR” pētnieki ir veikuši zinātnisko zveju teju visos lielākajos Latvijas ezeros.

Vismazāk zināmi un mazāk pētīti pārrobežu ezeri. Tāpēc no 2020. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim institūts “BIOR” sadarbībā ar vadošo partneri Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, Latvijas Universitāti, Lietuvas Enerģētikas institūtu (Lietuvos Energetikos Institutas) un  Dabas pētījumu centru (Gamtos tyrimų centras) uzsācis īstenot INTERREG Latvija–Lietuva Pārrobežu sadarbības programmas projektu “Latvijas–Lietuvas pārrobežu upju un ezeru ūdensobjektu vienota pārvaldība” TRANSWAT LLI-533.

Projekta TRANSWAT mērķis ir nodrošināt vienotu pārrobežu upju un ezeru ūdensobjektu novērtēšanu un apsaimniekošanu upēm un ezeriem, kuru hidromorfoloģiskā un ekoloģiskā kvalitāte rada risku nesasniegt ES Ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) prasības. Ūdens struktūrdirektīva ir ES dokuments, kurš izstrādāts, lai apturētu stāvokļa pasliktināšanos upēs, ezros un gruntsūdeņos, kā arī veiktu ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus. Īsāk sakot, tā ir ES valstu apņemšanās uzlabot dabisko ūdeņu kvalitāti. Projekts ietver divus komponentus: HES kaskāžu novērtēšana un pārvaldība; pārrobežu ezeru ekoloģiskās kvalitātes un ekosistēmas veselības novērtēšana, un pārvaldība.

Šoreiz par ezeriem un zivīm.

Tika novērtēta piecu pārrobežas ezeru ekoloģiskā kvalitāte Lielupes baseinā (Ilzu (Garais)/Ilgė) un Daugavas/Dauguva upju baseinā (Galiņu/Salna, Lauceses/Laukesas, Lielais Kumpinišku/Kampiniskiai un Skirnas). Ezeros tika veikts ūdens kvalitātes un kvantitātes monitorings, detalizēti zivju un citu bioloģisko elementu pētījumi. Institūts “BIOR”  kopā ar Lietuvas Enerģētikas institūtu ir atbildīgs par ūdens kvalitātes novērtējumu, izmantojot zivis kā ūdens kvalitātes kritēriju.

Latvijas pusē šie ezeri ir publiskie – pieder valstij. Skirnas ezers īpašuma ziņā acīmredzot ir netipisks Latvijai, jo zeme zem tā pieder nevis valstij, bet gan privātpersonām. Latvijas pusē zemes apkārt ezeriem privātas, tāpēc, lai nokļūtu līdz 10 m tauvas joslai, makšķerniekam jārēķinās ar privātīpašuma tiesībām. Latvijā šajos ezeros nav organizēta licencētā makšķerēšana. Tāpēc tajos darbojas vispārējie makšķerēšanas noteikumi un licence nav nepieciešama.

Savukārt Laucesas, Skirnas, Gaļinu un Ilzu/Garais ezeru Lietuvas daļa ir iznomāta licencētās makšķerēšanas organizēšanai, tāpēc makšķerēšanai šajos ezeros Lietuvas teritorijā ir jāiegādājas licence. Kumpinišku ezers arī Lietuvas pusē ir publisks ezers, uz kuru attiecas tikai vispārīgie makšķerēšanas noteikumi.

Šajā rakstā minēti tikai zivju zinātniskās zvejas rezultāti. Kontrolzveja tika veikta ezeru Lietuvas un Latvijas teritorijā. Biomasa un zivju skaits rēķināts uz zvejas rīka augstumu un garumu, jeb zinātniski – uz piepūles vienību (CPUE).

Ilzu (Garais) ezers atrodas Jēkabpils novada Rites pagasta un Lietuvas Rokišķu administratīvajā teritorijā. Maksimālais dziļums ir 3,6 metri, bet vidējais – 2,4 metri. Ezeram ir trīs salas.

