Zivju dīķu apsaimniekošana Lietuvā

LLKC Kuldīgas nodaļa 25. un 26. maijā rīkoja zivsaimnieku pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu. Pasākuma mērķis bija gūt inovatīvu pieredzi zivju audzēšanā un dīķu apsaimniekošanā, un 27 interesenti apmeklēja vairākus zivsaimniecības uzņēmumus, kā arī “Agro Balt” izstādi Viļņā.

Saimniecībā UAB “Žemaitijas Žuvis” mūs laipni sagaidīja īpašnieks Felikss Petkus un pa šauriem lauku celiņiem veda apskatīt zivju dīķus. Saimniecība Lietuvas apmēriem nav liela. Dīķu platība vairāk nekā 400 ha. Tie ir dažāda lieluma – no četriem līdz 70 hektāriem. Gadā tiek realizēts ap 80 tonnām karpu. Zivju barošanai izlieto ap 400 tonnām graudu un kombikorma. Tagad modernās bezzvīņu karpas audzē maz, jo realizācijas cenā nav atšķirības. Pārdošanas cena nav mainījusies daudzus gadus, un bez Eiropas Savienības atbalsta rentabilitāte būtu tuvu nullei. Daļa zivju tiek realizēta arī Latvijā. Felikss Petkus zivsaimniecības nozarē nostrādājis 35 gadus un sākumā zināšanas ieguvis Kaļiņingradas institūtā.

Dodamies uz lielāko zivsaimniecību ar vairāk nekā 1200 ha lielu platību. Uzklausām direktora stāstījumu par saimniecību, ražoto produkciju un mārketingu. No sarunas secinām, ka zivju audzēšanā gan lielām, gan mazām saimniecībām problēmas līdzīgas. UAB “Raseiniu žuvininkystes” dīķi atrodas trīs vietās, tur audzē ekoloģiskas zivis. Barībai lieto kviešus un tritikāli. Karpas pārdod visu gadu. Gadā pārdod ap 800 tonnām dažādas dīķu zivis, galvenokārt karpas. Zivju lielāko daļu piegādā Lietuvā un eksportē uz Latviju, Poliju un Vāciju. Ļoti atzinīgi tiek vērtēts Eiropas Savienības atbalsts. Saimniecībā īstenoti vairāki projekti –

“Akvakultūras dabas pārvaldība saimniecībās un pasākumi ūdensputnu aizsardzībai akvakultūtas dīķos” un “Zivsaimniecības un akvakultūras produktu apstrāde un pārstrāde”. Notika diskusija par zivju audzēšanu un to dabisko ienaidnieku apkarošanu, un dīķu uzturēšanas pieredzi.

Pēcpusdienā devāmies uz Traķiem. Pilsēta slavena ar gleznaino ainavu starp trim ezeriem un pili. Iekšējie ūdeņi šeit veiksmīgi izmantoti, lai papildinātu tūrisma biznesu. Tūrisma informācijas  centrs piedāvā dažādus pakalpojumus saistībā ar ezeru izmantošanu – gan vizināšanos ar jahtām un dažādiem citiem peldlīdzekļiem, gan makšķerēšanu klusos ezera līcīšos. Priecē sakārtotā infrastruktūra un izdoma, kā piesaistīt tūristu uzmanību.

Otrā rītā, izbaudījuši lietuviešu viesmīlību, dodamies uz Salčininku zivkopības saimniecību, kura darbojas jau no 1966. gada. Privatizēta, daudz mainījusies un augusi, šobrīd dīķu platība ap 350 ha.Saimniecība audzē zivis, nodarbojas ar zivju vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, kā arī komerciālo amatieru zveju. Pastāvīgi attīstās un uzlabo zivju audzēšanu, izmantojot Eiropas Savienības atbalstu. Nesen tika īstenots  projekts “Vides aizsardzība, izmantojot ilgtspējīgu, efektīvu resursu efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūras instrumentu “Akvakultūra vides aizsardzības jomā””. Tā mērķis ir saglabāt optimālu vidi atklātajām putnu sugām un samazināt dīķu negatīvo ietekmi uz saistītajām upēm, baseina ekosistēmām.

Izstāde “Agro Balt” Viļņā piedāvāja labi pavadīt laiku izzinot, priecājoties un baudot. Mūs vairāk interesēja zivju produkti. Bez tradicionālajām kūpinātajām zivīm tika piedāvāti gan zivju konservi, gan izstrādājumi ar dažādām garšvielām, pat šokolādi.

Brauciena dalībnieki atzina, ka šādi pasākumi ir lietderīgi, jo dod iespēju apmainīties ar pieredzi, sadraudzēties, iegūt jaunas idejas, novērtēt ES nozīmību saimniecības attīstībā un mērķtiecību izvirzīto uzdevumu sasniegšanā.

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitāšu ietvaros.

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante