Zivju izkraušanas noteikumu izmaiņas attiecībā uz nozveju svēršanu

Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) jau iepriekš informēja, ka 2024. gada 4. jūnijā Ministru kabineta sēdē pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi’’ (turpmāk – zivju izkraušanas noteikumi). Grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 7. jūnijā.

Minēto grozījumu mērķis ir nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā iesaistīto iestāžu kompetences precizēšana, prasību pirmo pircēju reģistrācijai pilnveidošana, kā arī tiesību akta normu salāgošana (nozveju paraugu svēršanas plāna precizēšana un nozveju svēršanas pēc to transportēšanas iespēju ieviešana) ar šīm vajadzībām izveidotās valsts informācijas sistēmas tehniskajām iespējām.

  1. Noteikta Latvijas atbildīgā iestāde zvejas produktu pārstrādes deklarāciju un uzglabāšanas dokumentu apstiprināšanai.

Pēc Brexit Apvienotā Karaliste (turpmāk – AK) ar 2021. gada 1. janvāri pilnībā pārņēma Eiropas Savienības Regulas (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (tuprmāk - Regula Nr. 1005/2008) prasības, tostarp ES darbojošos nozvejas sertifikātu sistēmu un zvejas produktu importa un eksporta prasības. Tas nozīmē, ka, eksportējot zvejas produktus no ES dalībvalstīm, operatoram AK atbildīgajā iestādē ir jāiesniedz pilnīgi visi zvejas produktu kravas pavadošie dokumenti saskaņā ar Regulā Nr. 1005/2008 noteikto, tostarp zvejas produktu pārstrādes deklarācijas un/vai uzglabāšanas dokumenti. Minēto dokumentu iesniegšana tiek attiecināta uz visu ES dalībvalstu produkciju, kas tiek eksportēta uz AK. Latvijā attiecīgo dokumentu apliecināšanu un izsniegšanu atbilstoši atbildīgo iestāžu funkcijuām un kompetencei  līdz šim jau faktiski nodrošināja Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD), līdz ar to šīs iestādes kompetence uzglabāšanas dokumentu un apstrādes deklarācijas apstiprināšanā  tika nostiprināta zivju izkraušanas noteikumos.

  1. Papildus informācijas sniegšana zivju pirmo pircēju reģistrācijai.

Pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. pantā noteikto, pārtikas uzņēmums (vai persona, kas iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem, tostarp zivju produktu pirmais pircējs) iesaistās pārtikas apritē tikai tad, ja tas ir atzīts vai reģistrēts PVD. Likuma izpratnē zivju pirmais pircējs, kas veic darbības ar nozvejotajām zivīm ir pārtikas uzņēmums, un tam ir jābūt reģistrētam PVD. Ievērojot minēto, ir precizēts zivju izkraušanas noteikumu 2. pielikums, paredzot, ka zivju pirmā pircēja reģistrācijas iesniegumā norādīt informāciju par uzņēmēja reģistrāciju PVD. Noteikumu grozījumi  neievieš jaunu prasību, jo tā jau ir paredzēta Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Minētā norma precizē, ka pirmais pircējs ir pārtikas uzņēmums, kuram ir jābūt reģistrētam PVD atbilstoši minētā likuma prasībām, lai tas varētu pretendēt tikt reģistrēts, kā zivju pirmais pircējs.

  1. Noteikts pirkšanas darījumu apstiprināšanas termiņš elektroniskajā informācijas sistēmā.

Ar zivju izkraušanas noteikumu grozījumiem precizētas normas attiecībā uz zvejas produktu elektroniskās izsekojamības nodrošināšanu, lai sistēma strādātu nepārtraukti, un korekti atspoguļotu zvejas produktu partiju apriti un nodrošinātu to atbilstošu izsekojamību. Šajā nolūkā ir precizēts termiņš, kurā zivju pircējs apstiprina zivju pirkšanas darījumu elektroniskajā informācijas sistēmā. Līdz šim bija izveidojusies situācija, kad zvejas produktu pārdevējs reģistrēja pārdošanas darījumu noteiktā termiņā, turpretī pircējam nebija noteikts termiņš, kad tam jāapstiprina zvejas produktu iegādes fakts. Tādējādi ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) veidojās situācija, kad pārdevēja pārdotās partijas netika norakstītas no pārdevēja konta, bet palika tā uzskaitē, ar to traucējot iegūt patiesus datus par zvejas produktu apriti.

  1. Būtiskākās izmaiņas saistībā ar nozveju svēršanu. 

2023. gada 27. jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja izmaiņas Latvijas nozvejas svēršanas paraugu plānā, kā arī apstiprināja Latvijas izstrādāto jauno kontroles plānu nozveju svēršanai pēc to transportēšanas. Lai minētie plāni būtu saistoši Latvijas zvejniekiem un operatoriem, kuri ir atbildīgi par zivju svēršanu, tie tika attiecīgi  iekļauti zivju izkraušanas noteikumos.

4.1.Nozvejas paraugu svēršanas plāna grozījumi.

Atbilstoši Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 1. punktam dalībvalstis nodrošina, ka visi zvejas produkti ir nosvērti uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem, ja vien tās nav pieņēmušas Eiropas Komisijas apstiprinātu paraugu ņemšanas plānu. Latvijā izkrautā nozveja tiek svērta saskaņā ar zivju izkraušanas noteikumiem, un tās svēršana tiek kontrolēta, pamatojoties uz paraugu ņemšanas plānu. Zivju izkraušanas noteikumu 3. pielikumā esošais paraugu ņemšanas plāns tika pārskatīts.