Lietuvas daļā kopā noķertas deviņas zivju sugas, bet ezera Latvijas daļā tika reģistrētas piecas zivju sugas. Lomā dominēja raudas un plauži, kas veido 84,8% (LT) un 93,1% (LV) no kopējā zivju skaita un 72,1% (LT),  84,6% (LV) no kopējās biomasas. Plēsēju relatīvais daudzums bija ļoti zems, lai gan references apstākļos šai sugai vajadzētu būt vienai no dominējošajām seklos ezeros. Pēc Lietuvas ezera zivju indeksa ezera ekoloģiskais stāvoklis ir vidējs, bet tuvu vidēja/sliktā stāvokļa robežai, pēc Latvijas ezeru zivju indeksa ezera ekoloģiskais stāvoklis ir slikts.

Galvenās makšķerējamās zivju sugas: līdaka, plaudis, rauda, karūsa, sudrabkarūsa un asaris.

Galiņu ezers atrodas Augšdaugavas novada Šēderes pagasta un Lietuvas Zarasu administratīvajā teritorijā. Maksimālais dziļums ir 12,6 metri, bet vidējais – 3,9 metri. Ezeram ir viena sala.

Zivju apsekošanas laikā ezerā gan Lietuvas, gan Latvijas pusē fiksētas astoņas zivju sugas. Kontrolzvejā Lietuvas pusē dominēja plicis un raudas, kas veido 85,8% (no 25,8 līdz 34,0%) no kopējā zivju skaita un 80,4% (no 11,4 līdz 38,1%) no kopējās biomasas. Ezera Latvijas daļā dominēja raudas, kas veido 77,1% no kopējā zivju skaita un 69,5% no kopējās biomasas Plēsēju sugas – līdakas un asari – veido aptuveni 10% no kopējā daudzuma un 12,5% no nozvejas biomasas Lietuvas pusē. Arī ezera Latvijas daļā asaru relatīvais daudzums bija salīdzinoši zems (19,2 un 23,9%). Pēc Lietuvas ezera zivju indeksa, ezera ekoloģiskais stāvoklis ir klasificēts kā labs. Pēc Latvijas ezeru zivju indeksa, ezera ekoloģiskais stāvoklis ir vidējs.

Galvenās makšķerējamās zivju sugas: līdaka, plaudis, rauda un asaris.

Laucesas ezers atrodas Augšdaugavas novada Medumu pagasta un Lietuvas Zarasu administratīvajā teritorijā. Maksimālais dziļums ir 15,8 metri, bet vidējais – 4,5 metri. Ezeram ir četras salas.

Kontrolzvejā gan Lietuvas, gan Latvijas daļā reģistrētas septiņas zivju sugas. Lietuvas pusē dominējošās sugas ir raudas, pliči un asari, kas kopā veido 77,3% (20,9–29,9%) no kopējā lomā esošo īpatņu skaita. Tomēr relatīvās biomasas ziņā dominē raudas, kas veido 52,7%. Ezera dziļākajos slāņos izliktajos tīklos zivju nebija. Tomēr augšējos slāņos zivju blīvums bija augsts. Pēc Lietuvas ezera zivju indeksa, ezera stāvoklis ir vidējs.

Lomos Latvijas pusē dominēja raudas, kas veidoja 41,9% no kopējā zivju skaita un 52,0% no kopējās biomasas. Plēsēju (asaru) relatīvais daudzums bija vidējs (26,4 un 27,9%). Pēc Latvijas ezeru zivju indeksa,  ezera ekoloģiskais stāvoklis ir labs.

Galvenās makšķerējamās zivju sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda un asaris.

Lielais Kumpinišku ezers atrodas Augšdaugavas novada Medumu pagasta un Lietuvas Zarasu administratīvajā teritorijā. Maksimālais dziļums ir 14,8 metri, bet vidējais – 2,7 metri. Ezeram ir septiņas salas.

