Zivju mīļotāja kalendārs

Esi sveicināts, zivju mīļotāj, rudenī! Ir pienācis laiks ievākt ražu. Ja lauksaimnieki šogad sūdzas par pārmērīgu ūdens daudzumu, tad zivsaimniekus tas tikai priecē, jo šogad nav bijis jābažījas par sausumu un zivju slāpšanu pārliecīga karstuma dēļ.

Rimzātu audzētavā

Gaidot rudeni, mani ceļi veda uz Rendas pusi, kur Rimzātu saimniecībā strādā Valdis Kancāns ar savu ģimeni, trijatā apsaimniekojot 270 ha spoguļvirsmas dīķu platības. Šī saimniecība ir saglabājusies vēl no kolhozu laikiem, arī pats saimnieks Kazdangas tehnikumu beidzis kā zivsaimnieks, viņš šeit strādā jau kopš 20. gs. 70. gadu otrās puses. Tātad pieredze gadu laikā sakrāta liela, un diezgan bieži mūsu sarunā dzirdami salīdzinājumi, kā zivis audzēja un saimniecībā saimniekoja padomju gados, kad zivsaimniecības nozare bijusi vispelnošākā tautsaimniecības nozare kolhozā, un kā saimniecībā klājas tagad.

Šobrīd Rimzātu audzētava tirgū realizē ap 30 tonnām karpu. Saimniecība saimnieko četru vasaru ražošanas ciklā. Tādējādi karpas tiek realizētas no 2–3 kg dzīvsvarā. Interesanta šī saimniecība ir ar to, ka lielākā daļa zivju audzēšanas procesa notiek dabiskā ceļā, proti, pamatā tiek izmantota dabiskā dīķa barības bāze, nedaudz piebarojot ar graudiem, lai, pēc saimnieka vārdiem, dabūtu karpai treknumiņu klāt. Pārrunājām arī par rudenī veicamajiem darbiem.

Sākoties rudens salnām, siltūdens zivīm barošana tiek pārtraukta, foreles turpina barot, līdz ūdens temperatūra nokrītas līdz 8 °C. Protams, samazinoties ūdens temperatūrai, pakāpeniski jāsamazina izbarojamās barības daudzums. Lai veiksmīgi noritētu ziemošana, runājot par siltūdens klasiskajām dīķa zivīm, piemēram, karpām, jāņem vērā tas, ka vasarā karpai galvenais ir ūdens platība un siltums, bet ziemā – neaizsalstošais ūdens slānis dīķī vismaz 1,5 m, pastāvīga, lēna, ar skābekli bagāta ūdens caurtece, un dīķis ar iespējami mazu organikas klātbūtni. Ja vasarā ganību dīķī maksimālais zivju blīvums uz spoguļvirsmas ha ir līdz 2 tonnām, tad pareizi izveidotā un sagatavotā ziemošanas dīķī zivju blīvums var būt 20 tonnas un ļoti optimālos apstākļos – vairāk.

Kā jau teicu iesākumā, rudens ir ražas laiks, un lielākais notikums zivsaimniecībā ir nozveja. Tā parasti notiek septembra beigās, oktobrī un novembra pirmajās dekādēs. Katrā saimniecībā atkarībā no tās lieluma darbi tiek sakārtoti tā, lai nozveja līdz ar pirmajiem saliem jau būtu beigusies.

Ziemošanas dīķu sagatavošana

Ziemošanas dīķi tiek turēti tukši visu vasaru, pirms ūdens uzpildīšanas un zivju ielaišanas dīķis tiek izpļauts un zāle izvesta. Ir viedoklis, ka ziemošanas dīķa gultni vajag apstrādāt ar ecēšām vai šķīvju ecēšām, bet Kancāns sarunā uzsvēra, ka pa šiem gadiem, zivis audzējot, ir novērojis, ka ziemošanas dīķos, kur ir šādā veidā apstrādāta grunts, tikko ielaistas zivis ļoti saduļķo ūdeni un sliktāk pārziemo. Uz žaunām nogulsnējas augsnes daļiņas, un zivīm ir grūtāk elpot, tam patērējot vairāk enerģijas, kā rezultātā ir lielāki zivju zudumi.

Zivju nozveja un šķirošana

Pirmkārt, nozvejotās zivis tiek šķirotas. Tās, kuras ir sasniegušas preču zivs izmēru, tiek ievietotas zivju mājā realizācijai, tās, kurām vēl jāaug, tiek ielaistas ziemošanas dīķos.