Paraugu ņemšanas plāns paredz izmaiņas, kas saistītas ar to paraugu, skaita samazināšanu, kuri tiek paņemti svēršanai, lai noteiktu nozvejas sastāvu un kopējo nozveju. Plāna nosacījumu pārskatīšana notika pēc nozares ierosinājuma, lai mazāk ietekmētu un  saglabātu augstāku nozveju kvalitāti. Tā kā paraugu ņemšanas laikā nozveja jāatbrīvo no ledus un ūdens, pastāv risks, ka atkarībā no laikapstākļiem sveramie paraugi var zaudēt savu kvalitāti un tos turpmāk vairs nevarētu izmantot cilvēku pārtikai. Pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem noteikto metodiku, tostarp iespējamo kļūdu un pārkāpumu risku izvērtēšanu, tika samazināts nozvejoto zivju sveramo paraugu skaits. Tādējādi zivju izkraušanas noteikumu 3. pielikumā esošais paraugu plāns tika aizstāts ar jaunu.

Plāns paredz paraugu, kas tiek paņemti svēršanai, skaita samazināšanu nozvejas sastāva noteikšanai (2. tabula) un kopējās nozvejas noteikšanai (3. tabula).

Plānā atbilstoši nozvejas lielumam tika samazināts sveramo paraugu skaits:

  • ja izkrauto kastu vai konteineru skaits ir no 26 līdz 50, tad jasver trīs paraugi, iepriekšējo piecu vietā;
  • ja izkrauto kastu vai konteineru skaits ir no 51 līdz 100 – tad jāsver četri paraugi iepriekšējo sešu vietā;
  • ja izkrauto kastu vai konteineru skaits ir  no 101 līdz 200 – tad jāsver pieci paraugi iepriekšējo septiņu vietā.

Tāpat arī, lai precizāk noteiktu nozvejas sastāvu jauktajā zvejā vairāk nav paredzēts izmantot 1 parauga svēršanu nozvejai līdz 1 tonnai, bet turpmāk ir jāsver 3 paraugi, kā tas ir piemērojams nozvejām līdz 20 tonnām.

4.2. Kontroles plāns zvejas produktu svēršanai pēc transportēšanas.

Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalstis var atļaut svērt zvejas produktus pēc transportēšanas no izkraušanas vietas, ja minētā dalībvalsts ir pieņēmusi Eiropas Komisijas apstiprinātu kontroles plānu. Minētais plāns (tāpat kā paraugu plāns) tika apstiprināts ar Eiropas Komisijas 2023. gada 27. jūlija ieviešanas lēmumu C(2023) 4925. Lai tas kļūtu saistošs Latvijas zvejniekiem un operatoriem, plāns tika iekļauts zivju izkraušanas noteikumu 31. pielikumā.

Šīs plāns ir piemērojams Latvijas piekrastē nozvejoto zivju svēršanai pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim Latvijas Republikas teritorijā ievērojot prasības, ko nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu. Minētais svēršanas vietas galamērķis (turpmāk – svēršanas vieta) nevar atrasties tālāk par 20 km no izkraušanas vietas, un šim galamērķim (svēršanas vietai) jābūt reģistrētam ministrijas informācijas sistēmā.

Šajā plānā iekļautos nosacījumus piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos iegūtās nozvejas svēršanai, ja tās ieguvei izmantoti reņģu un salaku tīkli (linuma acs izmērs 28–50 mm), reņģu stāvvadi (linuma acs izmērs no 20 līdz 50 mm, sētas garums ne lielāks par 600 m), kā arī apaļo jūrasgrunduļu tīkli (linuma acs izmērs 60–70 mm) un apaļo jūrasgrunduļu murdi (linuma acs izmērs no 24 līdz 36 mm, sētas garums ne lielāks par 150 m).

Piekrastes zvejniekam, kurš plāno svērt nozveju pēc tās transportēšanas uz reģistrētu svēršanas vietu, atbilstoši šī kontroles plāna nosacījumiem, ir pienākums informēt Valsts vides dienestu par zvejas kuģa (laivas) nozveju un tā paredzamo ienākšanas laiku ostā vai zivju izkraušanas vietā, ievērojot, ka: informācija, izmantojot elektronisko piekrastes zvejas žurnālu, iesniedzama pēc pēdējā zvejas rīka pacēluma un pirms nozvejoto zivju pārvietošanas uz ostu vai izkraušanas vietu. Norādīto informāciju var neiesniegt, ja zvejnieks ir iesniedzis ziņojumu pirms kuģa ienākšanas ostā vai izkraušanas vietā un pirms izkraušanas sākuma atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”.

Ministrija arī turpmāk informēs zvejniekus un ar nozveju svēršanu saistītos operatorus par jebkurām regulējuma prasību izmaiņām attiecībā uz nozveju svēršanu un reģistrēšanu. Tāpat tiks turpināta projektu īstenošana attiecībā uz informācijas sistēmas papildinājumiem, kuri veicinās zvejas kontroles prasību ieviešanu un izpildi.

 

Pievienot komentāru