Kontrolzvejas lomos ezera Lietuvas daļā reģistrētas astoņas zivju sugas, Latvijas daļā 10 sugas. Ezera Lietuvas daļā visvairāk ir raudas, pliči un asari, kas veido 87,3% (no 23,1 līdz 38,3%) no kopējā zivju skaita lomā uz piepūles vienību (CPUE). Bet pliču un raudu lomos dominē mazie īpatņi, tāpēc to biomasas daļa CPUE ir daudz mazāka nekā summāra daļa, un ir tikai 3,3% (pliči) un 14,8% (raudas). Asaru relatīvā biomasa  ir 40,7%. Pēc Lietuvas ezera zivju indeksa, ezera ekoloģiskais stāvoklis ir klasificēts kā labs.

Kopumā tika reģistrētas sešas (10 visos rīkos) zivju sugas. Lomos dominēja raudas un plauži, kas veido 65,5% no kopējā zivju skaita, bet tikai 45,6% no kopējās biomasas. Plēsēju asaru relatīvais daudzums bija salīdzinoši augsts (26,7 un 45,3%). Pēc Latvijas ezeru zivju indeksa,  ezera ekoloģiskais stāvoklis ir augsts.

Galvenās makšķerējamās zivju sugas: līdaka, plaudis, rauda un asaris.

Skirnas ezers atrodas Augšdaugavas novada Demenes pagasta un Lietuvas Zarasu administratīvajā teritorijā. Maksimālais dziļums ir 18,7 metri, bet vidējais – 5,8 metri. Ezeram ir divas salas.

Kontrolzvejas lomos Lietuvas daļā konstatētas septiņas zivju sugas, Latvijas pusē astoņas  zivju sugas. Dominējošā suga bija rauda – pēc skaita 55,4% ezera Lietuvas pusē un 62,3% Latvijas pusē, pēc biomasas attiecīgi 46,8 un 62,8%. Nedaudz mazākā daudzumā bija asaris, attiecīgi 35,3 un 27,2% no kopējā zivju skaita un 27 un 23,9% no kopējās biomasas. Salīdzinoši augsts ir arī plaužu biomasas īpatsvars (15,5%).

Saskaņā ar Lietuvas ezeru zivju indeksu ezera ekoloģiskais stāvoklis ir augsts, lai gan indeksa vērtība ir tuvu augsta/laba ekoloģiskā stāvokļa robežai. Pēc Latvijas ezeru zivju indeksa, ezera ekoloģiskais stāvoklis ir labs.

Galvenās makšķerējamās zivju sugas: līdaka, plaudis, rauda un asaris.

Projekta ietvaros tika novērtēts ezeru ekoloģiskais stāvoklis. Projekta pēdējos mēnešos tiek strādāts pie rekomendācijām, kas būtu veicams, lai to uzlabotu. Protams, galvenais uzdevums –  jāsamazina organisko vielu ieplūde ezerā, bet ne vienmēr tas izdarāms pietiekamā apjomā. Tādēļ kā viena no idejām ir biomanipulācijas, ielaižot plēsīgo sugu zivis. Šajos ezeros zivju resursu papildināšana un tai sekojošs monitorings būtu veicams sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem. Patlaban notiek aktīvas diskusijas starp projekta partneriem par iespējamajiem likumiskajiem un bioloģiskajiem risinājumiem. 

Informācija par projektu

Pētījums veikts projekta Nr. LLI-533 “Latvijas–Lietuvas pārrobežu upju un ezeru ūdens baseinu vienota pārvaldība” Transwat ietvaros.

Kopējais projekta finansējums ir 607 466,46 EUR, t. sk. 85% ERAF finansējums 516 346.48 EUR; institūta “BIOR” finansējums 117 472,00 EUR, t. sk. 85% ERAF finansējums 99 851,20 EUR.

Projekta ilgums 2 gadi (01.10.2020.–30.09.2022.).

^{Projekts tiek īstenots Interreg V–A Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības  programmas ietvaros. Plašāka informācija www.latlit.eu un Eiropas Savienības oficiālajā mājaslapā www.europa.eu.}   

^{Šis raksts sagatavots ar ES finansiālo atbalstu. Par raksta saturu pilnībā atbild Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par ES oficiālo nostāju.}

Ruta Medne, Ēriks Aleksejevs,
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”

Foto: Toms Zalāns