Ganību dīķu sagatavošana nākamajai sezonai

Ganību dīķi tiek nolaisti un ziemā turēti tukši, lai izsalst. Būtu labi, ja dīķu sistēmā tiktu cikliski vasaroti ganību dīķi, tas nozīmē, ka vasaras sezonā tajā netiek ielaists ūdens, un optimālos apstākļos pavasarī dīķa platība tiek uzirdināta, apsēta, rudenī veģetācija nopļauta un izvākta.

Tad, kad saimniecībā galvenie darbi apdarīti un zeme sasalusi, ir īstais brīdis nolaistajiem dīķiem nopļaut cietās ūdens zāles, vilkuvāles, niedres u. c. Ja zivis tiek ziemotas esošajā audzēšanas dīķī, tad pļaušanas darbus var veikt pēc pietiekoši stipra ledus vāka uzsalšanas pāri ūdens tilpēm. Nopļautais materiāls abos gadījumos no dīķa jāizvāc, vai arī var turpat uz vietas sadedzināt. Otrajā variantā pēc dedzināšanas palikušie pelni būs labs mēslojums dīķim nākamajai sezonai.

Ja zivis ziemošanas dīķī ir lielā blīvumā, vai zivis ziemo tajā pašā dīķī, kurā vasarā augušas, un dīķī ir daudz organisko augu izcelsmes atlieku, kas, sākot pūt, patērē daudz skābekļa un izdala amonjaku, un ja vēl piedevām dīķim ir slikta caurtece, vai tās nav vispār, tad, lai zivis veiksmīgi varētu pārziemot, gādīgam saimniekam jādodas dīķim un zivīm palīgā. Tad nākamajā pavasarī, nokūstot ledus vākam, nevajadzēs iepriekšējo gadu lolojumus grābt ar dakšām un vest uz mežu, un, jaunai sezonai sākoties, varēs ar prieku skatīties uz skaistām, veselīgām un garšīgām zivīm.

Veiksmīga zivju pārziemošana

Lai zivis veiksmīgi pārziemotu, ir nepieciešams tās nodrošināt ar labu ūdeni. To var darīt vairākos veidos, vislabākais, protams, būtu nodrošināt svaiga un ar skābekli bagāta ūdens caurteci, bet ne visur tas ir iespējams. Viena no iespējām ir dīķī ievietot ūdens sūkni un pārsūknēt ūdeni no viena āliņģa otrā, izplūdes caurules galu novietojot 1 metra augstumā virs ledus. Cits veids ir pie dīķa novietot gaisa pūtēju un izurbtā āliņģī apmēram ūdenī līdz pusei ievietot difuzoru. Abos veidos dīķī izveidosies neaizsalstošs āliņģis, kurā gan ūdens tiks bagātināts ar skābekli, gan no ūdens izkļūs zemūdens augu pūšanas rezultātā radušās gāzes. Tādas sentēvu metodes kā izveidotos āliņģos ievietoti salmi vai ledus laukumiņu notīrīšana, lai saule apspīdētu zemūdens augus un fotosintēzes rezultātā rastos skābeklis, manuprāt, ir ļoti mazefektīvas.

Ja zivis ir salaistas ziemošanas dīķī lielā blīvumā, tad pilnīgi noteikti zivis ziemā barot nedrīkst. Savukārt, ja zivis ziemo tajā pašā dīķī un blīvumā, kurā vasarā augušas, nedaudz zivis piebarojot, tām būs mazāks svara zudums, un tās labāk pārziemos. Ar barības daudzumu nedrīkst pārspīlēt, jo neapēstā barība dīķī sabojās ūdeni.

Ziemā bez vajadzības zivis nevajag tramdīt, nevajag uz dīķa trokšņot, ķert un laist atpakaļ zivis, taisīt kontrolzvejas, jo tas zivīm rada papildus stresu, un tās zaudē vairāk enerģijas, kuras var pietrūkt ziemas beigās.

Tāpat kā pavasarī un vasarā, arī ziemā dīķis runā un stāsta par sevi, tāpēc laiku pa laikam, pieejot pie sava dīķa un to pavērojot, vērīgs saimnieks izmaiņas pamanīs uzreiz. Tikai ziemā dīķis runā klusāk, tas taču guļ!

Raivis Apsītis, LLKC eksperts zivsaimniecībā